Evangelijs pēc Mateusa 22
22
XXII.
Kēneņa kōzu mīlasts.
1Un Jezus atbyldādams stōsteja jim otkon pīleidzeibōs, saceidams:
2Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama kēneņam, kurs sataiseja sovam dālam kōzas. 3Un syuteidams sovus kolpus, aicynōja īlyugtūs īsarast kōzōs; bet tī nagribēja īt. 4Tad otkon jys nūsyuteja cytus kolpus, saceidams: Pasokit īlyugtajim: Raug, muna mīlasts jau sagatavōta, muni vērši un barūtni nūkauti, un vyss ir sagatavōts; ejte uz kōzom. 5-6Bet jī, nagrīzdami vēreibas, nūgōja kotrs sovu ceļu: vīns uz sovu teirumu, cyts otkon uz sovu tērgōtovu, bet pōrejī uzbruka jō kolpim, dareja jim pōresteibas un jūs nūnōvēja. 7Tad kēneņš aizadusmōja un, nūsyutejis sovus karapulkus, nūnōvēja slapkovas un sadadzynōja jūs mīstu. 8Pēc tō pasaceja sovim koļpim: Kōzas gon sagatavōtas, bet īlyugtī nabeja cīneigi. 9Ejte tad uz krystcelim, un kū vīn sastopsit, aicynojit kōzōs. 10Izgōjuši koļpi uz celim, saaicynōja vysus, kurus tik satyka, ļaunūs un lobūs; un kōzu ustoba pīsapildeja cīmenim. 11Īgōjis kēneņš apsavārtu tūs, kas beja pi golda, īraudzeja tur vīnu cylvāku, kas nabeja gērbīs kōzu drēbēs un saceja tam: 12Draugs, kai tu šite īgōji, naturādams kōzu drēbu? Bet tys klusēja.#22:12 Kōzu drēbes ir svātdorūšō žēlesteiba, Dīva mīleiba un lobī dorbi. Kas tic, bet nav svātdarūšōs žēlesteibas stōvūklī, tys ir kōzōs bez kōzu drēbem. 13Tad kēneņš pavēlēja sovim koļpim: Sasīnit jam rūkas un kōjas un izsvīdit jū ōrejā tymsumā. Tur byus raudōšona un zūbu grīzšona. 14Jo daudz ir aicynōtu, bet moz izlaseitu.
Nūdūkļu jautōjums.
15Pēc tam farizeji aizgōja prūjom un pōrsprīde sevī, kai Jū nūkert runā. 16Un tōdēļ syuteja pi Jō sovus mōcekļus reizē ar Eroda pīkritējim un lyka pavaicōt: Mōceitōj, mes zynom, ka Tu esi taisneigs, un patīseibā mōci Dīva ceļu un nasaraugi ni uz kō, jo Tu nagrīz vēreibas uz cylvāku vaiga.#22:16 nagrīz vēreibas uz cylvāku vaiga . . . t. ir dēļ Tevis ir leidzoni visi, nasaskotūt uz tō, ka vīnam ir vairōk monta, ūtram mozōk, vīns ījam augstōku sabīdriskū stōvūkli ūtrs zamōku. 17Pasoki tad mums, kai Tev rōdōs, vai pīkreit moksōt keizaram nūdūkļus vai nē?
18Jezus, pazinis jūs viļteibu, teice: 19Līkuli, kōdēļ Mani kārdynojat? Parōdit Maņ nūdūkļu naudas zeimi! Un jī pasnēdze Jam denaru. 20Jys pavaicōja nu jim: Kō šytei biļde un uzroksts? Tī Jam atbiļdēja: Keizara. 21Tad Jys tim saceja: Kas ir keizara, atdūdit keizaram; bet kas ir Dīva, tū — Dīvam. 22Tū izdzērduši, nūsabreinōja, un pamatuši Jū, nūgōja prūjom.
Mīsas augšanceļšonōs.
23Tamā pat dīnā atgōjuši sadduceji, kuri nūlīdz mīsas augšanceļšonūs, vaicōja: 24Mōceitōj, Moizešs ir teicis: Jo kas nūmērtu, napametis dāla, lai tad jō brōļs precej jō sīvu, ka pamest brōļam paaudzi. 25Beja tad pi mums septeni brōli. Pyrmais apsaprecēja un nūmyra, un, napametis augļa, sovu sīvu pamete brōļam.#22:25 augļa — pēcnōcēja. 26Tys pat nūtyka ar ūtrū, trešū — leidz septeitajam. 27Golu‐golā pēc visim nūmyra ari poša sīvīte. 28Kuram nu tim septenim pīdarēs tei sīvīte augšanceļšonā? Jo visim tadei jei beja sīva.
29Jezus tim atbiļdēja: Jyus moldotēs, naprosdami ni Rokstu, ni Dīva vareibas. 30Augšancālušīs tadei ni precejās, ni precej, bet gon dzeivoj dabasūs, kai Dīva eņgeli. 31Jyus, laikam, naasat lasejuši tūs vōrdu, kurus Dīvs par augšancālušim nu myrūnim jums saceja. 32Es asmu Abraama Dīvs, Izaaka Dīvs, un Jākuba Dīvs. Tadei na myrušūs Dīvs, bet gon dzeivūs.
33Ļaužu puļki, tū dzērdādami, apbreinōja Jō mōceibu.
Lelōkō bausleiba.
34Bet farizeji, izdzērduši, ka Jys pīspīde sadducejus klusēt, sagōja vīnuvīt. 35Vīns nu jim Lykuma zynōtōjs kārdynōja Jū saceidams: 36Mōceitōj, kurō bausleiba ir lykumā vyssvareigōkō?
37Jys tam atbiļdēja: Mīļōj Kungu, sovu Dīvu nu vysas sirds, nu vysas sovas dvēseles un nu vysa sova prōta. 38Šytei ir tei pyrmō un vyssvareigōkō bausleiba. 39Jai leidzeiga ir ūtra: Mīļōj sovu tyvōkū, kai pats sevi. 40Šytamōs divejōs bausleibōs pastōv vyss lykums un pravīši.#22:40 Lai īmontōtu pesteišonu, ticēšonas vīn napīteik, vajadzeigs mīļōt Dīvu un tyvōkū.
Davida dāls.
41Jezus vaicōja nu sasalasejušim vinuvit farizejim: 42Kū jyus dūmojat par Kristu? Kō dāls Jys ir? — Davida, atbiļdēja tī. 43Tad Jys vaicōja tōļōk: Kai tad Davids gorā sauc Jū par kungu saceidams:
44Kungs ir teicis munam kungam:
sēstīs Maņ par lobajai rūkai,
koleidz es paguļdeišu tovus īnaidnīkus
tovom kōjom par pamēsli.
45Jo Davids sauc Jū par kungu, kai tad Jys var byut jō dāls?
46Bet nivīns navarēja Jam uz šytō atbiļdēt. Un nu tōs dīnas nivīns vairs naīsadrūšynōja kaut kū nu Jō vaicōt.
Currently Selected:
Evangelijs pēc Mateusa 22: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
