Evangelijs pēc Mateusa 24
24
XXIV.
Pravītōjums par Jeruzalemas izpūsteišonu un pasauļa beigom.
1Un izgōjis nu svētneicas, Jezus gōja tōļōk. Jō mōcekli pīgōja pi Jō klōtu, lai parōdeitu Jam svētneicas ceļtni. 2Bet Jys tim saceja: Vai jyus vysu šytū redzit? Patīši, Es jums soku: napaliks šite akmiņs vērs akmiņa, kas natoptu nūjaukts.
3Un, Jam sēžūt uz Eleja kolna, pīgōja klōt Jō mōcekli vīni poši un saceja: Pasoki mums, kod tys nūtiks? Un kaidas byus tovas atnōkšonas un pasauļa beigu zeimes?
4Un Jezus atbyldādams jim saceja: Raugat, ka jyusu nikas napīvyltu. 5Jo daudzeji nōks un sauksīs munā vōrdā, saceidami: Es asmu Kristus, un daudzejūs pīviļs. 6Jyus dzērdēset par karim un karu ziņom; skotatēs, ka jyus nanūsabeitu. Tam gon tai jōnūteik, bet ar tū vēļ nav gols. 7Jo sasaceļs tauta pret tautu, un kēnests pret kēnesti. Vīt‐vītom byus bods, mēri un zemes treisēšona. 8Bet šytys vyss ir tikai cīsšonu īsōkums.
9Tūlaik nūdūs jyusus spaidim un jyusus kaus. Muna vōrda dēļ jyusus īneiss vysas tautas. 10Tūlaik daudzejī īsaļaunōs, vīns ūtru nūdūs, un vīns ūtru īneiss. 11Ceļsīs ari daudz vyltu pravīšu un daudzejūs pīviļs. 12Nataisneibas pōrspāka dēļ daudzi kam izdziss mīlesteiba.#24:12 Dīva mīlesteiba ir tikai tykumeigō cylvāka sirdī. Kur mōjoj nataisneiba, tur Dīva mīlesteibas byut navar. 13Bet kas izturēs leidz beigom, tys byus izpesteits. 14Un šytys Evangelijs par dabasu vaļsteibu tiks izsludynōts pa vysu pasauli, kai līceiba vysom tautom, un tik tod nōks beigas.
15Tai tad, kad īraudzeiset svātūs vītu izpūsteišonas šausmu, par kuru runōja pravīts Danieļs, — laseitōjs lai īgaumej! 16Tad tī, kas Judejā ir, lai bāg kolnūs, 17tys, kas uz jumta ir, lai nakōp kaut kō nu sātas leidza pajemtu: 18kas teirumā ir, tys lai nasagrīž sovu svōrku pajemtu. 19Bet bāda tamōs dīnōs dzemdeitōjom un zeideitōjom. 20Lyudzit, lai jyusu bēgšona nanūtyktu zīmā, vai sabatā.
21Tūlaik tadei byus leli spaidi, kaidu nava bejis nu pasauļa īsōkuma leidz šam laikam, ni ari pēc tam byus.#24:21 Tūlaik, t. ir pyrms ūtrōs K. Jezus atnōkšonas — pasauļa golā. 22Un jo tōs dīnas nabyutu saeisynōtas, naizaglōbtu nivīns cylvāks; bet izlaseitūs dēļ, tōs dīnas ir saeisynōtas.
23Jo tad kas jums saceitu! Raug, te ir Kristus, vai tur, — naticit. 24Jo rassīs vyltu kristusi un vyltu pravīši un dareis lelas zeimes un breinumus, un tai pīviļs, jo tys byutu varams, pat izlaseitūs. 25Raug, īprīkš jums pasoku.
26Bet jo jums saceitu: Raug, Jys ir tuksnesī, naejte uz turīni; raug, Jys ir slāptuvē, naticit. 27Leidz kai zibiņs pasarōdūt austrumūs pōrskrīn leidz rītumim, tai pat byus ari ar Cylvāka Dāla atnōkšonu. 28Kur vīn ir maita, tur sasalaseis ari ērgli.
29Ōtri pēc tom spaidu dīnom aptimss saule, mēness nadūs vairs gaismas, zvaigznes bērs nu debesim, un debess spāki tiks sakustynōti. 30Tad pasarōdeis debesīs Cylvāka Dāla zeime. Vysas vērszemes tautas sauks vaimaņu bolsā un redzēs Cylvāka Dālu atejūt lelā vareibā un gūdā vērs debess mōkūnim. 31Jys syuteis sovus eņgeļus un ar lelu taures bolsu jī savōks Jō izlaseitūs nu četrom vēja pusem, nu vīna zemes gola leidz ūtrajam.
Jeruzalemas izpūsteišona ir tyvu.
32Mōcitēs nu figas kūka pīleidzeibom: Kad jōs zorūs plyust sula, un sōc lopas plaukt, tad jyus zynat, ka tyvojās vosora. 33Tai pat, kad jyus īraudzeisit šytū vysu, tad jums ir jōzyna, ka Jys ir tyvu pi durovom. 34Patīši, Es jums soku, ka šytei paaudze vēļ nabyus iznykuse, kad tys vyss nūtiks. 35Debess un zeme pazuss, bet muni vōrdi napazuss.
Breidynōjums byut nūmūdā.
36Bet tōs dīnas un tōs stuņdes nikas cyts nazyna, ni pat eņgeli dabasūs, kai tikai Tāvs vīns pats. 37Kai nūtyka Noesa dīnōs, tai pat nūtiks Cylvāka Dāla atnōkšonā. 38Kai pyrms pasauļa plyudim tamōs dīnōs ļaudis ēde, dzēre, pi veira gōja un sīvas jēme leidz pošai Noesa laivā īīšonas dīnai 39un napamaneja, kai plyudi atgōja un vysu iznycynōja, tai pat nūtiks ari Cylvāka Dāla atnōkšonā. 40Tūlaik nu divejim teirumā asūšim vīns tiks pajimts un ūtrais atstōts. 41Nu divejom malējom vīna tiks pajimta, bet ūtrō atstōta.
42Esit tad nūmūdā, jo jums tei dīna nav zynoma, kod jyusu Kungs atnōks.
43Īvārojit vēļ nōkūšū: jo sātas saiminīks zynōtu, kaidā nakts laikā atīs zaglis, tad jys byutu nūmūdā un naļautu tam īsalauzt sātā. 44Tōpēc esit sagatavōti, jo tamā stuņdē, kaidā jums naīnōks prōtā, Cylvāka Dāls atnōks.
Mōjas pōrvaļdnīks.
45Kas tad ir tys uzticeigais un gudrais kolps, kurō uzraudzeibā kungs pamete sovus ļaudis, lai jys tim dūtu eistā laikā bareibu? 46Laimeigs tys kolps, kuru kungs atgōjis atrass tai dorūt! 47Patīši, Es jums soku, jys padareis jū par vysa sova monta pōrvaļdnīku. 48Bet, jo kolps ir ļauns un dūmoj pats sevī: Muns kungs ōtri naatīs; 49un jo jys sōks sovus leidzkolpus sist, ar dzārōjim ēst un dzert, 50tad tō kolpa kungs atīs tamā dīnā, kurā jys nagaideis, un tamā stuņdē, kuras jys nazyna, 51un liks sakopōt jū un nūrōdeis jam vītu pi līkulim. Tur byus veidēšona un zūbu grīzšona.
Currently Selected:
Evangelijs pēc Mateusa 24: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
Evangelijs pēc Mateusa 24
24
XXIV.
Pravītōjums par Jeruzalemas izpūsteišonu un pasauļa beigom.
1Un izgōjis nu svētneicas, Jezus gōja tōļōk. Jō mōcekli pīgōja pi Jō klōtu, lai parōdeitu Jam svētneicas ceļtni. 2Bet Jys tim saceja: Vai jyus vysu šytū redzit? Patīši, Es jums soku: napaliks šite akmiņs vērs akmiņa, kas natoptu nūjaukts.
3Un, Jam sēžūt uz Eleja kolna, pīgōja klōt Jō mōcekli vīni poši un saceja: Pasoki mums, kod tys nūtiks? Un kaidas byus tovas atnōkšonas un pasauļa beigu zeimes?
4Un Jezus atbyldādams jim saceja: Raugat, ka jyusu nikas napīvyltu. 5Jo daudzeji nōks un sauksīs munā vōrdā, saceidami: Es asmu Kristus, un daudzejūs pīviļs. 6Jyus dzērdēset par karim un karu ziņom; skotatēs, ka jyus nanūsabeitu. Tam gon tai jōnūteik, bet ar tū vēļ nav gols. 7Jo sasaceļs tauta pret tautu, un kēnests pret kēnesti. Vīt‐vītom byus bods, mēri un zemes treisēšona. 8Bet šytys vyss ir tikai cīsšonu īsōkums.
9Tūlaik nūdūs jyusus spaidim un jyusus kaus. Muna vōrda dēļ jyusus īneiss vysas tautas. 10Tūlaik daudzejī īsaļaunōs, vīns ūtru nūdūs, un vīns ūtru īneiss. 11Ceļsīs ari daudz vyltu pravīšu un daudzejūs pīviļs. 12Nataisneibas pōrspāka dēļ daudzi kam izdziss mīlesteiba.#24:12 Dīva mīlesteiba ir tikai tykumeigō cylvāka sirdī. Kur mōjoj nataisneiba, tur Dīva mīlesteibas byut navar. 13Bet kas izturēs leidz beigom, tys byus izpesteits. 14Un šytys Evangelijs par dabasu vaļsteibu tiks izsludynōts pa vysu pasauli, kai līceiba vysom tautom, un tik tod nōks beigas.
15Tai tad, kad īraudzeiset svātūs vītu izpūsteišonas šausmu, par kuru runōja pravīts Danieļs, — laseitōjs lai īgaumej! 16Tad tī, kas Judejā ir, lai bāg kolnūs, 17tys, kas uz jumta ir, lai nakōp kaut kō nu sātas leidza pajemtu: 18kas teirumā ir, tys lai nasagrīž sovu svōrku pajemtu. 19Bet bāda tamōs dīnōs dzemdeitōjom un zeideitōjom. 20Lyudzit, lai jyusu bēgšona nanūtyktu zīmā, vai sabatā.
21Tūlaik tadei byus leli spaidi, kaidu nava bejis nu pasauļa īsōkuma leidz šam laikam, ni ari pēc tam byus.#24:21 Tūlaik, t. ir pyrms ūtrōs K. Jezus atnōkšonas — pasauļa golā. 22Un jo tōs dīnas nabyutu saeisynōtas, naizaglōbtu nivīns cylvāks; bet izlaseitūs dēļ, tōs dīnas ir saeisynōtas.
23Jo tad kas jums saceitu! Raug, te ir Kristus, vai tur, — naticit. 24Jo rassīs vyltu kristusi un vyltu pravīši un dareis lelas zeimes un breinumus, un tai pīviļs, jo tys byutu varams, pat izlaseitūs. 25Raug, īprīkš jums pasoku.
26Bet jo jums saceitu: Raug, Jys ir tuksnesī, naejte uz turīni; raug, Jys ir slāptuvē, naticit. 27Leidz kai zibiņs pasarōdūt austrumūs pōrskrīn leidz rītumim, tai pat byus ari ar Cylvāka Dāla atnōkšonu. 28Kur vīn ir maita, tur sasalaseis ari ērgli.
29Ōtri pēc tom spaidu dīnom aptimss saule, mēness nadūs vairs gaismas, zvaigznes bērs nu debesim, un debess spāki tiks sakustynōti. 30Tad pasarōdeis debesīs Cylvāka Dāla zeime. Vysas vērszemes tautas sauks vaimaņu bolsā un redzēs Cylvāka Dālu atejūt lelā vareibā un gūdā vērs debess mōkūnim. 31Jys syuteis sovus eņgeļus un ar lelu taures bolsu jī savōks Jō izlaseitūs nu četrom vēja pusem, nu vīna zemes gola leidz ūtrajam.
Jeruzalemas izpūsteišona ir tyvu.
32Mōcitēs nu figas kūka pīleidzeibom: Kad jōs zorūs plyust sula, un sōc lopas plaukt, tad jyus zynat, ka tyvojās vosora. 33Tai pat, kad jyus īraudzeisit šytū vysu, tad jums ir jōzyna, ka Jys ir tyvu pi durovom. 34Patīši, Es jums soku, ka šytei paaudze vēļ nabyus iznykuse, kad tys vyss nūtiks. 35Debess un zeme pazuss, bet muni vōrdi napazuss.
Breidynōjums byut nūmūdā.
36Bet tōs dīnas un tōs stuņdes nikas cyts nazyna, ni pat eņgeli dabasūs, kai tikai Tāvs vīns pats. 37Kai nūtyka Noesa dīnōs, tai pat nūtiks Cylvāka Dāla atnōkšonā. 38Kai pyrms pasauļa plyudim tamōs dīnōs ļaudis ēde, dzēre, pi veira gōja un sīvas jēme leidz pošai Noesa laivā īīšonas dīnai 39un napamaneja, kai plyudi atgōja un vysu iznycynōja, tai pat nūtiks ari Cylvāka Dāla atnōkšonā. 40Tūlaik nu divejim teirumā asūšim vīns tiks pajimts un ūtrais atstōts. 41Nu divejom malējom vīna tiks pajimta, bet ūtrō atstōta.
42Esit tad nūmūdā, jo jums tei dīna nav zynoma, kod jyusu Kungs atnōks.
43Īvārojit vēļ nōkūšū: jo sātas saiminīks zynōtu, kaidā nakts laikā atīs zaglis, tad jys byutu nūmūdā un naļautu tam īsalauzt sātā. 44Tōpēc esit sagatavōti, jo tamā stuņdē, kaidā jums naīnōks prōtā, Cylvāka Dāls atnōks.
Mōjas pōrvaļdnīks.
45Kas tad ir tys uzticeigais un gudrais kolps, kurō uzraudzeibā kungs pamete sovus ļaudis, lai jys tim dūtu eistā laikā bareibu? 46Laimeigs tys kolps, kuru kungs atgōjis atrass tai dorūt! 47Patīši, Es jums soku, jys padareis jū par vysa sova monta pōrvaļdnīku. 48Bet, jo kolps ir ļauns un dūmoj pats sevī: Muns kungs ōtri naatīs; 49un jo jys sōks sovus leidzkolpus sist, ar dzārōjim ēst un dzert, 50tad tō kolpa kungs atīs tamā dīnā, kurā jys nagaideis, un tamā stuņdē, kuras jys nazyna, 51un liks sakopōt jū un nūrōdeis jam vītu pi līkulim. Tur byus veidēšona un zūbu grīzšona.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.