Evangelijs pēc Mateusa 25

XXV.

Pīleidzeiba par desmit jaunovom.

1Vai otkon, dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama desmit jaunovom, kuras, pajāmušas lukturus, izgōja satikt leigovaini (un leigovu). 2Pīcas nu jom beja naprōteigas un pīcas gudras. 3Tōs naprōteigōs, jimdamas lukturus, napajēme ar sevi leidza eleja. 4Bet gudrōs pajēme reizē ar lukturim ari eleju sovūs traukūs. 5Tai kai leigovaiņs aizakavēja, vysas sōce snaust un aizmyga. 6Ap pušnaktim atskanēja saucīņs! Raug, leigovaiņs! Izejit jō satyktu! 7Tad vysas tōs jaunovas pīsacēle un kōrtōja savus lukturus. 8Naprōteigōs lyudze nu gudrajom: Īdūdit mums sova eleja, jo myusu lukturi dzīst. 9Bet gudrōs atbiļdēja: Ka napītryuktu kai jums, tai ari mums, lobōk ejte uz pōrdevējim un nūpērcit sev. 10Koleidz staigōja pērktu, atgōja leigovaiņs; un tōs, kuras beja gataveibā, īgōja ar jū kōzu nomā, un durovas tyka aizslāgtas. 11Vēļōk tad atnōce palykušōs jaunovas un saceja: Kungs, Kungs, atdori mums! 12Bet Jys atbiļdēja: Patīši, Es jums soku: Es jyusu napazeistu. 13Esit tad nūmūdā, jo nazynat ni tōs dīnas, ni tōs stuņdes.#25:13 Šōs alegorijas nūzeime ir sekūša: Bryugōns ir Kristus, bryute — Jō Bazneica: desmit jaunovas — visi ticeigī; kōzu svineibas — dabasu vaļsteiba. Lai īītu dabasu vaļsteibā na tik vīn jōir nūmūdā, bet ari jōtur eleja gaisma — lobi dorbi.

Pīleidzeiba par talentim.

14Nūtiks tai, kai pi cylvāka, kurs izceļōdams sasauce sovus kolpus un uzticēja jim sovu montu. 15Vīnam pamete pīcus talentus, ūtram divi, trešam vīnu; sevkuram pēc jō spējom un tyuleņ aizbrauce prūjom. 16Īdams tys, kas pīcus talentus sajēme, strōdōja ar jim un nūpeļneja vēļ pīcus. 17Taipat ari tys, kas divejus talentus beja sajēmis, nūpeļneja vēļ divejus. 18Bet tys, kas tū vīneigū beja sajēmis, izgōjis aproka sova kunga naudu zemē. 19Pēc gara laika tūs kolpu kungs atbrauce atpakaļ un sōce ar jim rēkinōtīs. 20Tad gōja klōtu tys, kas beja sajēmis pīcus talentus, atnese vēļ pīcus talentus un saceja: Kungs, tu maņ uzticēji pīcus talentus. Raug, es nūpeļneju klōt vēļ pīcus. 21Jō kungs atbiļdēja: Labi, tu esi lobs un uzticeigs kolps! Tai kai tu beji uzticeigs pi mozuma; ej nyu sova kunga prīcā. 22Tad pīnōcis tys ar divejim talentim saceja: Kungs, tu maņ uzticēji divejus talentus. Raug, es nūpeļneju klōt vēļ divejus. 23Kungs jam atbiļdēja: Labi, tu esi lobs un uzticeigs kolps! Tai kai tu beji mozumā uzticeigs, es tev uzticēšu daudzumu; ej nyu sova kunga prīcā. 24Tad pīgōja klōt ari tys, kam beja dūts vīns talents, un saceja: Kungs, es zynu, ka tu esi borgs cylvāks; tu pļaun tur, kur naesi sējis un losi tur, kur naesi bōrstejis. 25Tōpēc maņ beja tevis bais, un es tovu talentu aproku zemē. Še, sajem tū, kas tev pīdar. 26Bet kungs jam atbiļdēja: Tu esi ļauns un slynks kolps! Tu tadei zynōji, ka es pļaunu tur, kur naasmu sējis, un losu tur, kur naasmu bōrstejis? 27Tev vajadzēja tad munu naudu īdūt naudas augļōtōjim, lai es atgōjis sajimtu tū, kas maņ pīdar, ar auglim. 28Tōpēc atjemit nu jō tū talentu un atdūdīt tam, kam ir desmit talentu. 29Jo gon tam, kam ir, byus vēļ pīlykts, un jam byus pōrpiļneiba; bet nu tō, kam nav, tiks atjimts ari tys, kas jam vēļ ir.#25:29 Tam, kas uzticeigi Dīvam kolpoj, Dīvs žēlesteibas pavairoj. 30Un tū nalīteigū kolpu metit ōrejā tymsumā; tur byus vaidēšona un zūbu grīzšona.#25:30 Ar myužeigū pazusšonu teik sūdeiti na tik vīn tī, kas dora ļaunus dorbus, bet ari tī, kas nadora pīnōkuma uzlyktūs lobūs dorbu.

Postora tīsas aproksts.

31Kad Cylvāka Dāls nōks sovā gūdā un ar jū visi eņgeli, tad Jys nūsasēss sovas gūdeibas krāslā. 32Pret jū byus sapuļceitas vysas tautas, un Jys atškērs vīnus nu ūtrim tai pat, kai gons atškir vuškas nu ōžim.#25:32 K. Jezus taisneigūs pīleidzynoj vuškom un grēcinīkus — ōžim. 33Un nūstōdeis vuškas pa sovai lobajai un ōžus pa sovai kreisajai rūkai.

34Tad Kēneņš teiks tim, kas byus pa Jō lobajai rūkai: Ejte, muna Tāva svēteitī! Īmontojit sev kēnesti, kura jums ir sagatavōta nu pasauļa dybynōšonas. 35Jo gon, kad Es beju izaļcis, jyus Mani pabarōjot, kad beju slōpstūšs, jyus Mani padzirdejot, kad beju ceļā, jyus Mani pījēmet mōjōs,#25:35 Dīvs cylvākam par lobim dorbim dūd dabasu vaļsteibu. 36kad beju plyks, jyus Mani apgērbet, kad beju slyms, jyus Mani apraudzejot, kad beju cītumā, jyus Mani apmeklējot. 37Tūlaik taisneigī atbiļdēs saceidami: Kungs, kod gon mes asam redzējuši Tevi izolkušu un byutu pabarōjuši, vai ari slōpstūšu un byutu padzirdejuši? 38Kod mes asam redzējuši Tevi ceļā un pījāmuši mōjōs? Kod plyku un byutu apgārbuši? 39Kod mes Tevi byutu redzējuši slymu, vai ari cītumā un atgōjuši pi Tevis? 40Un atbyldādams Kēneņš jim saceis: Patīši, es Jums soku, kū asat padarejuši vīnam nu tim vysmozōkajim munim brōlim, tū jyus asat padarejuši maņ pošam.#25:40 Žāļsirdeibas dorbus, kurus izdoram sova tyvōkō lobā, K. Jezus tik pat augši vērtej, kai tūs, kuri byutu dareiti Jam personeigi.

41Pēc tam Jys teiks tim, kas byus pa Jō kreisajai rūkai: Ejte jyus nūst nu Manis, nūlōdātī, uz myužeigū guni, kura ir sagatavōta valnam un jō eņgelim!#25:41 Eļnes mūkas pastōv tamā, ka pazudynōtī ir myužam škērti nu Dīva, un cīš eļnes guņs mūkas. 42Jo gon, kad Es beju izaļcis, jyus naīdevet Maņ ēst, kad Es beju slōpstūšs, jyus naīdevet dzert, 43kad Es beju ceļā, jyus napījēmet Manis mōjōs, kad Es beju plyks, jyus naapgērbet Manis, kad beju slyms, un cītumā, jyus Manis naapcīmōjot. 44Tad vini vaicōs saceidami: Kungs, kod gon mes byutu Tevi redzējuši olkstūšu, vai slōpstūšu, vai ceļā, vai plyku, vai slymu, vai cītumā asūšu un byutu Tev napakolpōjuši? 45Tūlaik Jys tim atbiļdēs saceidams: Patīši, Es jums soku, kō jyus ikreizes naasat darejuši vīnam nu šitim vysmozōkajim, tō jyus naasat darejuši Maņ pošam.

46Un šitī nūgrims myužeigōs mūkōs, bet taisneigī īīs myužeigā dzeivē.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Mateusa 25: LGT

Highlight

Copy