Ndū najə̄ yā Ngán Lebi gə̄ 5
5
5. Majaĺ kə́rēý gə̄
1Ré deē kə́rēý i kum yá̰á̰ kə́ rāā yá̰á̰ tə́, tá oō ɓār̄ ń rāānəń de gə̄ ɓɔ́ kə rī Nə́ɓāá kadə̄ deē ń i kum tə́ ní kɔ̄ɔ́ kə əda, ba ni-əda aĺ anī, ni-rāā yá̰á̰ kə́ majaĺ. Ba yá̰á̰ kə́ majaĺ ń ni-rāā ní, yá̰á̰ kə́ tōr̄ kə́ tāmə̄n tə́ a rāān i nəkɔ́.
2Aláa ré deē kə́rēý ɔdə yá̰á̰ kə́ majaĺ tákə̄n gō ger̄ aĺ tə́ yá̰á̰ kə́ tītə̄ nīń dā̰ kə́ bembeé aláa kə́ ɓēé, kə́ yḛr aké i nīń kur̄ kógə̄ḿ kə́ yḛr#5.2 Kə́ yḛr: Á̰a̰ī Leb 11.24-28 anī, deē ní a tél de kə́ yḛr ō, najə̄ i dɔn tə́ ō.
3Aláa ré deē kə́rēý ɔdə yá̰á̰ kə́ yḛr kə́ rɔ̄ deē tə́#5.3 Ré deē kə́rēý ... kə́ rɔ̄ deē tə́: Á̰a̰ī Leb dɔ nin̄ 12-15, gō ger̄ aĺ tə́, i yá̰á̰ kə́ ré ɔdə rɔ̄ deē anī deē a tél de kə́ yḛr, tá ré ger̄ gō anī, najə̄ i dɔn tə́.
4Aláa ré deē kə́rēý túbə̄ kə́ kadə̄ rāā majə seneé, aké kadə̄ rāā majaĺ seneé, ba ni túbə i gō gír̄ yá̰a̰ aĺ tə́, najə̄ yá̰á̰ kə́rēý kə́ deē asə túbə tāmən tə́ tə́, tá ré ger̄ kadə̄ ni túbə̄ i gō gír̄ yá̰a̰ aĺ tə́ anī najə̄ i dɔn tə́.
5Ré deē kógə̄ḿ rāā yá̰á̰ kə́ majaĺ kə́ dan yá̰a̰ gə̄ ń noō tə́ anī i gáŕ kadə̄ a əda yá̰á̰ kə́ majaĺ ń ni-rāā ní kə̄ ndágá, 6ba a əhɔ kó̰o̰ batə̄ aláa kó̰o̰ bə̄yā̰ tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām̄ yā majaĺ ní tə́. Loo ń noō tə́ *nge tun̄ yá̰a̰ a rāā yá̰á̰ kə́ yā kutə̄ń dɔ majaĺ yān.
6. Yá̰a̰ tun̄ yā ngé ndoō gə̄
7Ré deē kógə̄ḿ asə kənge batə̄ aké bə̄yā̰ yā tun̄ tām̄ majaĺ yān tə́ aĺ anī, ni a reē kə dér gutə gə̄ jōó, aláa dér dum gə̄ jōó yā kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē. Kógə̄ḿ i *yá̰a̰ tun̄ kə́ tām̄ yā majaĺ tə́ ō, kə́rēý i yā róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ō. 8Ni a reē kə yel̄ gə̄ ní yā kadə̄ *nge tun̄ yá̰a̰. I yel̄ kə́ yā tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́ n *nge tun̄ yá̰a̰ a tɔ̄l̄ yā tun̄ kété ní. Ni a əja kɔ́ɔ, ba a gān̄g dɔn kɔ̄ɔ́ alé. 9Ni a sə̄kā mósən kadə̄ *loo tun̄ yá̰á̰ tə́ ō, a ɓōkə́ gotə nja *loo tun̄ yá̰á̰ ní tə́ ō. Nge ń noō i yá̰á̰ kə́ tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́. 10Gō tə́ anī nge tun̄ yá̰a̰ a tɔ̄l̄ yel̄ kə́ nge ko̰ jōó ní yā róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē kə gō jī *loo róō ń a róōnəń ní. Ré *nge tun̄ yá̰a̰ rāā yá̰á̰ kə́ yā kutə̄ń dɔ majaĺ yā deē ní oy anī, Nə́ɓā a mā̰ȳ rɔ̄n dɔn tə́.
11Ré deē ní asə kənge dér gutə kə́ jōó gə̄ aké dér dum kə́ jōó gə̄ aĺ anī, ni a adə̄ ndujə̄ kə́ lándə̄ kem lāngá mətá yā tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́. Ni a ɓōkə́ yibə̄ dɔ tə́ aĺ ō, a ɓōkə́ kajaja dɔ tə́ aĺ ō, tɔdɔ̄ i yá̰á̰ kə́ yā tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́. 12Ni a aw̄ń yā kadə̄ *nge tun̄ yá̰a̰. Nge tun̄ yá̰á̰ ní a ɔdə dɔ kadə̄ rosə kem jīn, i yā kojəń kadə̄ *yá̰a̰ ndējə̄ ní i kə́ kadə̄ kə taá malang ō, a róō horoó dɔ *loo tun̄ yá̰á̰ tə́ naā tə́ kə yá̰á̰ kə́ rang gə̄ kə́ yā róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ō.
Nge ń noō i yá̰á̰ kə́ tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́. 13Loo ń noō tə́ *nge tun̄ yá̰a̰ a rāā yá̰á̰ kə́ yā kutə̄ń dɔ majaĺ yā deē ní. Ré ni-rāā oy anī, Nə́ɓā a mā̰ȳ rɔ̄n dɔn tə́.
Nge tun̄ yá̰a̰ a ndējə̄ yá̰á̰ ní i tītə̄ yā *yá̰a̰ ndējə̄ kə́ rāā kə kōó.
Yá̰á̰ kə́ tun̄ kadə̄ Nə́ɓā yā kəgāń kə̄rā
14Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə na:
15Ré deē kógə̄ḿ rāā yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ kə Kɔ́ɔ̄ɓēé tām̄ ni-adə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē yá̰a̰ yān alé, adə̄ ni-rāā yá̰á̰ kə́ majə alé, ba i gō ger̄ aĺ tə́ anī, ni a adə̄ bal batə̄ kə́ loon kógə̄ḿ nujə aĺ yā kəgāń Kɔ́ɔ̄ɓē kə̄rā. Ni a adə̄ i bal batə̄ kə́ asə kə gō gātə̄ ń a gān̄gə̄n̄ ní i kə gō kɔȳ nar kə́ kem *loo kə́ táĺ tə́. Ni a tɔ̄l̄ bal batə̄ ní yā tun̄ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ ni-rāā ní. 16Yá̰á̰ kə́ tām̄ yā *loo kə́ táĺ tə́ ń ni-adə̄ aĺ ní, a əgā kə̄rān ō, a ənī manə̄n dɔ tə́#5.16 Ənī manə̄n dɔ tə́: Yá̰á̰ kə́ tām̄ yā loo kə́ táĺ tə́ ń ni-adə̄ aĺ ní, ré kēgə̄n̄ nar gírən adə̄ asə naā gír loo mí anī, kutə nar kə́ gíŕ kógə̄ḿ a asən̄ naā kə kutə nar ń ni a adə̄ dɔ madə̄ tə́ kadə̄ i manə̄n kə́ dɔ tə́ ní. ō, ba a téləń yā kadə̄ *nge tun̄ yá̰a̰. Ré nge tun̄ yá̰a̰ rāā yá̰á̰ kə́ yā kutə̄ń dɔ majaĺ yān kə bal batə̄ kə́ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ ní oy anī, Nə́ɓā a mā̰ȳ rɔ̄n dɔn tə́.
17Ré deē kógə̄ḿ mān̄ dɔ ndū najə̄, tɔdɔ̄ ni-rāā yá̰á̰ kógə̄ḿ kə́ ndū najə̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē ɔgə̄ rāā, ba rāā yá̰á̰ ní i gō ger̄ aĺ tə́ anī, najə̄ i dɔn tə́ ō, yá̰á̰ kə́ majaĺ ń ni rāā ní a ɔȳn i nəkɔ́ ō. 18Ni a reē kə bal batə̄ kə́ loon kógə̄ḿ nujə alé, ké asə gō gātə̄ ń a gāngə̄n̄ ní rɔ̄ nge tun̄ yá̰á̰ tə́ kadə̄ ni tun̄ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ ní. Ré *nge tun̄ yá̰a̰ rāā yá̰á̰ kə́ yā kutə̄ń dɔ yá̰á̰ kə́ majaĺ ń ni-rāā gō ger̄ aĺ tə́ oy anī, Nə́ɓā a mā̰ȳ rɔ̄n dɔn tə́. 19Nge ń noō i yá̰á̰ kə́ tun̄ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ, tɔdɔ̄ najə̄ i mbo̰ō̰ deē ní tə́ kə Kɔ́ɔ̄ɓē rɔ̄kum.
20Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə na:
21Ré deē kógə̄ḿ rāā yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ kə Kɔ́ɔ̄ɓē tɔdɔ̄ ni-əda ngōn̄ Israel medə̄n najə̄ kə́ rɔ̄kum alé dɔ yá̰á̰ kə́ madə̄n ɓɔ̄ɔ̄n tə́, aláa dɔ yá̰á̰ kə́ ni ndə̄mā tə́, aké no ɓogə tə́, aké ni kə́ra ngōn̄ Israel madə̄n dɔ tə́, 22aláa ni ɓaā yá̰á̰ kə́ ta tḭ̄ḭ̄ ba ɓɔ̄ɔ̄ dɔ, aláa sor̄ kə túbūú yā kutəń dɔ yá̰a̰ majaĺ kə́rēý kə́ ni-rāā anī, 23deē ń rāā yá̰á̰ kə́ majaĺ beē adə̄ najə̄ i dɔn tə́ ní, i gáŕ kadə̄ a tél kə yá̰á̰ ń ni ɓogə ní, aláa kə yá̰a̰ yā madə̄n ń ni kə́ran dɔ tə́ ní, aláa kə yá̰á̰ ń madə̄n ɓɔ̄ɔ̄n ní, aláa kə yá̰á̰ kə́ ta tḭ̄ḭ̄ ń ni ɓaā ní. 24Aláa kə yá̰á̰ ń ni sor̄ kə túbú yā kutə̄ń dɔ ní, yā kaw̄ń kadə̄ kɔ́ɔ̄n gogə́ ndɔ̄ ń a teēń dɔ yá̰á̰ kə́ majaĺ ń ni-rāā tə́ ní. Ni a téləń kə taá malang ō, a ənī manə̄n dɔ tə́#5.24 Ənī manə̄n dɔ tə́: Á̰a̰ī Leb 5.16 ō, yā kaw̄ń gogə kadə̄ kɔ́ɔ̄n. 25Gō tə́ anī ni a reē kə bal batə̄ kə́ yá̰a̰ rāā alé, kə́ asə kə gō gātə̄ ń a gāngə̄n̄ ní yā kadə̄ *nge tun̄ yá̰a̰ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ ń ni-rāā kə Kɔ́ɔ̄ɓēé ní. 26Ré *nge tun̄ yá̰a̰ rāā yá̰á̰ kə́ yā kutə̄ń dɔ majaĺ ń ni-rāā ní ta kum Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ oy anī, ká i yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ ń ni-rāā adə̄ majaĺ i dɔn tə́ gə̄gē anī, Nə́ɓā a mā̰ȳ rɔ̄n dɔn tə́.
Currently Selected:
Ndū najə̄ yā Ngán Lebi gə̄ 5: BS
Highlight
Share
Compare
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© 2006, 2010 Alliance Biblique du Tchad