Suosittuja jakeita Raamatun kirjasta JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 6

Jaa

Jēzus sacīja viņiem: „Es esmu dzīvības maize. Kas pie manis nāk, tam nesalks, un, kas man tic, tam neslāps ne mūžam.

Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko es jums runāju, ir gars un dzīvība.

Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvei, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs viņu ir apzīmogojis.“

Jo tāda ir mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība, un es viņu celtu augšā pastarā dienā.“

Jēzus atbildēja viņiem: „Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat tam, ko viņš sūtījis.“

Katrs, ko Tēvs man dod, nāk pie manis, un, kas nāk pie manis, to es tiešām neatstumšu.

Sīmanis Pēteris viņam atbildēja: „Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi

Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko es došu, ir mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.“

Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis, un es viņu celšu augšā pastarā dienā.

Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.“

Es esmu dzīvības maize.

Tad Jēzus ņēma maizes un, teicis pateicības vārdus, izdalīja tās tiem, kas bija apsēdušies; tāpat arī no zivīm, cik tiem gribējās. Bet kad viņi bija paēduši, viņš sacīja saviem mācekļiem: „Salasait atli-kušās druskas, lai nekas neiet bojā!“

Kad nu viņi bija nobraukuši divdesmit piecas vai trīsdesmit stadijas), tie redzēja Jēzu pa jūru staigājam un tuvojamies laivai, un izbijās. Bet viņš sacīja tiem: „Es tas esmu, nebīstieties!“