Suosittuja jakeita Raamatun kirjasta Evangelijs pēc Lukasa 4

Jaa

Kunga Gors mit vērs Manis. Jys Mani apsvaideja, lai sludynōtu Evangeliju nabogim; Jys Mani syuteja (dareit vasalas sabarztōs sirdis), sludynōt vangeibā pajimtim breiveibu, oklajim redzēšonu, vērgim atsvabynōšonu, pasludynōt Kunga žēlesteibu godu, (un atmoksas dīnu).

Bet Jezus atbyldādams tam saceja: Stōv raksteits: Tev jōpīlyudz Kungs, tovs Dīvs, un vīneigi Jam jōkolpoj!

Bet Jezus atbiļdēja: Stōv raksteits: Na nu maizes vīn cylvāks dzeivoj (bet nu ikvīna Dīva vōrda).

Nu Jordana Jezus grīzēs atpakaļ pylns Svātō Gora, un Gors Jū nūvede tuksnesī.

Bet Jezus atbiļdēja: Ir saceits: Nakārdynoj Kunga, sova Dīva.

Pabeidzis vysus kārdynōšonas pajēmīņus, valns uz laiku nu Jō atsastōja.

Tad (valns) uzvede Jū (uz augsta kolna), parōdeja vīnā ocu mirklī vysas pasauļa kēnestes un saceja: Vysu šytū varu un skaistumu es atdūšu tev, maņ tadei jī ir padūti, un es varu atdūt, kam grybu; jo Tu tikai mani pīlyugsi, — vyss byus tovs. Bet Jezus atbyldādams tam saceja: Stōv raksteits: Tev jōpīlyudz Kungs, tovs Dīvs, un vīneigi Jam jōkolpoj!

Tad Jū nūvede uz Jeruzalemu, uzvede vērs svētneicas jumta molas un saceja: Jo esi Dīva Dāls, laidīs nu šenes zemē. Stōv tadei raksteits: Tevis dēļ pavēlēs sovim eņgelim, lai tevi sorgōtu. Kai ari: Jī tevi nūness uz rūkom, ka tu pret akmini nanūsystu sovas kōjas. Bet Jezus atbiļdēja: Ir saceits: Nakārdynoj Kunga, sova Dīva.