Evangelijs pēc Lukasa 19
19
XIX.
K. Jezus Zacheusa mōjā.
1Un, īgōjis īkšā, Jys gōja pōri par Jericho tōļōk. 2Un raug, te beja kaids cylvāks, Zacheuss vōrdā. Jys beja muitinīku vērsinīks, bogōts cylvāks. 3Jys gribēja Jezu redzēt, kas Jys ir, bet ļaužu daudzuma dēļ navarēja, jo beja mozs augumā. 4Lai Jū īraudzeitu, jys aizasteidze uz prīšku un īkōpe sychomora kūkā, jo tur Jam vajadzēja īt garum. 5Jezus, pīgōjis pi tōs vītas, īraudzeja jū un saceja: Zacheuss, kōp tyuleņ zemē, jo tovōs mōjōs Maņ šudiņ jōapstōj. 6Jys steidzeigi nūkōpe zemē un ar prīcu jū pījēme.
7Tū radzādami, visi kūrnēja un saceja: Jys apstōja pi vīna grēcinīka. #19:7 Muitinīkus jūdu tauta uzskateja par vyslelōkim grēcinīkim. 8Bet Zacheuss, pīgōjis pi Kunga, saceja: Raug, Kungs, es pusi sova monta atdūdu nabogim, un jo es kam asmu izdarejis pōresteibu, tam atdūšu četrkōrteigi. 9Jezus jam saceja: Šudiņ šytai mōjai atnōce pesteišona, jo ari jys ir Abraama dāls. 10Cylvāka Dāls tadei atgōja maklātu un izglōbtu tūs, kas beja pazuduši. #19:10 Zacheusa pīmārā radzam, ka ari bogōtnīki caur sevišku Dīva žēlesteibu var byut izpesteiti.
Pīleidzeiba par uztycātom menom.
11Kad jī tō klausejōs, Jys pasaceja vēļ vīnu pīleidzeibu, jo Jys beja jau tyvu pi Jeruzalemas, un jo jī dūmōja, ka tyuleņ pasarōdeis Dīva vaļsteiba. Tai tad Jys saceja: #19:11 Tai kai leidzgōjēji dūmōja, ka K. Jezus, īsarūnūt Jeruzalemā, sevi pasludynōs par kēneņu, K. Jezus caur pīleidzeibu aizrōda, kaidi pīnōkumi uz jim tiks uzlikti un kaids sūds satiks tūs, kas sovu pīnōkumu nabyus izpiļdejuši.
12Vīns cylvāks nu augstas ciļts aizgōja uz tōlejū zemi, lai sajimtu sev kēnesti un tad grīztūs atpakaļ. 13Jys atsauce pi sevis sovus desmit kolpus, uzticēja tim desmit menu un saceja: Peļnejit, cikom atīšu. #19:13 Mena — greku sudobra naudas gobols. Myusu naudā apm. 96 lati. 14Bet mīsta ļaudis jū īneida. Jī nūsyuteja jam pakaļ syutņus saceidami: Mes nagrybam, ka tys par mums vaļdeitu. 15Jys tūmār sajēme kēnesti un atsagrīze atpakaļ. Tad jys lyka pasaukt kolpus, kurim beja uzticējis naudu, lai izzynōtu, cik kurs ir nūpeļnejis. 16Pyrmais pīgōja klōtu saceidams: Kungs, tova mena nūpeļneja desmit menu. 17Tad jam saceja: Labi, lobais kolps, tai kai tu beji uzticeigs mozā, tad tu byusi desmit piļsātu pōrvaļdnīks. 18Ari ūtrais atgōjis saceja: Kungs, tova mena nūpeļneja pīcas menas. 19Ari jam pasaceja: Tu byusi pīcu piļsātu pōrvaļdnīks. 20Golā atgōjis cyts saceja: Kungs, raug, te ir tova mena, kura maņ beja globojama svīdru autā, #19:20 Lai gon trešais kolps kunga dūtōs naudas nabeja iztērējis, tūmār teik skaiteits par ļaunu, jo kunga lobā nagribēja strōdōt; nagribēja, ka kungs nu jō dorba palyktu bogōtōks. 21jo es tevis beidūs, ka tu esi borgs cylvāks; jem tū, kō naesi licis, pļauņ, kō naesi sējis. 22Jys tam atbiļdēja: Ļaunais kolps, nu tovas mutes es tevi nūtīsoju. Tu tadei zynōji, ka asmu borgs cylvāks, ka jamu, kō naasmu licis, pļaunu, kō, naasmu sējis. 23Kōpēc tad munas naudas naliki bankā, lai es, atsagrīzis mōjōs, sajimtu tū ar procentem? 24Atjemit nu jō, saceja klōtasūšim, tū menu un atdūdit tam, kam ir desmit menu. 25Bet kaids saceja: Kungs, jam jau ir desmit menu. #19:25 Kunga labvēleiba pret centeigū kolpu ir tik lela, ka klōtasūšī breinojās. 26Es jums soku: Ikvīnam, kam ir, byus vairōk īdūts (un jam byus pōrpiļneiba); bet kam navā, nu tō tiks atjimts ari tys, kū jys vēļ turātu. #19:26 Šei pīleidzeiba aizrōda, ka Dīvs ir ļūti labvēleigs pret tim, kas Jam uzticeigi kolpoj, un borgs pret tim, kas Jō grybas napylda. 27Un tūs munus īnaidnīkus, kuri nagribēja, ka es par jim vaļdeitu, atvedit šur un munōs acīs jūs nūnōvejit.
Īīšona Jeruzalemā.
28Pēc šytūs vōrdu Jys laidēs īt tōļōk uz Jeruzalemas pusi.
29Kad Jys atgōja natōli nu Betfage un Betanijas uz tai saucamū Eleja kalnu, tad nūsyuteja divejus nu mōceklim saceidams: 30Ejte uz tū sadžu, kas ir jyusu prīškā. Īgōjuši jyus atrassit pīsītu ezelānu, uz kurō vēļ nivīns nu cylvākim navā sēdējis. Raisit tū vaļā un atvedit šur. 31Jo kas jyusu vaicōtu, kōpēc jyus tū raisat vaļā, tim atbiļdit: jys ir vajadzeigs Kungam.
32Syuteitī atgōja un atroda tai, kai jim beja teikts. 33Kad jī raiseja vaļā ezelānu, viņa īpašnīks vaicōja: Kōpēc jyus raisat vaļā ezelānu? 34Jī atbiļdēja: Jys ir vajadzeigs Kungam.
35Atvaduši pi Jezus, jī salyka uz ezelāna vērsā sovas drēbes un vērsum uzsādynōja Jezu. 36Kad jī devēs uz prīšku, ļaudis klōja uz ceļa sovas drēbes. 37Tyvojūtīs Eleju kolna molai, vyss mōcekļu pulks sōce prīceigā un styprā bolsā slaveit Dīvu vysu tūs breinumdorbu dēļ, kurus jī beja redzējuši, 38saceidami:
Svēteigs Kēneņš,
kas īt Kunga vōrdā.
Mīrs dabasūs,
gūds augstumūs.
39Daži farizeji, kas beja ļaužu pulka vydā, Jam saceja: Mōceitōj, nūmīrej sovus mōcekļus. #19:39 Nūmīrynoj sovus mōcekļus, lai jī Tevis par Pesteitōju nasauktu. Bet K. Jezus aizrōda, ka Tāva pazeimōtais laiks, sevi par Pesteitōju atklōti parōdeit pasauļam, jau ir atgōjis. 40Bet Jys tim atbiļdēja: Es jums soku, jo šitī klūsēs, tad akmini sauks.
41Kad pīgōja tyvōk, Jys, īraudzejis mīstu, raudōja 42saceidams: Ak, ka un tu pazeitu šytamā sovā dīnā tū, kas tev nas mīru! Bet tys ir dēļ tovom acim nūslāpums. 43Tai tad tev atnōks dīnas, un tovi īnaidnīki ap tevi apmess vaļni, tevi aplenks un nu vysom pusem tevi apspīss. 44Jī tevi un tovus bārnus, kas tevī ir, pagōzs pi zemes, un akmiņa uz akmiņa naatstōs, jo tu sovas apraudzeišonas laika napazini. #19:44 Apraudzeišonas laiks — par grākim vaidēšonas laiks, žāļsirdeibas laiks, K. Jezus atnōkšonas laiks.
Svētneicas teireišona.
45Tad Jys īgōja svētneicā un sōce dzeit ōrā vysus pōrdevējus (un pērcējūs) 46tim saceidams: Stōv raksteits: Muns noms ir lyugšonas noms, bet jyus jū padarejot par slapkovu bedri.
47Un Jys mōceja svētneicā ikdīnas. Bet vērsgoreidznīki, Rokstim mōceitī un tautas vacōkī meklēja Jū nūnōvēt, 48bet nazynōja, kai tū padareit, jo visi ļaudis ar uzmaneibu Jō klausejōs.
Tällä hetkellä valittuna:
Evangelijs pēc Lukasa 19: LGT
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.