Evangelijs pēc Lukasa 2
2
II.
K. Jezus pīdzimšona.
1Tamā laikā izgōja nu keizara Augusta pavēle saraksteit vysu kēnesti. 2Šei beja pyrmō saraksteišona, un jei nūtyka, kad Cyrins pōrvaļdeja Syriju. 3Raksteitūs gōja visi, kotrs uz sovu dzimts mīstu.
4Ari Jezups laidēs īt nu Galilejas, nu Nazaretes mīsta uz Judeju, uz Davida mīstu, vōrdā Betleemu, jo jys beja nu Davida noma un ciļts, 5lai pīsaraksteitu reizē ar Mariju, sovu sadarynōtū leigovu, kura beja mōtes cereibōs. 6Jim tur asūt, jai nōce dzemdeišonas laiks. 7Jei dzemdeja sovu pyrmdzymtū Dālu, ītyna Jū drēbeitēs un paguļdeja silē; — jo naktsmōjā dēļ jim nabeja vītas. #2:7 Dīva mōte Marija jaunova beja pyrms K. Jezus dzimšonas jaunova palyka ari pēc K. Jezus dzimšonas. Kai pēc nōves K. Jezus, nalaužūt zeimūga, izgōja nu kopa un caur aizslāgtom durovom īgōja pi sōvim mōceklim, tai Jys pīdzymdams izgōja nu mōtes mīsas jaunaveibas naaizskarūt.
Goni pi siles.
8Tamā pat apvydā uz teiruma beja goni, kas naktī apsorgōja sovus gonomūs pulkus. 9Te jim pasarōdeja Kunga eņgeļs, un Kunga slave jūs apgaismōja. Jī ļūti nūsabeida, 10bet eņgeļs jim saceja: Nasabeistit! Raug, es sludynoju jums lelu prīcu, kura byus visim ļaudim: 11Šudiņ Davida mīstā jums pīdzyma Pesteitōjs. Jys ir Kristus, Kungs. 12Un, kai zeime, lai jums byus šys: Jyus atrassit drēbeitēs īteitu bārnu guļūt silē. 13Umai, reizē ar eņgeli pasarōdeja dabasu karapulki. Jī slavēja Dīvu saceidami:
14Gūds Dīvam augstumā un vērs zemes,
mīrs labvēleibas ļaudim. #2:14 Labvēleibas ļaudim — ļaudim, kurim Dīvs ir labvēleigs. Latiņu tulkōjumā — „Vulgatā“ ir: lobas vaļas ļaudim. Pēc satura latiņu tulkōjumam ir sovs pamats, jo Dīvs ir labvēleigs tik tim, kas ir lobas vaļas. K. Jezus pīdzimšona jim nas mīru, jo K. Jezus ir Tys, kas pylda taisneigō sirds ilgas un taisneigajim atdora dabasu svātlaimeibu.
15Un nūtyka, kad eņgeļs pasacēle atpakaļ uz dabasim, goni vīns ūtram saceja: Īsim uz Betleemu un apskateisim tōs lītas, kas tur ir nūtykušas, kai Kungs mums ir pasludynōjis. 16Tad jī steidzeigi nūgōja un atroda Jezupu, Mariju un, silē paguļdeitu, Jaunpīdzymušū. 17Apsavāruši pastōsteja, kas jim par šytū bārnu beja sludynōts. 18Visi, kas tik tū ziņu dzērdēja, kū goni atnese, breinōjōs.
19Bet Marija vysus tūs vōrdus uzglobōja un sovā sirdī pōrdūmōja.
20Goni atsagrīze atpakaļ, teikdami un slaveidami Dīvu tō vysa dēļ, kū beja dzērdējuši un redzējuši tai, kai jim beja sludynōts.
Jezus bārns svētneicā.
21Kad atgōja ostoitō dīna, Bārns beja jōapgraiza: Jam deve vōrdu Jezus, kai Jū beja nūsaucis eņgeļs pyrmōk, kai mōtes mīsā beja ījimts.
22Un kad škeisteišonas dīnas, kuras Moizeša lykums nūteic, beja pagōjušas, jī atnese Jū uz Jeruzalemu, lai upurātu Kungam. #2:22 Pyrmdzymtais dāls beja uzupurejams Dīva kolpōšonai svētneicā. Vēļōk, kad Dīva kolpōšonai beja pazeimōta Levi ciļts, pyrmdzymušūs nu šō pīnōkuma atsvabynōja. J. Marija, uzupurejūt K. Jezus svētneicā, pīkryta atdūt Jū ļaužu atpesteišonas dēļ krysta nōvei. 23Kunga lykumā ir nūrōdeits: Ikvīns veirīšu kōrtas pyrmdzymušais jōupurej Kungam 24un jōnūdūd upurā, kai Kunga lykums pīsoka: yubeļu pōri, vai divi jaunus bolūžus.
25Jeruzalemā dzeivōja vīns cylvāks, Seimaņs vōrdā. Jys beja taisneigs un dīvbejeigs cylvāks. Jys gaideja Izraeļa īprīcynōšonas; jamā beja Svātais Gors. 26Svātais Gors jam beja pasludynōjis, ka jys, naīraudzejis pyrmōk Kunga Apsvaideitō, nōves naredzēs. 27Jys, Svāta Gora pamūdynōts, nūgōja uz svētneicu. Kad dzymdynōtōji īnese bārnu Jezus, lai izpiļdeitu tū, kū lykums pīsaceja, 28tad jys pajēme Jū uz sovom rūkom, slavēja Dīvu un saceja:
29Palaid tagad, Kungs, sovu kolpu,
kai esi sacejis, aizīt mīrā; #2:29 Aizīt mīrā — nūmērt.
30jo munas acis redzēja tovu Pesteišonu,
31kuru sagatavōji vysu tautu prīškā:
32Pogōnu apgaismōšonai Gaismu,
tovai Izraeļa tautai slavu.
33Jō tāvs un mōte breinōjōs nu tō, kas par Jū tyka saceits. 34Seimaņs ari jim svēteja un Marijai, Jō mōtei, saceja:
Raug, šytys ir Izraelī daudzejim kai krisšona,
un — augšamceļšonōs, un kai zeime, kurai pretōsīs, #2:34 Tī, kas K. Jezus vōrdim tic un saskaņā ar Jō mōceibu dzeivoj, caur K. Jezus montoj sev myužeigū laimeibu; tī, kas Jam natic, īt pazusšonā.
35un tovu pošas dvēseli pōrdūrs zūbyns,
lai ītu klajā daudzeju siržu nūdūmi. #2:35 Radzūt K. Jezus cīsšonas un nōvi, tovu sirdi dzeļs sōpes, kai zūbyns.
36Tur beja pravīte Anna, Fanueļa meita, nu Asera ciļts. Jei beja ļūti vaca; pēc sovom jaunom dīnom jei dzeivōja ar veiru septeni godi, 37tad kai atraitne nūdzeivōja ap ostoņdesmit četrim godim. Jei nagōja nu svētneicas ōrā nikod, bet gavēnī un lyugšonā kolpōja Dīvam dīn un nakt. 38Ari jei, atgōjuse tamā pat stuņdē, slavēja Dīvu un stōsteja par Jū visim tim, kas gaideja Jeruzalemas atpērkšonas.
39Izpiļdejuši vysu pēc Kunga lykuma, jī atsagrīze atpakaļ uz Galileju, uz sovu mīstu Nazaretu.
40Bārns auga un styprynōjōs pylns gudreibas, un Dīva žēlesteiba beja ar Jū.
Jezus svētneicā.
41Jō dzymdynōtōji gods godā gōja uz Jeruzalemu Leldines svineibōs. 42Kad Jam beja jau divpadsmit godu, jī, saskaņā ar svātku īrodumu, nūgōja (uz Jeruzalemu). 43Svineibom beidzūtīs, jī laidēs atpakaļ uz mōjom, bet bārns Jezus, dzymdynōtōjim nazynūt, palyka Jeruzalemā. 44Pōrlīceibā, ka Jys ir storp ceļōtōjim, jī gōja vysu dīnu un Jō meklēja storp radinīkim un pazeistamim, 45bet naatroduši, grīzēs atpakaļ un meklēja Jeruzalemā.
46Pēc trejom dīnom atroda Jū svētneicā, sēžūt storp mōceitōjim, klausūt jūs un vaicojūt. 47Visi, kas Jū dzērdēja, apbreinōja Jō prōtu un atbiļdes. 48Īraudzejuši Jū, jī breinōjōs. Jō mōte Jam saceja: Dāls, kōpēc šytū mums padareji? Raug, Tovs tāvs un es, skum’u pōrjimti, tevis meklējom.
49Bet Jys atbiļdēja: Kōpēc manis meklējot? Vai nazynōjot, ka maņ muna Tāva (lītōs) jōjam daleiba? #2:49 K. Jezus paskaidroj, ka pīnōkumi pret Dabasu Tāvu ir tī vyssvareigōkī. 50Bet jī nasaprota tō, kū Jys gribēja teikt.
51Jys reizē laidēs ceļā, nūgōja uz Nazareti un beja jim paklauseigs. Un Jō mōte paturēja vysus šūs nūtykumus sovā sirdī. 52Jezus auga gudreibā, godūs un žēlesteibā pi Dīva un pi ļaudim.
Tällä hetkellä valittuna:
Evangelijs pēc Lukasa 2: LGT
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.