OTRA LAIKU 21
21
1Un Jošafats apgūlās pie saviem tēviem un yika aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilsēta, un viņa Jorāms kļuva ķēniņš vina vietā.
2Un Jorāmam bija brāļi, Jošafata dēli, —Azarja, Jehiēls, Zacharja, Azarja, Michaēls un Šefatja; šie visi bija Jošafata, Jūdas ķēniņa, dēli.
3Un viņu tēvs tiem atstāja lielu mantību, sudrabu un zeltu un dārgas dāvanas līdz ar stipri nocietinātām pilsētām Jūdā, bet ķēniņa valsti viņš deva Jorāmam, tāpēc ka tas bija viņa pirmdzimtais dēls.
4Kad nu Jorāms bija sava tēva ķēniņa valstī kļuvis par valdnieku un savu varu nostiprinājis, tad viņš lika nokaut ar zobenu visus savus brāļus un arī kādus no visaugstākajiem Jūdas vīriem.
5Jorāms bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un kā ķēniņš viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus.
6Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus, kā to Ahaba nams bija darījis, jo viņam bija Ahaba meita par sievu, un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs.
7Bet tas Kungs negribēja iznīcināt Dāvida namu tās derības dēļ, ko Viņš bija noslēdzis ar Dāvidu, un arī tādēļ, ka Viņš bija apsolījis viņam un viņa dēliem dot gaismu no sava vaiga uz mūžīgiem laikiem.
8Un viņa laikā ēdomieši atkrita no Jūdas virsvadības, un viņi iecēla paši sev ķēniņu.
9Tādēļ Jorāms devās turp pāri ar saviem virsniekiem un ar visiem saviem kara ratiem; un notika, ka viņš piecēlās naktī un sakāva ēdomiešus, kas bija apmetušies viņam visapkārt un ielenkuši viņu un viņa pavēlniekus pār kara ratiem.
10Tomēr ēdomieši atkrita no Jūdas virskundzības līdz pat šai dienai. Tai pašā laikā sacēlās arī Libna pret viņa virskundzību, jo viņš bija atmetis to Kungu, savu tēvu Dievu.
11Viņš uzcēla arī augstieņu svētnīcas Jūdas kalnos, pavedināja Jeruzālemes iedzīvotājus piekopt elku kalpību un noveda Jūdu neceļos.
12Tad viņa rokās nonāca pravieša Elijas vēstule, kurā bija tā rakstīts: „Tā saka tas Kungs, tava cilts tēva Dāvida Dievs: Tāpēc ka tu nestaigā sava tēva Jošafata un Asas, Jūdas ķēniņa, ceļus,
13Bet esi sācis staigāt Israēla ķēniņu ceļus un esi darījis, ka Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji ir nodevušies elku kalpībai tādā pat mērā, kāda bija Ahaba nama elku kalpība, un bez tam tu esi arī nokāvis savus brāļus, visu savu dzimtu, —viņus, kuri bija labāki nekā tu, esi tu nokāvis, —tad
14Redzi, tas Kungs tevi sitīs ar smagu piemeklēšanu, kas skars tavu tautu, tavus dēlus, nāks pār tavām sievām un skars arī visu tavu namu.
15Un tev pašam uzies moku pilna slimība, ka tev sasirgs tavas iekšas un, dienu no dienas pamazām nīkstot, iznāks laukā.“
16Un tas Kungs pamodināja naidu pret Jorāmu filistiešos un arabiešos, kuri mīt kaimiņos kušītiem.
17Un viņi devās pret Jūdu sirojumā, ielauzās zemē un aizveda līdzi visu mantu, ko vien varēja atrast ķēniņa namā, un aizveda gūstā arī viņa dēlus un viņa sievas, tā ka viņam neatlika neviena dēla kā vienīgi Joahass [Ahasja], jaunākais no viņa dēliem.
18Un pēc visa tā tas Kungs viņu piemeklēja ar slimību viņa iekšās, kura nebija dziedināma.
19Tā vilkās nepārtraukti, diendienā pieņemdamās, un kad pienāca otra gada beigas, tad notika, ka slimības dēļ viņa iekšas iznāca laukā, un viņš lielās mokās nomira. Bet viņa tauta nesarīkoja viņam tik svinīgu viņa miesu sadedzināšanu, kādu viņi bija rīkojuši viņa tēvam.
20Viņam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja astoņus gadus Jeruzālemē; tā viņš aizgāja, un nevienam nebija viņa žēl, un to gan apglabāja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapos.
Pašlaik izvēlēts:
OTRA LAIKU 21: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.