OTRA ĶĒNIŅU 1
1
1Pēc Ahaba nāves Moābs atkrita no Israēla.
2Kad Ahasja izkrita cauri savas augštelpas loga režģojumam Samarijā, sasitās un gulēja slims, tad viņš nosūtīja vēstnešus un tiem sacīja: „Ejiet un iztaujājiet Ekronas dievu Baāl-Zebubu, vai es no šīs slimības izveseļošos!“
3Bet tā Kunga eņģelis sacīja Elijam no Tisbes: „Celies, dodies pretī Samarijas ķēniņa sūtņiem un saki viņiem: „Vai tad Israēlā nav Dieva, ka jūs ejat, lai izjautātu Ekronas dievu Baāl-Zebubu?
4Tāpēc tas Kungs saka tā: „No tās gultas, kur tu guli, tu vairs nepiecelsies, jo tu mirdams mirsi!“ Un Elija devās tālāk.
5Kad nu vēstneši nāca atpakaļ pie ķēniņa, tad viņš tiem jautāja: „Kāpēc jūs esat nākuši atpakaļ?“
6Un tie viņam atbildēja: „Kāds vīrs nāca mums pretī, un tas mums teica: „Ejiet, griezieties atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs ir sūtījis, un sakiet viņam: tā saka tas Kungs: Vai tad Israēlā nav neviena Dieva, ka tu esi sūtījis, lai izjautātu Ekronas dievu Baāl-Zebubu? Tādēļ, no tās gultas, kujrā tu esi iekāpis, tu vairs neizkāpsi, jo tev jāmirst!“
7Tad viņš tiem jautāja: „Kāds tas vīrs izskatījās, kas jums nāca pretī un uz jums šos vārdus runāja?“
8Un tie viņam atbildēja: „Tas vīrs bija ģērbies spalvainas ādas kažokā un apjozies ar ādas jostu ap saviem gurniem.“ Tad viņš nodomāja: „Tas ir Elija no Tisbes!“
9Un viņš pie tā nosūtīja virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit, kas viņam bija. Un kad tas bija pie viņa kalnā uzkāpis, tad, redzi, Elija sēdēja kalna virsotnē, un tas uz viņu sacīja: „Tu, Dieva vīrs, ķēniņš ir pavēlējis: kāp zemē!“
10Bet Elija atbildēja un sacīja virsniekam pār piecdesmit vīriem: „Ja es tiešām esmu Dieva vīrs, tad lai uguns nonāk no debesīm un aprij tevi un tavus piecdesmit vīrus!“ Tad krita no debesīm uguns un aprija viņu līdz ar viņa piecdesmit vīriem.
11Bet ķēniņš no jauna pie tā nosūtīja citu virsnieku pār piecdesmit vīriem un viņa piecdesmit vīrus, tas viņu uzrunāja un sacīja: „Tu, Dieva vīrs, tā saka ķēniņš: Steidzies ātri, nāc lejā!“
12Bet Elijs atbildēja un tiem sacīja: „Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm un lai aprij tevi ar taviem piecdesmit vīriem!“ Tad Dieva uguns krita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit vīrus.
13Bet ķēniņš nosūtīja vēl trešo virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar viņa piecdesmit karavīriem, kas viņam bija. Kad nu šis trešais virsnieks uzkāpa pie viņa augšā, tad viņš nokrita Elijas priekšā ceļos, lūdza piedošanu no viņa un sacīja viņam: „Tu, Dieva vīrs, es tevi lūdzu, lai mana dvēsele un šo tavu piecdesmit kalpu dvēseles ir dārgas tavās acīs!
14Redzi, uguns nonāca no debesīm, un tā aprija tos divus iepriekšējos virsniekus pār piecdesmit vīriem līdz ar viņu piecdesmit vīriem; bet nu tagad, lai mana dzīvība ir dārga tavās acīs!“
15Tad tā Kunga eņģelis sacīja Elijam: „Nokāp kopā ar viņu, un nebīsties no viņa!“ —Tad Elija cēlās un nokāpa un gāja kopā ar viņu pie ķēniņa.
16Un viņš sacīja tam: tā saka tas Kungs: „Tāpēc ka tu esi sūtījis sūtņus, lai tie izjautātu Ekronas dievu Baāl-Zebubu, it kā kad nebūtu Israēlā Dieva, kuļ-u varētu izvaicāt, tādēļ tu no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, vairs neizkāpsi laukā, jo tev jāmirst.
17Un tā viņš nomira, kā tā Kunga vārds, ko Elija bija vēstījis, sacīja; un Jorāma, Jūdas ķēniņa Jošafata dēla, otrā valdīšanas gadā, Jorāms kļuva ķēniņš viņa vietā, jo viņam nebija dēla.
18Un kas vēl ir stāstāms par Ahasju ko viņš ir darījis, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
Pašlaik izvēlēts:
OTRA ĶĒNIŅU 1: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.