OTRA ĶĒNIŅU 5
5
1Un Naāmans bija Aramas ķēniņa kafaspēka virspavēlnieks, un viņš bija liels vīrs sava kunga priekšā, un viņam bija liela slava, jo caur viņu tas Kungs bija devis Aramai uzvaru, un šis vīrs bija drošsirdīgs varonis, bet spitālīgs.
2No Aramas bija izgājuši sirotāji un no Israēla zemes līdzi atveduši mazu meiteni, tā bija kļuvusi kalpone Naāmana sievai.
3Viņa sacīja savai pavēlniecei: „Kaut mans kungs būtu nonācis tā pravieša priekšā, kas ir Samarijā, tas viņu atbrīvotu no viņa spitālības!“
4Tad Naāmans gāja pie sava kunga un to pateica viņam, sacīdams: „Tā un tā ir runājusi šī meitene, kas ir cēlusies no Israēla zemes.“
5Tad Aramas ķēniņš sacīja: „Tagad ej! Bet es sūtīšu vēstuli Israēla ķēniņam.“ Un tas devās ceļā un paņēma līdz savās rokās desmit talcntus sudraba un seši tūkstoš seķeļus zelta, kā ari desmit kārtas svētku drēbju.
6Viņš ari nonesa vēstuli Israēla ķēniņam, kuļra skanēja tā: „Kad šī vēstule nonāks pie tevis, tad zini, ka es savu kalpu Naāmanu esmu pie tevis sūtījis, lai tu viņu atbrīvotu no viņa spitālības.“
7Kad nu Israēla ķēniņš bija šo vēstuli izlasījis, tad viņš saplēsa savas drēbes un izsaucās: „Vai tad es esmu Dievs, ka varu nokaut un atkal atdzīvināt, ka viņš pie manis atsūta kādu vīru, lai es to atbrīvoju no viņa spitālības! Lūdzu uzmaniet un ņemiet vērā, ka tas pie manis meklē kādu strīdus iemeslu!“
8Bet kad Elīsa, šis Dieva vīrs, to dzirdēja, ka Israēla ķēniņš bija savas drēbes saplēsis, tad tas deva ķēniņam ziņu, sacīdams: „Kāpēc tu esi savas drēbes saplēsis? Ļauj, lai tas vīrs atnāk pie manis, un lai tas atzīst, ka vēl patiesi ir kāds pravietis Israēlā!“
9Un tā Naāmans ar saviem zirgiem un ar saviem ratiem atbrauca un apstājās Elīsas durvju priekšā.
10Tad Elīsa sūtīja vēstnesi un lika tam pateikt: „Ej un mazgājies septiņas reizes Jardānā, tad tava miesa kļūs atkal vesela, un tu būsi šķīsts!“
11Bet Naāmans sadusmojās, un viņš aizgāja un sacīja: „Redzi, es domāju, ka viņš taču iznāks pie manis ārā, un stāvēs manā priekšā, un piesauks tā Kunga, sava Dieva, vārdu, un ar savu roku braucīs slimo vietu un atņems spitālību.
12Vai Amana un Farfara, Damaskas upes, nav labākas nekā visi Israēla ūdeņi, ka es tanīs nevarētu mazgāties, lai kļūtu šķīsts?“ Un tas apgriezās un aizgāja dusmu pilns.
13Tad viņa kalpi piegāja pie viņa un sacīja viņam, teikdami: „Mans tēvs, ja pravietis tev būtu kādu lielu lietu uzlicis, vai tad tu to nedarītu? Kāpēc nu ne, kad tas tev ir tikai sacījis: Mazgājies, tad to kļūsi šķīsts!“
14Kad nu viņš nobrauca pie Jardānas un ienira septiņas reizes, kā Dieva vīrs to bija sacījis, tad viņa miesa kļuva tik vesela kā maza bērna miesa, un viņš bija šķīsts.
15Tad viņš griezās atpakaļ ar visu savu pavadoņu pulku pie Dieva vīra, un gāja, nostājās viņa priekšā un sacīja: „Redzi, tagad es gan zinu, ka nav neviena cita Dieva visā pasaulē kā vienīgi Israēlā! Un nu tagad, lūdzu, saņem kādu dāvanu no sava kalpa!“
16Bet Elīsa atbildēja: „Tik tiešām, ka tas Kungs, kupa priekšā es stāvu, ir dzīvs, es gan neņemšu:“ Un viņš tam uzstājās, lai ņem, bet tas liedzās.
17Tad Naāmans sacīja: „Ja ne, tad ļauj tavam kalpam ņemt līdzi divu mūļu kjravas zemes, jo tavs kalps vairs turp-māk neupurēs svešiem dieviem nedz dedzināmos, nedz kaujamos upurus kā vienīgi tam Kungam.
18Un vienā lietā lai tas Kungs piedod tavam kalpam: kad mans ķēnišķīgais kungs ies Rimona templī, lai tur pielūgtu un ar savu vaigu mestos pie zemes, un viņš atbalstīsies uz manu roku, un arī es nometīšos Rimona templi ar savu vaigu pie zemes, tad, ka es metos zemē, to lai tas Kungs piedod tavam kalpam!“
19Un viņš tam atbildēja: „Ej ar mieru!“
20Kad nu viņš no tā bija aizgājis mazu ceļa gabalu, tad Gehazis, Dieva vīra Elīsas kalps, domāja: „Redzi, mans kungs ir šo aramieti Naāmanu saudzējis, neko nepieņemot no tā rokas, ko viņš bija atnesis! Tik tiešām, ka tas Kungs ir dzīvs, es skriešu viņam pakaļ un ņemšu kaut ko no viņa!“
21Tā Gehazis steidzās Naāmanam nopakaļ. Kad nu tas redzēja, ka kāds skrien aiz viņiem, tad viņš nolēca no saviem ratiem, gāja viņam pretī un jautāja: „Vai viss labi?“
22Viņš atbildēja: „Jā! Ir labi, bet mans kungs ir tikai mani sūtījis un licis tev pateikt: „Redzi, tikko pie manis ir atnākuši divi jaunekļi, praviešu mācekļi, no Ēfraima kalniem; iedod man viņiem par labu talentu sudraba un divas kārtas svētku drēbju!“
23Un Naemans atbildēja: „Dari man to prieku, lūdzams, un ņem divus talentus!“ Un viņš tam ar varu tos uzspieda un iesaiņoja divus talentus divos maisiņos un turklāt arī divas kārtas svētku drēbju, un lika to visu diviem saviem puišiem panest viņam pa priekšu.
24Bet kad tas bija nonācis pie pakalna, tad viņš to ņēma no viņu rokām, nolika namā un atlaida tos vīrus, ka tie aizgāja.
25Bet kad viņš pats aizgāja un nostājās sava kunga priekšā, tad Elīsa tam sacīja: „No kurienes tu nāc, Gehazi?“ Un viņš atbildēja: „Tavs kalps nekur nav bijis.“
26Tad Elīsa viņam sacīja: „Vai garā es tev negāju līdzi, kad tas virs griezās atpakaļ no saviem ratiem tev pretī? Vai tad tagad ir laiks ņemt sudrabu n drēbes, eļļas kokus un vīna kalnus, sīklopus un liellopus, kalpus un kalpones?
27Tāpēc Naāmana spitālība pklips tev un taviem pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem!“ Un tad Gehazis aizgāja projām no viņa spitālīgs, balts kā sniegs.
Pašlaik izvēlēts:
OTRA ĶĒNIŅU 5: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.