APUSTUĻU DARBI 16
16
1Viņš nonāca Derbē un Listrā. Tur bija kāds māceklis, vārdā Timotejs, ticīgas jūdu sievas dēls, bet no grieķu tēva.
2Brāļi Listrā un Ikonijā bija devuši par viņu labu liecību.
3Pāvils gribēja, lai tas viņam ietu līdz, un viņš to apgraizīja jūdu dēļ, kas dzīvoja tanī apvidū; jo visi zināja, ka viņa tēvs bijis grieķis.
4Pārstaigādami pilsētas, viņi tiem pavēlēja ievērot noteikumus, ko apustuļi un vecajie Jeruzālemē bija devuši.
5Draudzes tika stiprinātas ticībā, un viņu skaits jo dienas vairojās.
6Bet viņiem ejot caur Friģiju un Galatiju, Svētais Gars aizliedza Dieva vārdu Āzijā runāt.
7Nonākuši Mizijas apvidū, viņi lūkoja iet uz Bitiniju, bet Jēzus Gars viņiem neļāva.
8Pagājuši gapām Mizijai, viņi nonāca Troadā.
9Un Pāvils naktī redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: „Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!“
10Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs gribējām tūdaļ iet uz Maķedoniju saprazdami, ka Dievs mūs aicina viņiem sludināt evaņģēliju.
11Aizbraukuši no Troadas, mēs devāmies tieši uz Samotrakiju un otrā dienā uz Neapoli
12Un no turienes uz Filipiem. Tā ir galvenā pilsēta kādā Maķedonijas novadā, romiešu kolonija. Šinī pilsētā mēs palikām dažas dienas.
13Sabatā mēs izgājām ārpus pilsētas pie upes, kur, kā mēs domājām, būtu lūgšanas vieta, un apsēdušies, mēs runājām uz sanākušajām sievietēm.
14Klausījās arī kāda dievbijīga sieviete, vārdā Lidija, purpura pārdevēja Tiatīras pilsētā; viņai tas Kungs atvēra sirdi Pāvila vārdiem.
15Bet kad viņa un viņas nams bija kristīti, viņa lūdza, sacīdama: „Ja jums šķiet, ka es ticu tam Kungam, tad nāciet manā namā un palieciet tur!“ Un viņa mūs gauži lūdza palikt.
16Kādreiz, mums uz lūgšanas vietu ejot, mūs sastapa kāda jauna verdzene, kam bija zīlētājas gars, un zīlēdama tā atnesa saviem kungiem daudz peļņas.
17Tā Pāvilam un mums sekoja un sauca sacīdama: „Šie cilvēka ir Visaugstākā Dieva kalpi, kas jums sludina pestīšanas ceļu.“
18To viņa darīja daudz dienu. Bet Pāvils, saskaities un pagriezies atpakaļ, sacīja garam: „Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu iziet no tās.“ Un tas izgāja tanī pašā brīdī.
19Viņas kungi redzēdami, ka zudusi viņu peļņas cerība, satvēra Pāvilu un Silu un vilka tos sev līdz uz tirgus laukumu pie pilsētas valdes,
20Un tos pilsētas pārvaldnieku priekšā noveduši, sacīja: „Šie cilvēki ir jūdi un rada nemieru mūsu pilsētā,
21Sludinādami ieražas, ko mums, romiešiem, neklājas ne pieņemt, ne piekopt.“
22Ļaužu pulks sacēlās pret tiem, un pilsētas pārvaldnieki tiem noplēsa drēbes un pavēlēja tos šaust rīkstēm.
23Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā un pavēlēja cietuma sargam tos stingri apsargāt.
24Šis, dabūjis tādu pavēli, tos iemeta cietuma dziļākajā vietā un viņu kājas ielika siekstā.
25Ap pusnakti Pāvils un Sīļa, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās.
26Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas.
27Bet cietuma sargs, uzmodies un redzēdams cietuma durvis atvērtas, izrāva zobenu un gribēja nonāvēties domādams, ka cietumnieki izbēguši.
28Bet Pāvils skaļā balsī sauca, sacīdams: „Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit.“
29Viņš sauca pēc uguns, ieskrēja un drebēdams metās zemē Pāvila un Sīlas priekšā
30Un, izvedis tos ārā, sacīja: „Kungi, kas man jādara, lai es tiktu pestīts?“
31Viņi atbildēja: „Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti.“
32Un viņi runāja Dieva vārdu viņam un visiem, kas bija tanī namā.
33Viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā, nomazgāja tiem brūces, un tūdaļ viņš tika kristīts, pats un visi viņa piederīgie.
34Viņš tos veda savā namā, sēdināja pie galda un priecājās ar visu savu namu, ka ticēja Dievam.
35Kad diena bija uzaususi, pilsētas pārvaldnieki sūtīja tiesas kalpotājus, sacīdami: „Atbrīvo šos cilvēkus!“
36Cietuma sargs Pāvilam paziņoja šos vārdus: „Pilsētas pārvaldnieki sūtījuši, lai jūs atbrīvo. Tad izejiet un staigājiet ar mieru sirdī!“
37Bet Pāvils viņiem sacīja: „Tie mūs romiešus, bez tiesas sprieduma, visiem redzot, ir šautuši un iemetuši cietumā; un tagad tie mūs slepeni izmet? Tā ne; lai viņi paši nāk un mūs izved.“
38Tiesas kalpotāji atstāstīja šos vārdus pilsētas pārvaldniekiem. Tie sabijās dzirdēdami, ka viņi ir romieši.
39Un tie atnāca, viņus pierunāja un izveduši lūdza iziet no pilsētas.
40Izgājuši no cietuma, viņi aizgāja pie Lidijas un apmeklēja brāļus, pamācīja tos un devās ceļā.
Pašlaik izvēlēts:
APUSTUĻU DARBI 16: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.