APUSTUĻU DARBI 2
2
1Kad Vasaras svētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā;
2Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildija visu namu, kur tie sēdēja,
3Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem,
4Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.
5Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess;
6Kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā.
7Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: „Vai visi šie, kas runā, nav galilieši?
8Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu—
9Partieši, mēdieši, ēlāmieši un, kas dzīvojam Mezopotamijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā,
10Friģijā un Pamfilijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti,
11Krētieši un arabi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam?“
12Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: „Kas tas ir?“
13Bet citi zobodamies sacīja: „Tie salda vīna pilni.“
14Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: „Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus;
15Šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda,
16Bet te piepildās pravieša Joēla vārdi:
17Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, es izliešu no sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.
18Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un tie sludinās praviešu mēlēm.
19Un es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku.
20Saule pārvērtīsies tumsā, un mēness asinīs, pirms nāks tā Kunga lielā un spožā diena.
21Un ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauks, tiks izglābts.
22Israēlieši, uzklausait šos vārdus: Nacarieti Jēzu, šo vīru, Dievs jūsu priekšā apliecinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur viņu jūsu vidū, kā jūs paši zināt,
23To Dievs pēc sava lēmuma un paredzes nodevis, un jūs viņu ar noziedznieku rokām esat piekaluši pie krusta un nonāvējuši.
24Viņu Dievs uzmodinājis, nāves sāpes raisīdams, jo nevarēja būt, ka tā viņu paturētu savā varā.
25Jo Dāvids par viņu saka: tas Kungs man vienmēr bijis acu priekšā, jo viņš man ir pa labo roku, lai es nešaubītos.
26Tāpēc mana sirds priecājas un mana mēle līksmojas, un arī mana miesa dusēs cerībā.
27Jo tu manu dvēseli nepametīsi pazemē nedz savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu.
28Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus, tu mani piepildīsi ar prieku sava vaiga priekšā.
29Brāļi, es uzdrošinos atklāti ar jums runāt par ciltstēvu Dāvidu; tas ir nomiris un aprakts, un viņa kaps ir pie mums līdz šai dienai.
30Viņš bija pravietis un zināja, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis sēdināt vienu no viņa atvasēm uz viņa goda krēsla.
31Viņš, to paredzēdams, ir runājis par Kristus augšāmcelšanos: viņš nepalika pazemē, un viņa miesa neredzēja satrūdēšanu.
32Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki.
33Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva dabūjis Svētā Gara apsolījumu, viņš izlējis to, ko jūs tagad redzat un dzirdat.
34Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs, bet viņš saka: tas Kungs ir sacījis manam Kungam: Sēdies man pa labo roku,
35Tiekāms es tavus ienaidniekus lieku par pameslu tavām kājām.
36Tad lai viss Israēla nams zina un nešaubās, ka Dievs viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.“
37Šie vārdi sāpīgi ķēra viņu sirdis, un tie sacīja uz Pēteri un citiem apustuļiem: „Brāļi, ko lai mēs darām?“
38Bet Pēteris tiem atbildēja: „At-griezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.
39Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.“
40Un vēl ar daudz citiem vārdiem viņš liecināja un tos pamācīja, sacīdams: „Izglābieties no šīs samaitātās cilts!“
41Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu;
42Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.
43Visus pārņēma bailes, uņ apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju.
44Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs;
45Viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.
46Viņi mēdza ikdienas vienprātīgi sanākt svētnīcā, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi,
47Slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet tas Kungs ikdienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.
Pašlaik izvēlēts:
APUSTUĻU DARBI 2: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.