APUSTUĻU DARBI 24
24
1Pēc piecām dienām augstais priesteris Ananija ar vecajiem un kādu runas vīru Tertullu atnāca pie zemes pārvaldnieka un ierosināja sūdzību pret Pāvilu.
2Kad Pāvils bija atsaukts, Tertulls sāka apsūdzības runu, sacīdams:
3„Ļoti cienījamais Fēlik, mēs vienmēr un visur ar dziļu pateicību atzīstam, ka caur tevi esam ieguvuši pilnīgu mieru un ka ar tavu gādību notikušas teicamas pārgrozības šīs tautas dzīvē.
4Bet, lai tevi pārāk ilgi neapgrūtinātu, es tevi lūdzu: uzklausi mūs savā laipnībā īsu brīdi.
5Jo mēs esam izzinājuši, ka šis vīrs ir bīstams cilvēks un nemiera cēlējs visu jūdu vidū visā pasaulē, ka viņš ir nacariešu sektas vadonis
6Un arī mēģinājis svētnīcu sagānīt. Viņu mēs esam notvēruši un gribējām tiesāt pēc mūsu likuma,
7bet ieradās tribūns Lisijs un ar lielu pārspēku viņu no mūsu rokām izrāva,
8likdams šī vīra apsūdzētājiem nākt pie tevis. Tu pats, visas lietas izklaušinājis, varēsi no viņa uzzināt, par ko mēs viņu apsūdzam.“
9Arī jūdi pievienojās, sacīdami, ka tas tā esot.
10Pāvils, saņēmis ņo zemes pārvaldnieka zīmi runāt, atbildēja: „Zinādams, ka tu daudz gadu esi šīs tautas tiesnesis, es droši aizstāvos.
11Jo tev ir iespējams pārliecināties, ka nav vairāk kā divpadsmit dienu, kopš es esmu atnācis Jeruzālemē Dievu lūgt;
12Un tie mani nav redzējuši nedz svētnīcā uz kādu runājam, nedz ļaudis kūdām uz sacelšanos ne sinagogās, ne pilsētā;
13Tie ari nevar pierādīt, par ko viņi tagad mani apsūdz.
14Bet es tev atzīstos, ka es kalpoju savu tēvu Dievam pēc tās mācības, ko viņi sauc par maldu mācību, ticēdams visam, kas saskan ar bauslību un kas rakstīts praviešos.
15Un man ir cerība uz Dievu, kāda arī viņiem pašiem ir, ka būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.
16Tāpēc es ari cenšos vienmēr paturēt skaidru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā.
17Bet pēc vairāk gadiem es esmu atnācis, lai nodotu dāvanas savai tautai un upurētu.
18Tad daži Āzijas jūdi sastapa mani šķistāmies svētnīcā, kur nebija ne drūzmas, ne trokšņa.
19Tiem vajadzētu būt tavā priekšā un sūdzēt, ja viņiem kas būtu pret mani.
20Un šie paši lai saka, kādu vainu tie atklājuši, kad es stāvēju sinedrija priekšā,
21Kā tikai šo vienu vārdu, ko es saucu, viņu vidū stāvēdams: Mirušo augšāmcelšanās dēļ jūs mani šodien tiesājat!“
22Tā kā Fēliks šo mācību pazina tuvāk, viņš atlika viņu lietu un sacīja: „Kad komandieris Lizijs atnāks, tad es jūsu lietu izlemšu.“
23Viņš pavēlēja virsniekam Pāvilu apsargāt, dot viņam atvieglojumus un neliegt, ka kāds no viņa piederīgiem viņam izdara kādu pakalpojumu.
24Pēc dažām dienām Fēliks atnāca ar Druzillu, savu sievu, kas bija jūdiete. Viņš sūtīja pēc Pāvila un klausījās viņa mācību par ticību uz Jēzu Kristu.
25Kad viņš runāja par taisnību un atturību un nākamo tiesu, tad Fēliks pārbijies sacīja: „Tagad ej, kad man būs vaļas, es tevi pasaukšu.“
26Bet viņš turklāt arī cerēja, ka Pāvils viņam dos naudu; tādēļ tas bieži sūtīja pēc viņa un ar viņu runāja.
27Kad divi gadi bija pagājuši, Porcijs Fēsts kļuva Fēlika pēctecis. Bet Fēliks, gribēdams jūdiem kaut ko pa prātam izdarīt, atstāja Pāvilu cietumā.
Pašlaik izvēlēts:
APUSTUĻU DARBI 24: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.