ESTERES 9
9
1Un divpadsmitajā mēnesī, kas ir adara mēnesis, tā trīspadsmitajā dienā, kad ķēniņa vārdam un viņa pavēlei bija jātiek izpildītai, dienā, kad jūdu ienaidnieki cerēja viņus pievarēt, bet kas izveidojās tā, ka jūdi paši pievarēja savus nīdējus,
2Jūdi sapulcējās savās pilsētās visās ķēniņa Ahasvera zemēs, lai izstieptu roku pret tiem, kas bija nodomājuši viņiem ļaunu. Un neviens nestājās viņiem pretī, jo bailes no viņiem bija pārņēmušas visas tautas.
3Un visu zemju dižciltīgie, ķēniņa vietnieki, pārvaldnieki, ierēdņi—palīdzēja jūdiem, jo bailes no Mordochaja bija sagrābušas viņus savā varā.
4Jo Mordochajs bija liels ķēniņa pilī, un viņa slava izgāja pa visām zemēm; bez tam cieņa pret Mordochaju un viņa cēlums kļuva arvienu lielāki.
5Tā jūdi kāva visus savus ienaidniekus, cirzdami ar zobenu, slepkavodami un nomaitādami tos, un viņi darīja saviem ienaidniekiem pēc savas patikas.
6Arī Sūsu pilsētā jūdi nokāva un iznīcināja pieci simts vīrus.
7Un viņi nokāva arī Paršandatu, Dalfonu un Aspatu,
8Arī Poratu, Adalju un Aridatu,
9Arī Parmaštu, Arisaju, Aridaju un Vajzatu,
10Desmit Hamana, Hammedata dēla, jūdu ienaidnieka, dēlus, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.
11Tajā pašā dienā Sūsu pilsētā nokauto skaits tika paziņots ķēniņam.
12Un ķēniņš sacīja ķēniņienei Esterei: „Sūsu pilsētā vien jūdi ir nokāvuši un iznīcinājuši pieci simti vīrus un arī desmit Hamana dēlus. Ko gan viņi nav izdarījuši tad pārējās ķēniņa zemēs? Tomēr, kāds ir tavs lūgums? Lai lūgtais tev top piešķirts! Un kāda vēl ir tava vēlēšanās? Lai tā top izpildīta!“
13Un Estere sacīja: „Ja tas ķēniņam patīk, lai jūdiem, kas ir Sūsos, top dota vaļa rīkoties pēc šīs dienas pavēles ari vēl rītu, un Hamana desmit dēlus lai pakar pie karātavām!“
14Tad ķēniņš sacīja, lai tas tā top darīts, un Sūsos izsludināja ķēniņa pavēli, un desmit Hamana dēlus pakāra.
15Jūdi, kas bija Sūsos, sapulcējās arī četrpadsmitajā adara mēneša dienā, un viņi nokāva Sūsos vēl trīs simti vīrus, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.
16Un pārējie jūdi, kas bija ķēniņa zemēs, ari apvienojās un uzstājās par savu dzīvību un panāca mieru no saviem ienaidniekiem; viņi nokāva septiņdesmit pieci tūkstošus no tiem, kas viņus nīda, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.
17Tas notika trīspadsmitajā adara mēneša dienā, un viņi atpūtās tā četrpadsmitajā dienā un padarīja to par džipu un prieka dienu.
18Bet jūdi, kas bija Sūsos, sapulcējās mēneša trīspadsmitajā un četrpadsmitajā dienā un atpūtās tā piecpadsmitajā dienā un padarīja to par dzīpu un prieka dienu.
19Tādēļ jūdi kas dzīvo ciemos un miestos, pārvērš adara mēneša četrpads-mito dienu par prieka, dzīpu un svētku dienu, kad sūta ēdienus cits citam.
20Un Mordochajs uzrakstīja šos notikumus. Un viņš sūtīja vēstules visiem jūdiem, kas bija visās ķēniņa Ahasvera zemēs, tuviem un tāliem,
21Lai uzliktu viņiem par pienākumu svinēt četrpadsmito adara mēneša dienu, arī tā piecpadsmito dienu, katru gadu
22Kā dienas, kupās jūdi ir panākuši mieru no saviem ienaidniekiem, un kā mēnesi, kurā bēdas viņiem ir pārvērtušās par prieku un sēras par svētku dienu, padarot šīs dienas par dzīpu un prieka dienām, kad sūta cits citam ēdienus un dāvanas trūcīgiem.
23Tā jūdi pieņēma kā parašu to, ko viņi toreiz bija iesākuši darīt, un ko Mordochajs viņiem bija savās vēstulēs ieteicis, tāpēc
24Ka agagietis Hamans, Hammedatas dēls, visu jūdu ienaidnieks, bija gan sataisījies pret jūdiem, lai viņus iznīcinātu, un bija metis pūr, tas ir meslus, lai viņus izdeldētu un iznīcinātu,
25Bet kad Estere griezās ar lūgumu pie ķēniņa, ķēniņš bija pavēlējis ar rakstu, lai Hamana Jaunais nodoms, ko tas bija iecerējis pret jūdiem, krīt atpakaļ uz viņa paša galvu un lai pakar viņu un viņa dēlus pie karātavām.
26Tādēļ šīs dienas sauc „pūrīm,“ pēc vārda pūr. Un tāpēc visa šīs vēstules kopējā satura dēļ, kā arī visa tā dēļ, ko viņi bija paši redzējuši un piedzīvojuši un kas viņiem bija citu pastāstīts,
27Jūdi apņēmās un uzlika saviem pēcnācējiem un visiem, kas pieslējās viņiem, par nekavējamu pienākumu, ka viņi nepalaidīs, bet svinēs šīs divas dienas, kā viņiem ir rakstīts priekšā un viņu pašu stingri noteiktā laikā ikgadus,
28Tāpat arī, ka šīs dienas ir pieminamas un svinamas katrā paaudzē, katrā ģimenē, katrā zemē un katrā pilsētā, un ka šīs pūrīm dienas nedrīkst iznīkt no jūdu vidus, un arī ka atmiņa par tām nedrīkst zust starp viņu pēcnācējiem.
29Tad ķēniņiene Estere, Abihaila meita, un jūds Mordochajs rakstīja ar visu savu ietekmi un pārliecību, lai panāktu šā otra ziņojuma par pūrīm vispārēju atzīšanu.
30Un viņš izsūtīja visiem jūdiem Ahasvera valstī simts divdesmit septiņās zemēs vēstules, kas bija pilnas ar miera un patiesības vārdiem,
31Lai apstiprinātu šīs pūrīm dienas to noteiktā laikā par pastāvīgu iestādījumu tā, kā viņiem jūds Mordochajs un ķēniņiene Estere bija noteikuši, un tā, kā viņi bija to uzlikuši pār pienākumu sev pašiem un saviem pēcnācējiem, proti, priekšrakstos par gavēšanu un vaimanāšanām.
32Un Esteres rīkojums pārvērta šos pūrīm priekšrakstus par stingru un noteiktu iestādījumu, un to ierakstīja īpašā senrakstā.
Pašlaik izvēlēts:
ESTERES 9: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.