OTRA MOZUS 20
20
1Un Dievs sacīja visus šos vārdus, teikdams:
2„Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no klaušu nama.
3Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
4Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.
5Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst,
6Un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur manus baušļus.
7Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
8Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
9Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.
10Bet septītajā dienā ir sabats, tā Kunga, tava Dieva, dusēšana, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešniekam, kas ir tavos vārtos.
11Jo sešās dienās ir tas Kungs radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanīs atrodams, un septītajā dienā tas Kungs atdusējās; tāpēc tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
12Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.
13Tev nebūs nokaut.
14Tev nebūs laulību pārkāpt.
15Tev nebūs zagt.
16Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
17Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.“
18Kad visa tauta redzēja pērkonu, zibeņus un dzirdēja bazūņu skaņas un redzēja kalnu kūpam, tad tauta, to vērodama, bēga un nostājās iztālēm.
19Un ļaudis sacīja Mozum: „Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim.“
20Tad Mozus sacīja tautai: „Nebīstaities, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu un lai jums būtu bijība Viņa priekšā, ka jūs negrēkotu.“
21Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās tumšajiem mākoņiem, kups bija Dievs.
22Un tas Kungs sacīja Mozum: „Saki tā Israēla ļaudīm: „Jūs paši esat redzējuši, ka Es no debesīm esmu runājis uz jums.
23Neceliet Man blakus nedz sudraba dievekļus, nedz zelta dievekļus.
24Celiet Man altāri no zemes un upurējiet uz tā savus dedzināmos upurus un savus pateicības upurus, savus sīklopus un savus liellopus; ikvienā vietā, kurā Es likšu pieminēt savu vārdu, tur Es nākšu pie tevis un tevi svētīšu.
25Bet ja tu Man taisīsi akmens altāri, tad tu necel to no cirstiem akmeņiem, jo ar dzelzi strādājot, tu to apgāni.
26Tev arī nav jākāpj pa kāpnēm uz manu altāri, ka, to darot, tā priekšā neatsedzas tavs kailums.“
Pašlaik izvēlēts:
OTRA MOZUS 20: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.