JEREMIJAS 29
29
1Šī ir vārds pa vārdam tā vēstule, ko pravietis Jeremija sūtīja no Jeruzalemes vēl dzīvajiem tautas vecajiem un priesteriem un praviešiem un visas tautas piederīgiem, kas Nebukadnēcara no Jeruzālemes bija aizvesti gūstā uz Bābeli, pēc tam jau,
2Kad ķēniņš Jechonja un ķēniņiene, galma ierēdņi, kā arī Jūdas un Jeruzālemes dižciltīgie un labieši kopā ar amatniekiem—kalējiem un atslēdzniekiem—bija aizvesti no Jeruzālemes,
3Un kas nosūtīta ar Ēleasu, Šafana dēlu, un ar Gemarju, Hilkija dēlu, ko Jūdas ķēniņš sūtīja uz Bābeli pie Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara.
4Vēstule skan: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, visiem trimdiniekiem, ko Es liku aizvest trimdā no Jeruzālemes uz Bābeli:
5Celiet namus un dzīvojiet tajos! Dēstiet dārzus un baudiet to augļus!
6Ņemiet sievas un dzemdiniet dēlus un meitas! Ņemiet arī saviem dēliem sievas un dodiet savām meitām vīrus, lai viņas savukārt kļūst par mātēm dēliem un meitām, ka jūs tur vairojaties un neejat mazumā!
7Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet par to to Kungu, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.“
8Jo tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Lai jūs nemaldina jūsu pravieši, kas jūsu vidū dzīvo, nedz arī jūsu zīlnieki; neticiet ari saviem sapņiem, ko jūs redzat!
9Jo tie ir meli, ko viņi jums sludina manā vārdā, Es viņus neesmu sūtījis“, —tā saka tas Kungs.
10Tiešām, tā saka tas Kungs: „Kad septiņdesmit gadi Bābelē būs pilnīgi pagājuši, tad Es atkal par jums gādāšu un izpildīšu savu apsolījumu, ka Es jūs atvedīšu atpakaļ šinī vietā.
11Jo Es zinu, kādas Man domas par jums“, —saka tas Kungs, —„miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.
12Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu.
13Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit,
14Es būšu atrodams,“ —tā saka tas Kungs, —„un Es jūs salasīšu kopā no visām tautām un no visām tām vietām, uz kurieni Es jūs izraidīju“, —saka tas Kungs, —„un atvedīšu jūs atpakaļ tanī vietā, no kurienes Es jūs liku aizvest!
15Bet kad jūs sakāt: Tas Kungs mums deva arī Bābelē praviešus“, —tad lieta šāda:
16—Tiešām, tā saka tas Kungs par ķēniņu, kas sēd uz Dāvida troņa, un par visu tautu, kas dzīvo šinī pilsētā, un par jūsu tautiešiem, kas ar jums neaizgāja trimdā, —
17Tā saka tas Kungs Cebaots: Redzi, Es raidīšu viņiem virsū zobenu, badu, mēri un darīšu tos kā sabojātas vīģes, kas ir tik nelāgas, ka tās nevar ēst.
18Un Es tos vajāšu ar zobenu, badu un mēri un padarīšu tos par baigu paraugu visām valstīm virs zemes, par lāstu un biedēkli, par apsmieklu un nievu priekšmetu visu tautu vidū, starp kurām Es tos esmu izklīdinājis,
19Par sodu tam, ka tie neklausīja maniem vārdiem“, —saka tas Kungs, —„jo Es sūtīju taču vienmēr pie viņiem savus kalpus praviešus, bet jūs neklausī-jāt“, —tā skan tā Kunga teiciens.
20„Tad klausaities tā Kunga vārdu, jūs līdzi paņemtie, ko Es liku aizvest trimdā no Jeruzālemes uz Bābeli!“
21Tad nu tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, par Ahabu, Kolajas dēlu, un par Cedekiju, Maāsejas dēlu, kas abi jums sludina par nākotni melus manā vārdā: „Es tos nodošu Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara rokās, lai viņš tos soda ar nāvi jūsu acu priekšā!“ —
22Starp trimdā uz Bābeli aizvestajiem Jūdas ļaudīm radīsies lāstu vārds, un tie sacīs: „Lai tas Kungs tev dara kā Cedekijam un kā Ahabam, kurus Bābeles ķēniņš cepināja ugunī
23Par sodu tam, ka tie Israēlā ļāvās bezdievībai, pārkāpa laulību ar savu tautiešu sievām un sludināja melus manā vārdā, ko Es tiem nebiju uzdevis. Man tas ir droši zināms, un Es to apliecinu!“ —saka tas Kungs.
24Šemajam no Nehelamas saki:
25Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Tādēļ ka tu sūtīji savā vārdā vēstuli visai tautai Jeruzālemē un priesterim Cefanjam, Maāsejas dēlam, un visiem priesteriem, ziņodams:
26Tas Kungs ir tevi iecēlis par priesteri priestera Jojadas vietā, lai tā Kunga namā būtu uzraugs pār katru prātu zaudējušo, kas uzstājas kā pravietis, ka tu to savaldi, ieslēdz kakla dzelžos un ieliec siekstā, —
27Kāpēc tad tu neuzstājies pret Jeremiju no Anatotas, kas atļaujas sev būt pārliecībā darbojamies jūsu vidū kā pravietis?
28Tādēļ taču viņš sūtīja mums uz Bābeli vēstuli, kurā viņš saka: „Tas vēl ilgi tā paliks; celiet namus un dzīvojiet tur iekšā, dēstiet dārzus un baudiet to augļus!“ —
29Kad priesteris Cefanja bija izlasījis šo vēstuli pats pravietim Jeremijam priekšā,
30Tad pār Jeremiju nāca tā Kunga vārds un tam sacīja:
31„Sūti visiem trimdā aizvestajiem šādu ziņu: Tā saka tas Kungs par Šemaju no Nehalamas: Tā kā Šemaja uzstājies pie jums kā pravietis un Es neesmu viņu sūtījis, tad viņš jūs ir pavedinājis paļauties uz meliem,
32Un tādēļ saka tas Kungs: Redzi, Es likšu to nožēlot Šemajam no Neha-lamas un viņa pēcnācējiem! Viņam nebūs neviena pēcnācēja, kas dzīvo šīs tautas vidū; viņš nepiedzīvos arī to laimi, ko Es esmu paredzējis piešķirt savai tautai!“ —saka tas Kungs, —„jo viņš skubināja nepaklausīt tam Kungam un atkāpties no Viņa.“
Pašlaik izvēlēts:
JEREMIJAS 29: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.