NECHEMIJAS 13
13
1Tajā pašā dienā tika nolasīta Mozus grāmata skaļā balsī, un tur stāvēja rakstīts, ka neviens amonietis nedz moābietis nedrīkst nekad nekādā ziņā tikt uzņemts Dieva draudzē,
2Jo viņi nebija nākuši pretim Israēla bērniem ar maizi un ūdeni un bija salīguši Bileāmu pret viņiem, lai viņus lādētu, bet mūsu Dievs pārvērta lāstu par svētību.
3Un kad viņi dzirdēja bauslību, viņi nošķīra visus tos, kas bija svešas vai jauktas izcelsmes, no Israēla.
4Bet jau pirms tam priesteris Ēljašibs, kas bija iecelts par pārzini Dieva nama telpām, kāds Tobijas tuvinieks,
5Bija iekārtojis viņam lielu telpu, kur agrāk novietoja ēdamos upujus, vīraku un traukus un desmito tiesu no labības un vīnogu sulas un eļļas, to, kas bija paredzēts Ievītiem, dziedātājiem un vārtu sargiem, un nodevas priesteriem.
6Bet kamēr tas bija noticis, es nebiju Jeruzālemē, jo Bābeles ķēniņa Artakserksa valdīšanas trīsdesmit otrā gadā es biju devies pie ķēniņa viņa pilī un galmā. Kad pēc kāda laika es lūdzu atvaļinājumu no ķēniņa
7Un atkal nonācu Jeruzālemē, tad es atklāju to nelietību, ko Ēljašibs bija darījis Tobijas labā, iekārtojot viņam telpu Dieva nama pagalmos.
8Tas radīja manī tādu nepatiku un riebumu, ka es liku izsviest visas Tobijas mantas ārā no tās telpas
9Un pavēlēju, lai telpas iztīra, un es noliku tur atpakaļ Dieva nama piederumus, mantas ēdamajam upurim un vīrāku.
10Es ari uzzināju, ka Ievītiem nodevas nav nodotas, tā ka Ievīti un dziedātāji, kas darīja darbu, bija izklīduši katrs uz savu tīrumu.
11Tad es bāros ar priekšniekiem un sacīju; „Kādēļ Dieva nams ir tā pamests?“ Un es sapulcināju visus izklīdušos un iecēlu viņus atkal katru savā vietā.
12Kad nu pēc tam viss Jūda atveda noliktavās desmito tiesu no labības, no vīnogu sulas un eļļas,
13Tad es iecēlu kā mantziņus pār noliktavām priesteri Šelemju, rakstvedi Cadoku un no Ievītiem Pedaju un kā viņu palīgu Hananu, Zakura dēlu, kas bija Matanjas dēls, jo viņus uzskatīja par uzticīgiem, un viņu pienākums tagad bija kārtot sadali saviem brāļiem.
14Piemini mani par to, mans Dievs, un neizdeldē no laužu piemiņas manus labos darbus, kupus esmu darījis sava Dieva nama un tā apkalpes labā!
15Tajās dienās es redzēju Jūdā dažus, kas mina vīna spiedes sabatā un ieveda labību un krāva uz ēzeļiem; ari vīnu, vīnogas, vīģes un visādas nastas viņi veda uz Jeruzālemi sabata dienā; es tad brīdināju viņus tai dienā, kad viņi pārdeva preces.
16Arī tirieši, kas dzīvoja tur, ieveda zivis un visāda veida preces un pārdeva sabatā Jūdas ļaudīm un Jeruzālemē.
17Tad es bāros ar Jūdas labiešiem un sacīju viņiem: „Kas tā ir par ļaunu lietu, ko jūs darāt un tā apgānāt sabata dienu?
18Vai jūsu tēvi tāpat nav darījuši, tā ka mūsu Dievs lika nākt pār mums un visu šo pilsētu visai šai nelaimei? Tomēr jūs vēl pavairojat dusmas uz Israēlu, nonievādami sabatu!“
19Un kad sabata priekšvakarā Jeruzālemes vārtos metās krēsla, es sacīju, lai aizslēdz vārtus un noteicu, lai tos neatver līdz sabata beigām. Un es iecēlu kādus no saviem kalpiem par vārtu uzraugiem, lai neviena preču nasta neienāktu sabata dienā.
20Tad tirgotājiem un dažādu preču pārdevējiem nācās pārnakšņot ārpus Jeruzālemes vienu vai divas reizes.
21Bet es brīdināju viņus un sacīju viņiem: „Kādēļ jūs pārnakšņojat mūra priekšā? Ja jūs vēl tā darīsit, es likšu jūs apcietināt!“ Sākot no šī brīža, viņi vairs nenāca sabatā.
22Tad es sacīju Ievītiem, lai viņi šķīstās un nāk vārtus sargāt, lai turētu svētu sabata dienu. Piemini ari to, manā labā, mans Dievs, un parādi man žēlastību pēc savas lielās žēlsirdības!
23Tajās dienās es redzēju arī jūdus, kas bija apprecējuši asdodiešu, amoniešu un moābiešu sievas.
24Viņu bērni runāja pa pusei asdodiski, un viņi neprata runāt jūdiski, bet saprata tikai attiecīgās iezemiešu tautas valodu.
25Tad es izteicu šiem ļaudīm smagus pārmetumus, lādēju viņus, pat situ dažus no viņiem un plēsu viņu matus, un es liku viņiem zvērēt pie Dieva: „Jūs nedrīkstat dot savas meitas viņu dēliem par sievām nedz ņemt viņu meitas saviem dēliem vai sev pašiem par sievām!
26Vai Salamans, Israēla ķēniņš, nekrita grēkā tieši šādu sievu dēļ? Tiešām, starp daudzām tautām nebija tautas ar tādu ķēniņu kā viņš, un viņš bija sava Dieva iemīļots, un Dievs iecēla viņu par ķēniņu visā Israēlā, un tomēr svešinieku sievas pat viņu ievilināja grēkā.
27Un tagad nu mums jādzird par jums, ka jūs atļaujaties sev to pašu netaisnību un, precēdami svešas sievas, kļūstat neuzticīgi mūsu Dievam.“
28Un viens no augstā priestera Jojadas, Eljašiba dēla, dēliem bija horonieša Sanballata znots; tādēļ es viņu aizraidīju prom no savas tuvākās apkārtnes.
29Piemini viņiem, mans Dievs, to, ka viņi visvairāk ir aptraipījuši priesteru kārtas godu un lauzuši derību, ko Tu esi noslēdzis ar priesteriem un Ievītiem.
30Tā es šķīstīju viņus no visa svešā, un es noteicu priesteriem un Ievītiem no jauna viņu pienākumus katram savā darbā,
31Un es nokārtoju par jaunu malkas piegādi noteiktos laikos un pirmo augļu pienešanas kārtību. „Piemini to, mans Dievs, man par labu!“
Pašlaik izvēlēts:
NECHEMIJAS 13: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.