SALAMANA PAMĀCĪBAS 21
21
1Ķēniņa sirds ir tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib.
2Ikvienam cilvēkam savi ceļi šķiet taisni, bet tas Kungs sver sirdis. —
3Tam Kungam labāki patīk, ja kāds dara ko labu un taisnīgu, nekā kad tas nes kaujamos upurus.
4Augstprātīgas acis un lepna gara stāja, kura it īpaši spilgti izpaužas bezdievja būtībā, ir grēks.
5Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet ja kāds ir pār-mērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.
6Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē.
7Bezdievīgo laupīšana izbiedēs viņus pašus, jo viņi liedzas darīt, kas bija taisnīgs.
8Kam plecos grēku nasta, tas iet līku loču ceļus, bet kas ir tīrs, tā darbs ir taisnīgs.
9Ir labāki dzīvot tieši jumta pažobeles kaktā nekā skaistā namā kopā ar nemitīgi rājošos sievu.
10Bezdievīgā dvēsele kāro ļaunu; tuvākais neatrod žēlastību viņa acīs.
11Ja nosoda kādu apsmējēju, tad nesaprašas kļūst gudri, bet ja pamāca kādu īstenas atziņas glabātāju, tad viņš kļūst vēl dziļāks sava prāta gudrībā.
12Ir viens Taisnais, kas skatās uz bezdievīgā namu, un Viņš nogāž bezdie-vīgos nelaimē.
13Kas savas ausis aizbāž pret nabago, tas kādreiz pats sauks, bet neviens uz viņu neklausīsies.
14Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu. —
15Taisnajam ir prieks darīt to, kas ir taisnīgs, bet darīt to ir bailes ļaundariem.
16Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē.
17Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts. —
18Bezdievim ir jākļūst atdotam taisnīgā, un nelietim sirdsskaidrā vietā.
19Ir labāki dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas. —
20Īsteni gudra cilvēka namā ir mīlīgas iekārojamas lietas un eļļa, bet vientiesīgs nepraša to visu izšķiež.
21Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu.
22Viens pats gudrais iegūst savā varā kara varoņu pilsētu un gāž tās varu, uz kūpi tā paļaujas.
23Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli.
24Kas ir lepns un pārgalvīgs cilvēks, to īsteni saucam par zaimotāju, un viss, ko vien viņš dara, ir traka pārgalvība.
25Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt.
26Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot. —
27Bezdievīgo upuris ir negantība, ja tas tiek pienests kāda kauna darba dēļ.
28Melīgs liecinieks dabūs galu, bet vīram, kas ļaujas sev kaut ko iestāstīt, tam atļauts savukārt arī runāt.
29Bezdievīgais izskrien ar galvu vai caur sienu, bet kas ir rimtīgs, tā ceļš pastāvēs. —
30Pret to Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms. —
31Zirgu gan sakopj kaujas dienai, bet uzvara nāk tikai no tā Kunga.
Pašlaik izvēlēts:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 21: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.