SALAMANA PAMĀCĪBAS 25
25
1Arī šie ir Salamana izteicieni, ko sakrājuši un pievienojuši Hiskijas, Jūdas ķēniņa, vīri.
2Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.
3Debesis ir augstas, un zeme dziļa, bet ķēniņu sirds ir neizdibināma.
4Atšķir piekušņus no sudraba, tikai tad zeltkalim no tā taps dzidrs trauks.
5Attālini bezdievīgo no tuvuma ķēniņam, tad viņa goda krēsls savā taisnībā kļūs vēl vairāk stiprināts.
6Nepūlies velti spīdēt ķēniņa priekšā un nenostājies augstu vīru vietā!
7Ir taču tev labāk, ja tev saka: „Virzies šurpu te augstāk!“ nekā ja tu tieci valdinieka priekšā pazemots tā, ka tavas acis pašas spiestas to redzēt. —
8Nesteidzies tūliņ ar kādu citu uzsākt asu vārdu maiņu, jo ko tu darīsi tad, ja tevi tavs tuvākais būs apkaunojis? —
9Kārto savu lietu ar savu tuvāko un neatklāj kāda cita noslēpumus,
10Lai par tevi nerunātu ļaunu tas, kas to dzirdētu, un lai tad tava nelabā slava nekad neizzustu.
11Vārds, kas teikts īstā laika, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos. —
12Kas paklausa gudram vīram, kad tas viņu pamāca, tam tas ir kā zelta pieres sloksne un kā zelta kakla vija.
13Kā atvēsinātāja sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams sūtnis tam, kas viņu sūtījis, jo viņš atspirdzina sava kunga dvēseli. —
14Virs, kas ar dāvanām lielās, bet nekad tās nedod, ir kā vējš un mākoņi bez lietus.
15Ar pacietību var noskaņot valdnieku žēlīgam būt, un maiga valoda mīkstina vissīkstāko cietsirdību un nolīdzina vissmailākos asumus.
16Kad tu atrodi medu, tad ēd no tā tik, cik tev pietiek, bet ne lai tu pārēstos un ieēsto atspļautu.
17Atturi savu kāju no tava tuvākā nama; tu viņam varētu apnikt, un viņš uz tevi varētu sākt dusmot. —
18Kas nodod nepatiesu liecību pret savu tuvāko, tas ir šķēps, zobens un asa šautra vienā laikā.
19Cerība uz kādu neuzticamu cilvēku bēdu laikā ir kā sapuvis zobs un slīdoša kāja.
20Kas apbēdinātai sirdij dzied dziesmas, ir līdzīgs tādam, kas novelk savas drēbes aukstā dienā, vai arī etiķim, kad to lej uz kritu.
21Ja tavs ienaidnieks cieš badu, tad paēdini viņu ar maizi; ja viņam slāpst, tad atspirdzini viņu ar ūdeni,
22Jo ar to tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un tas Kungs tev to atlīdzinās. —
23Ziemelis atnes lietu, un slepenas mēles rada skābu seju.
24Ir labāki sēdēt stūri uz jumta nekā būt ar nesaticīgu sievu kopā vienā namā. —
25Laba vēsts no svešām zemēm ir kā vēss ūdens izslāpušai dvēselei.
26Taisnais, kas zemojas bezdievīgā priekšā, ir kā duļķaina aka un sajaukts avots.
27Daudz medus ēst nav labi, un sava paša godu meklēt—nav gods. —
28Vīrs, kas savu garu nevar savaldīt, ir kā atklāta pilsēta, kuras mūri ir sagrauti.
Pašlaik izvēlēts:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 25: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
SALAMANA PAMĀCĪBAS 25
25
1Arī šie ir Salamana izteicieni, ko sakrājuši un pievienojuši Hiskijas, Jūdas ķēniņa, vīri.
2Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.
3Debesis ir augstas, un zeme dziļa, bet ķēniņu sirds ir neizdibināma.
4Atšķir piekušņus no sudraba, tikai tad zeltkalim no tā taps dzidrs trauks.
5Attālini bezdievīgo no tuvuma ķēniņam, tad viņa goda krēsls savā taisnībā kļūs vēl vairāk stiprināts.
6Nepūlies velti spīdēt ķēniņa priekšā un nenostājies augstu vīru vietā!
7Ir taču tev labāk, ja tev saka: „Virzies šurpu te augstāk!“ nekā ja tu tieci valdinieka priekšā pazemots tā, ka tavas acis pašas spiestas to redzēt. —
8Nesteidzies tūliņ ar kādu citu uzsākt asu vārdu maiņu, jo ko tu darīsi tad, ja tevi tavs tuvākais būs apkaunojis? —
9Kārto savu lietu ar savu tuvāko un neatklāj kāda cita noslēpumus,
10Lai par tevi nerunātu ļaunu tas, kas to dzirdētu, un lai tad tava nelabā slava nekad neizzustu.
11Vārds, kas teikts īstā laika, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos. —
12Kas paklausa gudram vīram, kad tas viņu pamāca, tam tas ir kā zelta pieres sloksne un kā zelta kakla vija.
13Kā atvēsinātāja sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams sūtnis tam, kas viņu sūtījis, jo viņš atspirdzina sava kunga dvēseli. —
14Virs, kas ar dāvanām lielās, bet nekad tās nedod, ir kā vējš un mākoņi bez lietus.
15Ar pacietību var noskaņot valdnieku žēlīgam būt, un maiga valoda mīkstina vissīkstāko cietsirdību un nolīdzina vissmailākos asumus.
16Kad tu atrodi medu, tad ēd no tā tik, cik tev pietiek, bet ne lai tu pārēstos un ieēsto atspļautu.
17Atturi savu kāju no tava tuvākā nama; tu viņam varētu apnikt, un viņš uz tevi varētu sākt dusmot. —
18Kas nodod nepatiesu liecību pret savu tuvāko, tas ir šķēps, zobens un asa šautra vienā laikā.
19Cerība uz kādu neuzticamu cilvēku bēdu laikā ir kā sapuvis zobs un slīdoša kāja.
20Kas apbēdinātai sirdij dzied dziesmas, ir līdzīgs tādam, kas novelk savas drēbes aukstā dienā, vai arī etiķim, kad to lej uz kritu.
21Ja tavs ienaidnieks cieš badu, tad paēdini viņu ar maizi; ja viņam slāpst, tad atspirdzini viņu ar ūdeni,
22Jo ar to tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un tas Kungs tev to atlīdzinās. —
23Ziemelis atnes lietu, un slepenas mēles rada skābu seju.
24Ir labāki sēdēt stūri uz jumta nekā būt ar nesaticīgu sievu kopā vienā namā. —
25Laba vēsts no svešām zemēm ir kā vēss ūdens izslāpušai dvēselei.
26Taisnais, kas zemojas bezdievīgā priekšā, ir kā duļķaina aka un sajaukts avots.
27Daudz medus ēst nav labi, un sava paša godu meklēt—nav gods. —
28Vīrs, kas savu garu nevar savaldīt, ir kā atklāta pilsēta, kuras mūri ir sagrauti.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.