PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 4
4
1Ko lai nu sakām par savu ciltstēvu pēc miesas—Ābrahāmu? Kādu labumu viņš ir panācis?
2Jo, ja Ābrahāms kļuvis taisns ar saviem darbiem, tad viņš ir liels, bet ne Dieva priekšā.
3Jo ko saka raksti? Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.“
4Bet kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna.
5Bet kam nav darbu, bet kas tic Tam, kas bezdievīgo dara taisnu, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību.
6Tāpēc arī Dāvids teic svētīgu tādu cilvēku, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem:
7„Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti,
8Svētīgs tas cilvēks, kam tas Kungs nepielīdzina viņa grēku.“
9Vai šie svētības vārdi zīmējas vienīgi uz jūdiem vai arī uz nejūdiem? Es uzsveru: Ābrahāmam ticība pie-līdzināta par taisnību.
10Kādā stāvoklī nu viņam šī pielī-dzināšana notikusi? Kad viņš jau bija saņēmis derības zīmi jeb vēl bija bez tās? —Kad viņš vēl bija bez tās.
11Bet ārējo zīmi viņš saņēma par apstiprinājumu ticības taisnībai, kas bija iegūta bez tās, un tā viņš kļuvis par tēvu visiem tiem, kas tic, būdami bez ārējās derības zīmes, un tā tad iegūst taisnību pielīdzināšanas ceļā,
12Kā arī par tēvu tiem, kam ir šī derības zīme, protams, ja viņi nevien ārīgi pieder pie tādiem, bet arī seko tai ticībai, kas bija mūsu tēvam Ābrahāmam jau tad, kad tas vēl bija bez šīs zīmes.
13Tā tad nevis bauslībā dibināts Ābrahāmam vai viņa pēcnācējiem dotais solījums, ka viņš iemantos pasauli, bet ticības taisnībā.
14Jo, ja bauslības kalpi ir tie, kas manto, tad mūsu ticība zaudē savu saturu, un apsolījums paliek nepildīts.
15Jo bauslībai seko dusmība. Bet kur nav bauslības, tur nav arī pārkāpuma.
16Tāpēc ir rakstīts: no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolī-jums būtu drošs visiem pēcnācējiem, nevien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. Viņš ir mūsu visu tēvs
17Tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Tāpēc arī ir rakstīts: „Daudzām tautām es tevi esmu cēlis par tēvu.“
18Pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām, kā sacīts: „Tāds būs tavs dzimums.“
19Viņš arī nezaudēja ticības spēku, vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi—viņam varēja būt jau simts gadu—un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis.
20Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā,
21pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, spēj arī darīt.
22Tāpēc arī tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.
23Bet ne jau viņa dēļ vien ir rakstīts, ka tas viņam pielīdzināts,
24Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiek pielīdzināts, kas ticam tam, kas mūsu Kungu Jēzu uzmodinājis no miroņiem,
25Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti.
Pašlaik izvēlēts:
PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 4: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.