PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 7
7
1Jūs jau zināt, brāļi, —es jau runāju uz tādiem, kas pazīst likumu—, ka likumam pār cilvēku ir noteikšana vienīgi tik ilgi, kamēr tas ir dzīvs.
2Piemēram, precēta sieva pēc likuma saistīta ar vīru, kamēr tas dzīvs, bet kad vīrs mirst, viņa kļūst brīva no likuma, kas viņu saista pie vīra.
3Tā tad: ja tā, vīram dzīvam esot, nodosies citam vīram, viņu sauks par laulības pārkāpēju; bet, ja vīrs ir miris, viņa ir brīva no likuma saistībām, un viņa piederēdama citam vīram, nav vairs laulības pārkāpēja.
4Tāpat arī jūs, mani brāļi, līdz ar miesīgo Kristu esat nonāvēti bauslībai un piederat citam, tam, kas uzmodināts no miroņiem. Tāpēc nesīsim augļus Dievam!
5Jo, kamēr mēs dzīvojām miesā, bauslības modinātās grēcīgās kaisles spēcīgi darbojās mūsu locekļos, tā ka mēs nesam augļus nāvei.
6Tagad turpretim bauslība zaudējusi savu spēku pār mums, jo mēs, viņai, kas mūs saistīja, esam miruši, tā ka nu varam kalpot jaunā garā un nevis pēc vecā burta.
7Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne! Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot!
8Bet grēks, šī baušļa ierosināts, modināja manī visādas iekāres. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.
9Es kādreiz dzīvoju bez bauslības, bet kad nāca bauslis, grēks kļuva dzīvs, bet es—nomiru.
10Tā izrādījās, ka bauslis, kam vajadzēja nest dzīvību, man atnesa nāvi.
11Jo grēks, baušļa aizlieguma ierosināts, pievīla mani un ar to man atnesa nāvi.
12Tā tad bauslība kā tāda ir svēta, un bauslis kā tāds—svēts, taisns un labs.
13Vai tad labais man varēja atnest nāvi? Protams ka ne! To ir darījis grēks. Tas, lai atklāti parādītos kā grēks, izlietodams labo par līdzekli, man ir nesis nāvi, lai tādā kārtā, darbojoties bauslim, kļūtu pārpārim grēcīgs.
14Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka varā.
15Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet ko ienīstu, to es daru.
16Bet ja es to daru, ko negribu, tad es piebalsoju bauslībai un atzīstu, ka tā ir laba.
17Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks.
18Jo es zinu, ka manī, tas ir manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.
19Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.
20Bet ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks.
21Tad nu šādu likumu es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais.
22Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam.
23Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas kapa ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos.
24Es nožēlojamais cilvēks! kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?
25Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā tad nu es ar savu prātu kalpoju Dieva likumam, bet ar savu miesu—grēka likumam.
Pašlaik izvēlēts:
PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 7: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.