RUTES 3
3
1Tad Naomija, viņas vīra māte, viņai sacīja: „Maņa meita, vai lai es nemeklēju tev vietu, kur tev labi klāsies?
2Un vai Boāss, pie kura kalpiem tu esi bijusi, nav mūsu radinieks? Lūk, šonakt viņš vētīs miežus piedarbā.
3Tādēļ mazgājies un svaidies, uzvelc savas jaunās drēbes un noej uz piedarbu, bet nerādies tam vīram, pirms viņš nav pabeidzis ēst un dzert.
4Bet kad viņš apgulsies, ievēro to vietu, kur viņš guļ, tad ej, pacel segu no viņa kāju galiem, noklāj to tiem līdzās un apgulsties uz tās; tad viņš tev teiks, kas tev jādara.“
5Un viņa tai atbildēja: „Visu, ko tu saki, es darīšu.“
6Tā viņa nogāja uz piedarbu un darīja visu taisni tā, kā viņas vīra māte bija likusi.
7Un kad Boāss bija paēdis un padzēris un viņa sirds bija jautra, viņš gāja gulēt labības kaudzes galā. Tad viņa klusi nāca un atsedza viņa kājas un apgulās.
8Ap pusnakti tas vīrs uztrūkās un palocījies ieraudzīji, ka kāda sieviete gulēja pie viņa kājām.
9Viņš jautāja: „Kas tu esi?“ Un viņa atbildēja: „Esmu Rute, tava kalpone; izplet savus spārnus pāri savai kalponei, jo tu esi mans tuvākais radinieks.“
10Un viņš sacīja: „Esi tā Kunga svētīta, mana meita: tu esi izdarījusi šo pēdējo mīlestības darbu labāk kā pirmo, neskriedama pakaļ jauniem puišiem, vai tie būtu nabagi, vai bagāti.
11Un tagad, mana meita, nebīsties: es darīšu tavā labā visu, ko vien tu prasīsi, jo visos vārtos mani ļaudis zina, ka tu esi godīga sieviete.
12Ir taisnība, ka es esmu tavs radinieks; tomēr vēl ir kāds tuvāks radinieks par mani.
13Paliec šonakt še, un ja rītā viņš gribēs tevi ņemt, labi, lai viņš tevi ņem, bet ja viņš negribēs tevi ņemt, tad es tevi ņemšu, tik tiešām, ka tas Kungs ir dzīvs! Guli līdz rītam.“
14Tā viņa gulēja pie viņa kājām līdz rītam. Bet viņa piecēlās, pirms viens otru varēja pazīt, jo viņa sprieda: „Lai tas nekļūst zināms, ka sieviete ir nākusi uz piedarbu.“
15Un viņš sacīja: „Dod šurpu lakatu, kas tev ir, un paturi to!“ Tā viņa turēja to, un viņš iemērīja sešus mērus miežu un uzlika viņai tos mugurā, un viņa gāja uz pilsētu.
16Un kad viņa atnāca pie savas vīta mātes, tā jautāja: „Kā tev ir klājies, mana meita?“ Tad viņa stāstīja tai visu, ko tas vīrs bija darījis viņas labā:
17„Šos sešus mērus miežu viņš man deva, jo viņš sacīja: Tev nebūs tukšā iet pie savas vīra mātes.“
18Viņa sacīja: „Pagaidi, mana meita, līdz kamēr tu dabūsi zināt, kāds būs iznākums, jo tas vīrs nepaliks mierā, bet nokārtos šo lietu drīz.“
Pašlaik izvēlēts:
RUTES 3: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.