2. Ķēniņu 1
1
Ahazija, Israēla ķēniņš, paliek slims un mirst. Elija liek ugunij krist no debesīm.
1Un Moabs atkāpās no Israēla, kad Ahabs bija nomiris. #3:5. 2Un Ahazija nokrita caur savas augšistabas režģim#1:2 režģim GL1 treliņiem Samarijā, un sasitās un sūtīja vēstnešus un tiem sacīja: ejat un vaicājiet BaālZebubu, Ekronas dievu, vai es palikšu vesels? 3Bet Tā Kunga eņģelis runāja uz Eliju no Tisbes: celies, ej pretī Samarijas ķēniņa vēstnešiem un runā uz tiem: vai tad Dieva nav Israēlā, ka jūs ejat, vaicāt BaālZebubu, Ekronas dievu? 4Tāpēc Tas Kungs tā saka: tu necelsies no gultas, kur tu guli, bet tev jāmirst. Un Elija aizgāja. 5Tā vēstneši nāca atpakaļ pie viņa, un viņš uz tiem sacīja: kāpēc jūs nākat atpakaļ? 6Un tie uz viņu sacīja: viens vīrs mums nāca pretī un uz mums sacīja: ejat, griežaties atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs sūtījis, un sakāt tam: tā saka Tas Kungs: vai tad nav Dieva Israēlā, ka tu sūti, vaicāt BaālZebubu, Ekronas dievu? Tāpēc tu necelsies no gultas, kur tu guli, bet tev jāmirst. 7Un viņš uz tiem sacīja: kādu izskatu tas vīrs bija, kas jums pretī nāca un šos vārdus uz jums runāja? 8Un tie uz viņu sacīja: tas bija vīrs ar gariem matiem#1:8 vīrs ar gariem matiem GL1 vīrs spalvas drēbēs drēbēs un ar ādas jostu apjozies ap saviem gurniem. Tad viņš sacīja: tas ir Elija no Tisbes. #Zaha 13:4. Mat 3:4. 9Un viņš pie tā sūtīja virsnieku pār piecdesmit un piecdesmit, kas tam bija. Un kad tas pie viņa nonāca, redzi, tad viņš sēdēja kalna galā, un tas uz viņu sacīja: tu Dieva vīrs, ķēniņš tev liek sacīt: nāc lejā. 10Bet Elija atbildēja un sacīja uz virsnieku pār piecdesmit: ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm un aprij tevi ar taviem piecdesmit. Tad uguns krita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit. #Lūk 9:54. 11Bet viņš pie tā sūtīja vēl otru virsnieku pār piecdesmit un piecdesmit, kas tam bija, un tas runāja#1:11 runāja GL1 bidināja; no Ivrita arī: kliedza un uz to sacīja: tu Dieva vīrs, tā ķēniņš saka: nāc tūdaļ lejā. 12Bet Elija atbildēja un uz tiem sacīja: ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm, un aprij tevi ar taviem piecdesmit. Tad Dieva uguns nokrita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit. 13Bet viņš sūtīja atkal trešo reiz virsnieku pār piecdesmit un piecdesmit, kas tam bija. Un trešais virsnieks pār piecdesmit nāca augšā un piegāja un metās ceļos Elijas priekšā, to lūdza un uz to sacīja: tu Dieva vīrs, lai jel mana dvēsele un šo tavu piecdesmit kalpu dvēseles atrod žēlastību tavās acīs. 14Redzi, uguns ir kritis no debesīm un aprijis divus pirmos virsniekus pār piecdesmit līdz ar viņu piecdesmitiem, bet nu lai jel mana dvēsele ir dārga tavās acīs. 15Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Eliju: noej ar viņu un nebīsties no viņa. Tad viņš cēlās un ar to nogāja pie ķēniņa, 16Un sacīja uz to: tā saka Tas Kungs: tāpēc ka tu vēstnešus esi sūtījis, vaicāt BaālZebubu, Ekronas dievu, kā kad nebūtu Dieva Israēlā, kura vārdu varētu vaicāt tāpēc tu necelsies no tās gultas, kur tu guli, bet tev jāmirst. 17Tā viņš nomira pēc Tā Kunga vārda, ko Elija bija runājis, un Jorams palika par ķēniņu viņa vietā, Jehorama, Jehošafata dēla, Jūda ķēniņa, otrā gadā, jo viņam nebija dēla. 18Un kas vēl stāstāms par Ahaziju, ko viņš darījis, tas viss rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā. #2Laik 22:1.
Pašlaik izvēlēts:
2. Ķēniņu 1: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)