Apustuļu darbi 23
23
Pāvils aizstāvas Jeruzālemes tiesas priekšā, 1; un jebšu Ananija viņu tādēļ sit, 2; taču Dievs viņu iepriecina naktī, 11; kādi Jūdi sarunājās Pāvilu nokaut, 12; bet viņu padoms top zināms, 16; caur Liziju novērsts, 22.
1Un Pāvils, uzlūkodams sinedriju#23:1 uzlūkodams sinedriju GL1 acis uz tiesu metis, sacīja: “Vīri, brāļi, es ar vislabāko sirdsapziņu#23:1 vislabāko sirdsapziņu GL1 visai labu zināmu sirdi, Dieva priekšā esmu dzīvojis līdz šai pašai dienai.” #24:16. 1Tim 1:13. 2Tim 1:3. Rom 4:2. 2Bet augstais priesteris Ananija pavēlēja tiem, kas pie viņa stāvēja, viņam pa muti sist. #Jāņ 18:22. Jer 20:1-2. 3Tad Pāvils uz to sacīja: “Dievs tevi sitīs, tu nobaltētā siena! Tu še sēdi, mani tiesāt pēc bauslības, un tu pavēli, mani sist pret bauslību!” #Mat 23:37. Eceh 13:10. Jāņ 7:51. 4Un tie, kas tur klāt stāvēja, sacīja: “Vai tu augsto Dieva priesteri lamā?” #Jāņ 18:22. 5Un Pāvils sacīja: “Es nezināju, brāļi, viņu esam augsto priesteri, jo ir rakstīts: pret savu ļaužu virsnieku tev nebūs ļaunu runāt.” #2Moz 22:28. 6Bet Pāvils zinādams, ka citi bija no saducejiem, citi no farizejiem, sauca sinedrijā#23:6 sinedrijā GL1 augstās tiesas priekšā: “Vīri, brāļi, es esmu farizeja dēls, es topu tiesāts par cerību, ka miroņi augšāmcelsies.” #24:15, 24:21, 26:25. Filip 3:5. 7Kad viņš to bija runājis, tad troksnis cēlās starp farizejiem un saducejiem, un ļaužu pulks sašķēlās. 8Jo saduceji saka: augšāmcelšanās neesot, un neesot nedz eņģeļa, nedz gara; bet farizeji visu to apliecina. #4:2. Mat 22:23. 9Un tur liela brēkšana sākās, un rakstu mācītāji no farizeju puses cēlās un tiepās sacīdami: “Mēs pie šā cilvēka nekā ļauna neatrodam; un ja kāds gars ar viņu ir runājis, vai kāds eņģelis, tad lai nekarojam pret Dievu.” #23:8, 5:39, 25:25. Jāņ 12:29, 18:38. 10Bet kad troksnis vairojās, tad virsniekam rūpēja, ka Pāvils no tiem netaptu saplēsts, un viņš karavīriem pavēlēja noiet, to no viņu vidus izraut un novest uz nometni. #22:24. 11Un nākošā naktī Tas Kungs stājās#23:11 stājās GL1 piestājās viņa priekšā un sacīja: “Turi drošu prātu, Pāvil; jo itin tā, kā tu par Mani liecību esi devis Jeruzālemē, tāpat tev būs arī Romā liecināt.” #18:9, 19:21, 25:12, 27:24. 12Un kad gaisma bija aususi, tad Jūdi sapulcējās un sazvērējās kopā sacīdami: “Mēs negribam ne ēst ne dzert, tiekams Pāvilu būsim nokāvuši.” #Jāņ 16:2. 13Un to bija vairāk nekā četrdesmit, kas tā bija sazvērējušies. 14Šie nāca pie augstiem priesteriem un vecajiem un sacīja: “Mēs ar lāstiem esam pašus nolādējuši#23:14 ar lāstiem esam pašus nolādējuši GL7 svēti esam nodievojušies, nekā nebaudīt, kamēr Pāvilu būsim nokāvuši. #22:5. 15Tagad jūs kopā ar sinedriju dodiet ziņu virsniekam, lai tas viņu rīt pie jums atved, tā kā jūs viņa lietu gribētu labāk uzzināt; bet mēs esam gatavi viņu nokaut, pirms viņš atnāk.” 16Bet Pāvila māsas dēls dzirdēja par šo slazdu#23:16 slazdu GL1 viltu, atnāca un iegāja nometnē, un Pāvilam to pastāstīja. #23:10. 17Un Pāvils vienu no kapteiņiem pasauca un sacīja: “Noved šo jaunekli pie virsnieka, jo viņam ir kāda ziņa virsniekam.” #21:32. 18Tad nu šis to ņēma un noveda pie virsnieka un sacīja: “Saistītais Pāvils mani sauca un lūdza, šo jaunekli pie tevis atvest, jo viņam ar tevi kas jārunā.” 19Un virsnieks to pie rokas ņēma un savrup aizgājis vaicāja: “Kas tev ir, ko man teikt?” 20Un tas sacīja: “Jūdi saderējušies tevi lūgt, ka tu rīt Pāvilu liktu vest sinedrija priekšā, tā kā tie gribētu viņu ko skaidrāk uzzināt. 21Tad nu tu neļaujies no tiem pārrunāties, jo vairāk nekā četrdesmit vīri no tiem uz viņu glūn un paši saistījušies ar zvērastu, nekā ne ēst ne dzert, kamēr viņu būšot nokāvuši, un nu tie ir gatavi, gaidīdami no tevis solījumu.” 22Tad virsnieks jaunekli atlaida pavēlēdams: “Nesaki to nevienam, ka tu to man esi zināmu darījis.” 23Un tas, divus no kapteiņiem ataicinājis, sacīja: “Sataisiet divsimt karavīrus, ka tie iet uz Cezareju, un septiņdesmit jātniekus un divsimt strēlniekus ap trešo stundu naktī.” #10:1, 25:1. 24Viņš arī lika jājamus lopus parīkot, ka Pāvilu virsū sēdinātu un veselu novestu pie valdītāja Feliksa. #Lūk 3:1, 20:20. 25Un viņš vēstuli rakstīja ar šiem vārdiem: 26“Klaudijs Lizijs viscienīgam valdītājam Feliksam, prieku! #15:23, 24:3. Lūk 1:3. Jēk 1:1. 27Šo vīru, kas no Jūdiem sagrābts un no tiem tik nenokauts, es, ar karavīriem pienācis, esmu izrāvis, dzirdēdams, ka viņš Romietis #21:30, 22:25. 28Un gribēdams vainu zināt, kādēļ tie viņu apsūdzēja, es viņu esmu vedis viņu sinedrija priekšā. #22:30. 29Un es viņu atradu apsūdzētu par viņu bauslības jautājumiem, bet viņš par neko netapa apsūdzēts, ar ko nāvi vai saites būtu pelnījis. #18:15, 23:9, 25:19, 25:25, 26:31. 30Un kad man padoms tapa zināms, kas Jūdiem bija pret šo vīru, tad es tūdaļ viņu pie tevis esmu sūtījis un sūdzētājiem pavēlējis, tavā priekšā izteikt, kas tiem ir pret viņu. Dzīvo vesels!” #23:20, 24:8. 31Tad karavīri, tā kā tiem bija pavēlēts, Pāvilu ņēma un naktī noveda uz Antipatridu. 32Un otrā dienā tie viņu atstāja jātniekiem, ar viņu tālāk iet, un paši griezās atpakaļ uz nometni. #23:23. 33Kad viņi nonāca Cezarejā un atdeva vēstuli zemes valdītājam, un nodeva arī Pāvilu viņam. 34Un zemes valdītājs vēstuli lasījis vaicāja, no kuras zemes tiesas viņš esot? Un dzirdējis, ka viņš no Kilikijas, #22:3. 35Tas sacīja: “Es tevi uzklausīšu, kad arī tavi apsūdzētāji atnāks,” un pavēlēja, viņu Hēroda pilī apsargāt. #25:16. Mat 27:27.
Pašlaik izvēlēts:
Apustuļu darbi 23: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)