Ebrejiem 12
12
Par pacietību bēdās, 1; Sinaī kalns un Ciānas kalns, 18; Dieva pilsēta, kas pastāv, 25.
1Tad nu arī mēs, kad tāds liels pulks liecinieku ir visapkārt ap mums, lai noliekam ikvienu nastu un grēku, kas mūs tik viegli apņem#12:1 tik viegli apņem GL1 visai apstāj, un ar pacietību lai skrienam#12:1 skrienam GL1 tekam mums noliktā cīņā#12:1 cīņā GL1 cīnīšanās; grieķu val. arī: sacensības. #10:36. 1Kor 9:24-27. 2Kor 7:1. Efe 4:22. 2Un lai skatāmies uz Jēzu, ticības iesācēju un pabeidzēju, kas, jebšu varējis priekā būt, krustu ir panesis un par kaunu nav bēdājis un ir sēdies pa labo roku Dieva goda krēslam. #1:3, 2:10-13. Dāv.dz 69:7. Filip 2:8. Parād 3:21. 3Ņemiet vērā Šo, kas tādu pretī runāšanu panesis no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami. #12:12, 10:35. Lūk 2:24. Jāņ 15:18, 15:20. 4Jūs vēl neesat pretī stāvējuši līdz asinīm, cīnīdamies pret grēku, #10:33. 1Kor 10:13. 5Un esat aizmirsuši pamācīšanu, kas uz jums kā uz bērniem saka: mans dēls, neturi Tā Kunga pārmācīšanu par mazu lietu un nepagursti, kad tu no Viņa kļūsti pārmācīts. #Ījab 5:17. Sak 3:11-12. 6Jo ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, un šausta ikvienu dēlu, ko Viņš uzņem. #5:8. Parād 3:19. 7Ja jūs pārmācīšanu paciešat, tad Dievs turas pret jums kā pret bērniem; jo kur ir dēls, ko tēvs nepārmāca? #2Sam 7:14. 8Bet ja esat bez pārmācīšanas, pie kuras visiem ir daļa bijusi, tad jūs esat maukas bērni un ne dēli. #Dāv.dz 73:13-15. 1Pēt 5:9. 9Un ja mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem un mēs tos esam bijušies, - vai ne daudz vairāk garu Tēvam būsim paklausīgi un dzīvosim? #4Moz 16:22, 27:16. Sak 10:17. Jēk 1:17. 10Jo viņi gan mazu brīdi, kā paši zinādami, mūs ir pārmācījuši, bet Viņš mūs pārmāca par labu, ka mums būtu daļa pie Viņa svētās būšanas. #1Kor 11:32. 1Pēt 1:15-16. 2Pēt 1:4. 11Bet ikviena pārmācīšana, klāt būdama, mums nešķiet līksmība esot, bet noskumšana; bet pēc tam tā dod taisnības un miera augļus tiem, kas caur to izmācīti. #Jes 26:16, 32:17. Jer 29:11. Jāņ 16:20. 2Kor 7:10. Jēk 1:2. 12Tādēļ paceļat atkal gurdenās rokas un slābanos ceļus, #Jes 35:3. 13Un staigājat taisnus ceļus ar savām kājām, ka tas, kas tizls, nepaklūp, bet turpretī top dziedināts. 14Dzenaties pēc miera ar visiem un pēc svētās dzīvošanas, bez kā neviens To Kungu neredzēs; #Mat 5:9. 15Pielūkodami, ka neviens nezaudē Dieva žēlastību, ka nekāda rūgta sakne, augsti uzaugusi, jūs nesajauc, un ka daudzi caur to netop apgānīti; #4:1. 5Moz 29:18. 1Kor 6:1. 16Ka neviens nav maucinieks, nedz nesvēts, kā Ēsavs, kas savu pirmdzimtības tiesu ir pārdevis par vienu ēdienu. #13:4. 1Moz 25:29. 17Jo jūs zināt, ka tas arī pēc tam, lai gan gribēdams svētību iemantot, tapa atmests; jo viņš neatrada žēlošanas vietu#12:17 vietu GL1 vietu pie Tēva, jebšu to ar asarām meklēja. #6:4. 1Moz 27:30-38. 18Jo jūs neesat nākuši pie kalna, kas bija aiztiekams, un pie degoša uguns un krēslas un tumsas un vētras, #2Moz 19:18. 5Moz 4:11-12. Dāv.dz 104:32. Jāņ 1:17. Rom 8:15. 19Un pie bazūnes skaņas un vārdu balss, par ko tie, kas to dzirdēja, ir lūgušies, ka uz tiem vairs netaptu runāts. #2Moz 19:16, 20:1, 20:18. 5Moz 5:22. 20Jo tie nevarēja panest šo pavēli: ja arī kāds lops kalnu aiztiktu, tad to būs ar akmeņiem nomētāt vai ar bultu nošaut. #2Moz 9:12-13. 21Un parādīšana bija tik biedējoša#12:21 biedējoša GL1 briesmīga, ka Mozus sacīja: es esmu pārbijies un drebu. #5Moz 9:19. Ap.darb 7:32. 22Bet jūs esat nākuši pie Ciānas kalna, un pie Dzīvā Dieva pilsētas, pie debess Jeruzālemes un pie daudz tūkstošiem eņģeļu, #11:10, 11:16. 5Moz 33:2. Dāv.dz 2:6, 48:2, 68:16-17, 110:2. Jes 24:23. Dan 7:10. Gal 4:26. Parād 3:12, 7:11, 14:1. 23Un pie pirmdzimušo sapulces un draudzes, kas debesīs pierakstīti, un pie Dieva, soģa pār visiem, un pie pilnīgi taisno gariem, #10:14, 11:16, 11:40. 2Moz 4:22, 32:32. Dāv.dz 43:3-4. Jes 4:3. Mat 27:52-53. Lūk 4:20. Efe 1:12. 24Un pie Jēzus, jaunas derības vidutāja, un pie apslacināšanas asinīm, kas labāk runā nekā Ābels. #9:15, 9:19, 10:22, 11:4. Mat 23:35, 27:2. 25Pielūkojiet, ka jūs Viņu, kas tur runā, neatmetiet. Jo kad tie nav izbēguši, kas Viņu atmeta, kas virs zemes Dieva mācību runāja, tad mēs ne tik neizbēgsim, ja no Viņa novēršamies, kas ir no debesīm, #12:19, 12:24, 1:2, 2:1-3, 3:17, 8:1, 10:29. 26Viņa balss tai laikā zemi pakustināja; bet tagad Viņš ir pasludinājis sacīdams: vēl vienreiz Es kustināšu ne vien zemi, bet arī debesi. #Dāv.dz 68:8. Hag 2:6, 2:21. Mat 24:29. 27Un vārds “vēl vienreiz” parāda, ka tam, kas ir kustinājams, būs tapt pārceltam, jo tas ir darīts, lai paliek tas, kas nav kustinājams. #1:11. 28Tādēļ nu, ka dabūjam nekustinājamu valstību, lai esam pateicīgi un tā lai Dievam kalpojam, kā Viņam labi patīk, ar godbijību#12:28 godbijību GL7 baiļošanos; GL1 kaunēšanu un dievbijību. #13:15. Dāv.dz 2:11-12. Eceh 16:60. Dan 2:44, 7:14, 7:18. Kol 1:12, 3:17. 1Tes 5:18. 29Jo mūsu Dievs ir rijoša uguns. #10:27. 2Moz 24:17. 3Moz 9:24, 10:2. 4Moz 11:1. 5Moz 4:24. Soģ 6:21. 2Laik 7:1. Jes 33:14. Jer 21:12. Augst.dz 8:6.
Pašlaik izvēlēts:
Ebrejiem 12: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)