Soģu 19
19
Gibejas iedzīvotāju briesmīgais grēks.
1Un tanīs dienās ķēniņa nebija Israēlā. Un viens vīrs, Levīts, piemita aiz Efraīma kalniem, tas sev ņēma lieku sievu no Jūda Bētlemes. 2Bet viņa liekā sieva pie viņa būdama dzina maucību un nogāja no viņa sava tēva namā uz Bētlemi Jūdā, un tur sabija kādu laiku, četrus mēnešus. 3Tad viņas vīrs cēlās un gāja viņai pakaļ, ka tas mīlīgi ar viņu runātu un viņu vestu atpakaļ, un viņa puisis bija viņam līdz un pāris ēzeļu; un viņa to ieveda sava tēva namā, un kad tās sievietes tēvs viņu redzēja, tad viņš līksmojās viņam pretī (iedams). 4Un viņa tēvocis, tās sievietes tēvs, viņu paturēja, ka tas trīs dienas pie viņa palika, un tie ēda un dzēra un palika tur par nakti. 5Un ceturtā dienā tie steidzās agri un cēlās ietu projām. Tad sievietes tēvs sacīja uz savu znotu: stiprini savu sirdi ar kādu maizes kumosu, un tad jūs varat iet. 6Tad tie apsēdās un ēda abi kopā un dzēra, un sievietes tēvs sacīja uz vīru: dari lūdzams tā un paliec par nakti, un lai tava sirds līksmojās. 7Bet vīrs cēlās iet projām, un viņa tēvocis to ļoti turēja, ka tam bija jāgriežas atpakaļ un tur jāpaliek par nakti. 8Kad nu viņš piektā dienā no rīta taisījās aiziet, tad tās sievietes tēvs sacīja: stiprini jel savu sirdi; un tie kavējās, līdz kamēr vakars metās, un tie abi ēda kopā. 9Tad tas vīrs cēlās aiziet, viņš un viņa liekā sieva un viņa puisis. Bet viņa tēvocis, sievietes tēvs, uz viņu sacīja: redzi jel, šī diena jau līdz vakaram ir pavadīta, paliec jel par nakti; redzi, šī diena beidzās, paliec par nakti šeitan un lai tava sirds līksmojās, dodaties rīt agri uz savu ceļu un ej uz savu dzīvokli. 10Bet tas vīrs negribēja par nakti palikt, un cēlās un aizgāja un nāca pret Jebusu, tā ir Jeruzāleme, viņš un pāris apkrautu ēzeļu un viņa liekā sieva ar viņu. 11Kad nu tie pie Jebusas bija, tad jau bija pavakars, un puisis sacīja uz savu kungu: nāc lūdzams un ieiesim šinī Jebusiešu pilsētā un paliksim tur par nakti. 12Bet viņa kungs uz viņu sacīja: mēs negribam griezties uz svešu pilsētu, kas nav no Israēla bērniem, bet gribam noiet līdz Gibejai. 13Tad viņš sacīja uz savu puisi: nāc, ka mēs uz vienu no šīm vietām tiekam, un Gibejā vai Rāmā par nakti paliekam. 14Tā tie gāja tālāk un devās ceļā, un saule tiem nogāja tuvu pie Gibejas, kas pieder Benjaminam. 15Un tie griezās uz turieni, ka nāktu un Gibejā paliktu par nakti. Kad viņš nu iegāja, tad viņš apsēdās kādā pilsētas ielā, jo tur nebija neviena, kas tiem savā namā gribēja dot naktsmājas vietu. 16Un redzi, viens vecs vīrs nāca vakarā no sava darba no tīruma, un vīrs arīdzan bija no Efraīma kalniem, bet piemita Gibejā; bet tās vietas ļaudis bija Benjaminieši. 17Kad tas vecais vīrs nu savas acis pacēla, tad viņš ceļa vīru ieraudzīja pilsētas ielā un sacīja: uz kurieni tu ej? Un no kurienes tu nāc? 18Un tas uz viņu sacīja: mēs no Jūda Bētlemes ejam aiz Efraīma kalniem, no kurienes es arī esmu, un es biju nogājis uz Jūda Bētlemi un es eju uz Tā Kunga namu, un neviena nav, kas man mājas vietu dod savā namā. 19Un tomēr salmi un ēdamais mums ir mūsu ēzeļiem, arī maize un vīns man un tavai kalponei un puisim, kas ir pie taviem kalpiem; mums nekādas lietas netrūkst. 20Tad vecais vīrs sacīja: esi ar mieru, viss, kas tev trūkst, ir pie manis, tikai nepaliec par nakti uz ielas. 21Un viņš to veda savā namā un deva ēzeļiem ēdamo. Kad tie nu savas kājas bija mazgājuši, tad tie ēda un dzēra. 22Kad tie nu savu sirdi atspirdzināja, redzi, tad pilsētas vīri, bezdievīgi ļaudis, apstāja namu un klaudzināja pie durvīm. Un tie sacīja uz veco vīru, nama saimnieku: izved vīru, kas nācis tavā namā, ka mēs to atzīstam. #1Moz 19:4-5. Hoz 9:9, 10:9. 23Un vīrs, nama saimnieks, pie tiem izgāja un uz tiem sacīja: ne tā, mani brāļi, nedariet lūdzami tādu grēku; kad nu šis vīrs manā namā nācis, nedariet šo trakumu. 24Redzi, man ir viena meita, jaunava, un viņam lieka sieva, tās es jums gribu izvest, ka jūs tās piesmejat un tām darāt, kas jums patīk, bet pie šā vīra nedarāt tādu trakumu. 25Bet vīri to negribēja klausīt; tad vīrs sagrāba savu lieko sievu un to izveda pie viņiem ārā, un viņi to atzina un piesmēja cauru nakti līdz rītam un atlaida, kad gaisma metās. 26Un šī sieva nāca ap rīta laiku un krita pie zemes tā vīra nama durvju priekšā, kur viņas kungs iekšā bija, (un tur gulēja) līdz pat gaismai. 27Kad nu viņas kungs rītā cēlās un nama durvis atdarīja un izgāja, savu ceļu staigāt, redzi, tad viņa liekā sieva gulēja nama durvju priekšā un viņas rokas uz sliekšņa. 28Un viņš uz to sacīja: celies, ejam projām, bet tā neatbildēja. Tad vīrs to ņēma uz savu ēzeli un cēlās un gāja uz savām mājām. 29Kad nu viņš savā namā nāca, tad viņš ņēma nazi un sagrāba savu lieko sievu un to sakapāja ar viņas kauliem divpadsmit daļās un to sūtīja uz visām Israēla robežām. 30Un ikviens, kas to redzēja, tas sacīja: tāda lieta, kā šī, nav notikusi nedz redzēta, kamēr Israēla bērni no Ēģiptes zemes izgājuši līdz šai dienai. Tad nu jūs ņemiet to vērā, dodiet padomu un runājiet.
Pašlaik izvēlēts:
Soģu 19: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)