Ījaba 29
29
Ījabs izstāsta savu pirmaju labklāšanos.
1Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja: #27:1. 2Ak kaut es vēl būtu tāds kā pirmajos mēnešos, kā laikā, kad Dievs mani pasargāja; 3Kad Viņa gaismeklis spīdēja pār manu galvu, un es Viņa gaismā staigāju pa tumsu; #18:6. Dāv.dz 18:28. 4Kā es biju savas jaunības laikā, kad Dievs mājoja pār manu dzīvokli, #Dāv.dz 25:14. 5Kad Visvarenais vēl bija ar mani, un mani bērni man apkārt; 6Kad savus soļus mazgāju krējumā, un akmens kalni man izlēja eļļas upes. #20:17. 5Moz 33:24. 7Kad es pa vārtiem izgāju pilsētā, kad savu krēslu noliku uz tirgus (laukuma); #5:4. 8Tad jaunekļi mani redzot stājās pie malas, un sirmgalvji pacēlās un palika stāvot. #3Moz 19:32. 9Virsnieki mitējās runāt un lika roku uz savu muti, #21:5. Soģ 18:19. 10Lielkungu balss apklusa, un viņu mēle pielipa pie zoda. #Eceh 3:26. 11Jo kura auss mani dzirdēja, tā mani teica laimīgu, un kura acs mani redzēja, tā deva man liecību. 12Jo es izglābu nabagu, kas brēca, un bāriņu, kam nebija palīga. #Dāv.dz 82:3-4, 72:12. 13Svētība no tā, kas ietu bojā, nāca pār mani, un atraitņu sirdi es iepriecināju. 14Es apģērbos ar taisnību, un tā mani ietērpa, mana krietnība#29:14 krietnība GL1 tiesa man bija kā mētelis un kā ķēniņa cepure. #Dāv.dz 132:9. 15Es biju aklam acs un biju tizlam kāja. #3Moz 19:14. 4Moz 10:31. 16Nabagiem es biju par tēvu, un nezināma sūdzību es izvaicāju. #31:18. 17Es salauzu netaisnā dzerokļus un izrāvu laupījumu no viņa zobiem. 18Un es sacīju: es nomiršu savā ligzdā un manu dienu būs daudz kā smiltis. 19Mana sakne izpletīsies pie ūdens, un rasa paliks pa nakti uz manām lapām. #18:16. 20Mana godība būs vienmēr jauna pie manis, un manam stopam labi izdosies manā rokā. - #1Moz 49:24. 21Uz mani klausījās un gaidīja un klusu saņēma manu padomu. 22Pēc maniem vārdiem neviens vairs nerunāja, un mana valoda uz tiem pilēja. #5Moz 32:2. 23Pēc manis ilgojās kā pēc lietus, un atpleta savu muti kā uz vakara#29:23 vakara GL7 vasaras lietu. #Sak 16:15. 24Es tiem uzsmaidīju, kad tiem nebija drošības, un mana vaiga gaismu tie neskumdināja. 25Es tiem biju ceļa rādītājs un sēdēju goda vietā un mājoju kā ķēniņš starp saviem pulkiem, kā noskumušu iepriecinātājs.
Pašlaik izvēlēts:
Ījaba 29: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
Ījaba 29
29
Ījabs izstāsta savu pirmaju labklāšanos.
1Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja: #27:1. 2Ak kaut es vēl būtu tāds kā pirmajos mēnešos, kā laikā, kad Dievs mani pasargāja; 3Kad Viņa gaismeklis spīdēja pār manu galvu, un es Viņa gaismā staigāju pa tumsu; #18:6. Dāv.dz 18:28. 4Kā es biju savas jaunības laikā, kad Dievs mājoja pār manu dzīvokli, #Dāv.dz 25:14. 5Kad Visvarenais vēl bija ar mani, un mani bērni man apkārt; 6Kad savus soļus mazgāju krējumā, un akmens kalni man izlēja eļļas upes. #20:17. 5Moz 33:24. 7Kad es pa vārtiem izgāju pilsētā, kad savu krēslu noliku uz tirgus (laukuma); #5:4. 8Tad jaunekļi mani redzot stājās pie malas, un sirmgalvji pacēlās un palika stāvot. #3Moz 19:32. 9Virsnieki mitējās runāt un lika roku uz savu muti, #21:5. Soģ 18:19. 10Lielkungu balss apklusa, un viņu mēle pielipa pie zoda. #Eceh 3:26. 11Jo kura auss mani dzirdēja, tā mani teica laimīgu, un kura acs mani redzēja, tā deva man liecību. 12Jo es izglābu nabagu, kas brēca, un bāriņu, kam nebija palīga. #Dāv.dz 82:3-4, 72:12. 13Svētība no tā, kas ietu bojā, nāca pār mani, un atraitņu sirdi es iepriecināju. 14Es apģērbos ar taisnību, un tā mani ietērpa, mana krietnība#29:14 krietnība GL1 tiesa man bija kā mētelis un kā ķēniņa cepure. #Dāv.dz 132:9. 15Es biju aklam acs un biju tizlam kāja. #3Moz 19:14. 4Moz 10:31. 16Nabagiem es biju par tēvu, un nezināma sūdzību es izvaicāju. #31:18. 17Es salauzu netaisnā dzerokļus un izrāvu laupījumu no viņa zobiem. 18Un es sacīju: es nomiršu savā ligzdā un manu dienu būs daudz kā smiltis. 19Mana sakne izpletīsies pie ūdens, un rasa paliks pa nakti uz manām lapām. #18:16. 20Mana godība būs vienmēr jauna pie manis, un manam stopam labi izdosies manā rokā. - #1Moz 49:24. 21Uz mani klausījās un gaidīja un klusu saņēma manu padomu. 22Pēc maniem vārdiem neviens vairs nerunāja, un mana valoda uz tiem pilēja. #5Moz 32:2. 23Pēc manis ilgojās kā pēc lietus, un atpleta savu muti kā uz vakara#29:23 vakara GL7 vasaras lietu. #Sak 16:15. 24Es tiem uzsmaidīju, kad tiem nebija drošības, un mana vaiga gaismu tie neskumdināja. 25Es tiem biju ceļa rādītājs un sēdēju goda vietā un mājoju kā ķēniņš starp saviem pulkiem, kā noskumušu iepriecinātājs.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)