Lūkas ev. 1:67-79

Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja: “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Viņš Savus ļaudis piemeklējis un pestījis. Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā. Kā Viņš runājis caur Savu svēto praviešu muti no mūžības; Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst; Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību, Un stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot, Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam Svētībā un taisnībā Viņa priekšā visu savu mūžu. Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts par Visaugstākā pravieti; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt, Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu, Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko Auseklis no augstības mūs apraudzījis; Ka tiem atspīdētu, kas sēž tumsā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”