2. Mozus 32
32
Zelta teļš
(5Moz 9:6–29)
1 #
Apd 7:40
Tauta redzēja, ka Mozus vilcinās kāpt lejā no kalna, sapulcējās ap Āronu un teica: “Celies, taisi mums dievus, kas ies mums pa priekšu, jo Mozus, tas vīrs, kurš mūs izveda no Ēģiptes, – mēs nezinām, kas ar viņu noticis!” 2Ārons tiem teica: “Izņemiet zelta riņķus, kas ausīs jūsu sievām, dēliem un meitām, un nesiet tos man!” 3Tad visa tauta izņēma zelta riņķus, kas tiem bija ausīs, un atnesa Āronam. 4#Apd 7:41Viņš tos savāca, izveidoja ar cirtni un darināja izlietu teļu. Tad viņi teica: “Šis ir tavs dievs, Israēl, tas tevi izveda no Ēģiptes zemes!” 5Ārons, to redzēdams, uzcēla tā priekšā altāri, un Ārons sauca: “Rīt Kungam svētki!” 6#1Kor 10:7Un no rīta tie cēlās agri, upurēja sadedzināmos upurus un pienesa miera upurus, un tauta sēdās ēst, un viņi dzēra un ņēmās diet.
7Un Kungs runāja ar Mozu: “Kāp lejā, jo tava tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes zemes, ir sagandējusies! 8Ātri viņi novērsušies no tā ceļa, ko es tiem pavēlēju, uztaisījuši sev izlietu teļu, upurējuši tam un sacījuši: Israēl, šis ir tavs dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes!” 9Un Kungs teica Mozum: “Es pazīstu šo tautu, redzi, tā ir stūrgalvīga tauta! 10Un tagad – atstāj mani, un manas dusmas iedegsies pret viņiem, un es aprīšu viņus, bet tevi es darīšu par lielu tautu!” 11#4Moz 14:13–19Taču Mozus mēģināja pielabināt Kungu, savu Dievu, un teica: “Kāpēc, Kungs, tavām dusmām iedegties pret savu tautu, ko tu esi izvedis no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un stipru roku? 12Kāpēc lai ēģiptieši saka: ar ļaunu viņš tos aizveda, lai nokautu kalnos un izdeldētu no zemes virsas! – novērs savu dusmu kvēli, mitējies no ļauna pret savu tautu! 13#1Moz 17:8; 22:16–17Atceries savus kalpus Ābrahāmu, Īzaku un Israēlu, kuriem tu zvērēji pie sevis un sacīji: es vairošu jūsu pēcnācējus kā debesu zvaigznes, un visu šo zemi, par ko es teicu, es došu jūsu pēcnācējiem, un viņi to iemantos uz mūžiem!” 14Tad Kungs rimās no ļauna, ko bija teicies darīt savai tautai.
15Mozus devās lejā no kalna, un abas liecības plāksnes bija tam rokā – plāksnes bija aprakstītas no abām pusēm, no vienas un no otras puses tās bija aprakstītas! 16Plāksnes bija Dieva darbs, un raksts bija Dieva raksts, iegrebts plāksnēs. 17Tad Jozua sadzirdēja tautu bļaujam, un viņš teica Mozum: “Kara troksnis nometnē!” 18Bet tas atteica:
“Tā nav uzvaras dziesma,
tā nav sakāves dziesma –
dzīru dziesmu es dzirdu!”
19Kad viņš tuvojās nometnei un ieraudzīja teļu un diešanu, Mozus iedegās dusmās, nometa plāksnes un sadauzīja tās kalna pakājē. 20Viņš ņēma teļu, ko tie bija taisījuši, sadedzināja to ugunī, samala putekļos, izkaisīja pa ūdens virsu un lika to izdzert Israēla dēliem. 21Un Mozus teica Āronam: “Ko tev šī tauta darījusi, ka tu viņus ievedi lielā grēkā?” 22Bet Ārons teica: “Lai neiedegas mana kunga dusmas! Tu taču zini, ka šī tauta ir uz ļaunu! 23Viņi man teica: taisi mums dievus, kuri ies mums pa priekšu, jo Mozus, tas vīrs, kurš izveda mūs no Ēģiptes zemes, – mēs nezinām, kas ar viņu ir noticis! 24Un es tiem teicu: kam ir zelts, tas lai noņem to! Un viņi man to atdeva, es iemetu to ugunī, un iznāca šis teļš!” 25Un Mozus redzēja, ka tauta ir izlaidusies, ka Ārons tos izlaidis pašiem par kaunu viņu pretinieku priekšā. 26Mozus nostājās nometnes vārtos un teica: “Kurš par Kungu – pie manis!” Un pie viņa sapulcējās visi Levī dēli. 27Un viņš tiem teica: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: lai katrs vīrs liek pie gurna savu zobenu – ejiet šurpu turpu no vārtiem līdz vārtiem pa visu nometni un kaujiet katrs savu brāli, savu kaimiņu un savu tuvāko!” 28Levī dēli darīja, kā Mozus bija teicis, un tanī dienā krita apmēram trīs tūkstoši vīru no tautas. 29Un Mozus teica: “Šodien jūs esat sevi iesvētījuši Kungam – katrs ar savu dēlu un brāli, lai viņš šodien dod jums svētību!”
30Pienāca rīts, un Mozus teica tautai: “Jūs izdarījāt lielu grēku! Tagad es uzkāpšu pie Kunga – varbūt es varu veikt izlīgumu par jūsu grēku!” 31Un Mozus atgriezās pie Kunga un teica: “Tiešām! Šī tauta izdarījusi lielu grēku – uztaisījusi sev zelta dievu! 32#Ps 69:29; Atkl 3:5Un tagad – piedod viņu grēku, un ja ne – izdzēs mani no savas grāmatas, ko tu esi rakstījis!” 33Un Kungs teica Mozum: “To, kas grēkojis pret mani, – to es izdzēsīšu no savas grāmatas! 34Un tagad ej, vadi tautu turp, kurp es teicu, redzi, mans eņģelis ies tev pa priekšu, un manā piemeklēšanas dienā es viņu grēku piemeklēšu!” 35Un Kungs uzlaida tautai sērgu, jo viņi bija taisījuši to teļu, ko taisīja Ārons.
Pašlaik izvēlēts:
2. Mozus 32: NLBDC
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.