Mateja 27
27
Jēzus Pilāta priekšā
(Mk 15:1; Lk 23:1–2; Jņ 18:28–32)
1Agri no rīta visi virspriesteri un tautas vecajie pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt; 2sasējuši Jēzu, viņi nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.
Jūdas nāve
3 #
Apd 1:18–19
Kad Jūda, viņa nodevējs, redzēja, ka Jēzus notiesāts uz nāvi, viņš, sirdsapziņas mocīts, aiznesa atpakaļ virspriesteriem un vecajiem trīsdesmit sudraba gabalus, 4sacīdams: “Esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis.” Bet tie atbildēja: “Kāda mums gar to daļa, skaties pats.” 5Jūda, nometis naudu templī, aizgāja un pakārās. 6Virspriesteri paņēma naudu un sacīja: “Nav atļauts to likt tempļa ziedojumu lādē, jo tā ir asins nauda.” 7Tad tie nolēma par šo naudu nopirkt podnieka tīrumu, kur apglabāt svešiniekus. 8Tādēļ šo tīrumu sauc par Asins tīrumu līdz pat šai dienai. 9#Zah 11:12–13Tad arī piepildījās, ko Kungs caur pravieti Jeremiju ir sacījis: un tie saņēma trīsdesmit sudraba naudas gabalus, maksu, ko Israēla bērni bija noteikuši par viņu, 10un atdeva to par podnieka tīrumu, kā Kungs man bija pavēlējis.
Pilāts pratina Jēzu
(Mk 15:2–5; Lk 23:3–5; Jņ 18:33–38)
11Tad Jēzus tika atvests pārvaldnieka priekšā, un tas viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus teica: “Tu to saki.” 12Bet uz apsūdzībām, ko pret viņu cēla virspriesteri un vecajie, viņš neatbildēja nekā. 13Tad Pilāts viņam sacīja: “Vai tu nedzirdi, kā tie tevi apsūdz?” 14Uz to Jēzus neatbildēja ne vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.
Jēzum piespriež nāves sodu
(Mk 15:6–15; Lk 23:13–25; Jņ 18:39–19:16)
15Pārvaldniekam bija paradums uz svētkiem atlaist vienu apcietināto, to, kuru ļaužu pūlis vēlējās. 16Tobrīd viņam cietumā bija kāds sevišķi pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba. 17Kad ļaudis sapulcējās, Pilāts tiem jautāja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?” 18Pilāts saprata, ka tie viņu bija nodevuši skaudības dēļ. 19Bet, kad Pilāts sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja viņam ziņu: “Nenodari neko šim taisnajam, es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.” 20Bet virspriesteri un vecajie pārliecināja ļaužu pūli, lai tie lūdz atlaist Barabu, bet Jēzu lai nodod nāvē. 21Tad pārvaldnieks jautāja ļaudīm: “Kuru no šiem diviem jūs gribat, lai es jums atlaižu?” Tie sauca: “Barabu.” 22Pilāts jautāja tiem: “Ko lai es daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Tie visi sauca: “Lai viņu sit krustā!” 23Viņš jautāja: “Ko gan viņš sliktu darījis?” Tad tie kliedza vēl skaļāk: “Lai sit krustā!” 24#5Moz 21:6–9Kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar panākt, bet troksnis top arvien lielāks, viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu pūļa priekšā, teikdams: “Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm, skatieties jūs paši.” 25Visi ļaudis sauca: “Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!” 26Tad Pilāts tiem atlaida Barabu, bet Jēzu nodeva šaustīt un sist krustā.
Kareivji ņirgājas par Jēzu
(Mk 15:16–20; Jņ 19:2–3)
27Pilāta karavīri aizveda Jēzu uz pārvaldnieka pili. Jēzum apkārt sapulcējās visa sardzes nodaļa. 28Tie viņu izģērba un aplika viņam purpura apmetni. 29Nopinuši ērkšķu vainagu, tie uzlika viņam to galvā, deva viņam niedri labajā rokā un, mezdamies viņa priekšā ceļos, viņu izsmēja: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!” 30Tie spļāva uz viņu, ņēma niedri un sita viņam pa galvu. 31Kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie novilka viņam apmetni un apvilka viņa paša drēbes, un aizveda viņu, lai sistu krustā.
Jēzus krustā sišana
(Mk 15:21–32; Lk 23:26–43; Jņ 19:17–27)
32Ejot ārā, tie satika kādu vīru no Kirēnes, vārdā Sīmanis. Viņi piespieda to nest Jēzus krustu. 33Nonākuši tajā vietā, ko sauc par Golgātu – kas nozīmē Galvaskausa vieta –, 34tie deva viņam vīnu, sajauktu ar žulti; viņš pagaršoja to, bet negribēja dzert. 35#Ps 22:19 Kad tie bija viņu piesituši krustā, tie izdalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus. 36Tad tie apsēdās turpat un viņu apsargāja. 37Virs viņa galvas tie piestiprināja uzrakstu par viņa vainu: “Šis ir Jēzus, jūdu Ķēniņš.” 38Tad divi laupītāji kopā ar viņu tika piesisti krustā, viens viņam pa labo, otrs pa kreiso roku. 39#Ps 22:8; 109:25Bet tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, galvu grozīdami, 40#Mt 26:61; Jņ 2:19un teica: “Tu, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās! Glāb nu pats sevi; ja tu esi Dieva Dēls, kāp zemē no krusta!” 41Tāpat arī virspriesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem ņirgājās par viņu: 42“Citus viņš glāba, bet pats sevi nevar izglābt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj tagad zemē no krusta, un mēs viņam ticēsim. 43#Ps 22:9Viņš paļāvās uz Dievu; lai Dievs viņu tagad izglābj, ja grib. Viņš taču sacīja: es esmu Dieva Dēls.” 44Tāpat arī laupītāji, kas kopā ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu.
Jēzus nāve
(Mk 15:33–41; Lk 23:44–49; Jņ 19:28–30)
45Tumsa pārklāja zemi no sestās līdz devītajai stundai, 46#Ps 22:2un pēc šīm trim stundām Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani!” Tas nozīmē: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!” 47Daži no tiem, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: “Šis sauc Eliju!” 48#Ps 69:22Tad kāds no viņiem, pieskrējis klāt un paņēmis sūkli, iemērca to etiķī un, uzspraudis to uz niedres, sniedza viņam padzerties. 49Bet pārējie teica: “Pag, redzēsim, vai Elija nāks viņu glābt.” 50Tad Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira. 51Un, redzi, tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja un klintis sašķēlās. 52Kapi tika atdarīti un daudzu svēto miesas, kas dusēja, augšāmceltas. 53Tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un daudziem parādījās. 54Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās un teica: “Patiesi šis bija Dieva Dēls!” 55#Lk 8:2–3Tur bija arī daudz sieviešu, kas skatījās no tālienes. Viņas bija sekojušas Jēzum no Galilejas un viņam kalpojušas. 56Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Zebedeja dēlu māte.
Jēzus guldīšana kapā
(Mk 15:42–47; Lk 23:50–56; Jņ 19:38–42)
57Vakaram iestājoties, atnāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis. 58Tas devās pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas. Pilāts pavēlēja tās viņam atdot. 59Jāzeps, paņēmis Jēzus miesas, ietina tās tīrā linu audeklā 60un ielika savā jaunajā kapā, kas bija izcirsts klintī, un, aizvēlis kapa ieejai priekšā lielu akmeni, aizgāja. 61Turpat bija arī Marija Magdalēna un otra Marija; tās sēdēja pretim kapam.
Virspriesteri liek apsargāt kapu
62Nākamajā dienā pēc sagatavošanas dienas virspriesteri un farizeji sanāca pie Pilāta. 63#Mt 16:21; 17:23; 20:19; Mk 8:31; 9:31; 10:33–34; Lk 9:22; 18:31–33Viņi sacīja: “Kungs, mēs atcerējāmies, ka šis krāpnieks, kad vēl bija dzīvs, sacīja: pēc trim dienām es augšāmcelšos. 64Tādēļ pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi neatnāk un neizzog viņu un nestāsta ļaudīm, ka viņš augšāmcēlies no mirušajiem; šī pēdējā krāpšana būs ļaunāka par iepriekšējo.” 65Pilāts tiem teica: “Jums ir sargi, ejiet un sargājiet, kā paši zināt.” 66Viņi aizgāja un drošības dēļ apzīmogoja kapa akmeni un pielika sargus.
Pašlaik izvēlēts:
Mateja 27: NLB-POR
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.