Marka 1
1
Jāņa Kristītāja sludināšana
(Mt 3:1–12; Lk 3:1–9, 15–17; Jņ 1:19–28)
1Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija iesākums. 2#Mal 3:1Kā pravietis Jesaja ir rakstījis: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas sagatavos tev ceļu; 3#Jes 40:3saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas! – 4tā Jānis bija tuksnesī un kristīja, un sludināja grēku nožēlas kristību grēku piedošanai. 5Pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un Jeruzālemes ļaudis, un viņi atzina savus grēkus, un Jānis tos kristīja Jardānas upē. 6#2Ķēn 1:8Jānis bija ģērbies kamieļu vilnas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un savvaļas bišu medu. 7Un viņš sludināja: “Viens spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, tam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt viņa sandaļu siksnas. 8Es jūs kristīju ūdenī, bet viņš jūs kristīs Svētajā Garā.”
Jēzus kristīšana
(Mt 3:13–17; Lk 3:21–22)
9Tajās dienās Jēzus atnāca no Galilejas Nācaretes, un Jānis viņu kristīja Jardānā. 10Un tūlīt, no ūdens izkāpdams, viņš ieraudzīja debesis atveramies un Svēto Garu kā balodi uz sevi nolaižamies. 11#1Moz 22:2; Ps 2:7; Jes 42:1; Mt 3:17; 12:18; Mk 9:7; Lk 3:22Un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.”
Jēzus kārdināšana
(Mt 4:1–11; Lk 4:1–13)
12Un Gars viņu tūlīt aizdzina tuksnesī. 13Jēzus bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans viņu kārdināja; viņš bija kopā ar zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.
Jēzus kalpošanas sākums Galilejā
(Mt 4:12–17; Lk 4:14–15)
14Bet, kad Jānis bija apcietināts, Jēzus atnāca uz Galileju un sludināja evaņģēliju, sacīdams: 15#Mt 3:2“Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir klāt#1:15 Cits iespējams tulkojums: ir klāt pienākusi.. Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam!”
Pirmo mācekļu aicināšana
(Mt 4:18–22; Lk 5:1–11)
16Viņš, iedams gar Galilejas jūru, ieraudzīja Sīmani un viņa brāli Andreju tīklus jūrā metam; viņi bija zvejnieki. 17Un Jēzus viņiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem!” 18Un tūlīt tie atstāja tīklus un viņam sekoja. 19Pagājis mazliet tālāk, viņš ieraudzīja Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni; tie laivā tīklus lāpīja. 20Un viņš tos tūlīt aicināja. Un, tie savu tēvu Zebedeju ar algādžiem laivā atstājuši, aizgāja viņam līdzi.
Apsēstā vīra dziedināšana Kapernaumas sinagogā
(Lk 4:31–37)
21Iedami viņi nonāca Kapernaumā, un, tūlīt sabatā iegājis sinagogā, viņš mācīja. 22#Mt 7:28–29Ļaudis brīnījās par viņa mācību, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, nevis kā rakstu mācītāji. 23Un tobrīd viņu sinagogā bija kāds cilvēks ar nešķīstu garu, un tas sāka kliegt: 24“Kāda daļa mums ar tevi, Jēzu, Nācarieti? Vai tu esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas tu esi – Dieva Svētais.” 25Un Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!” 26Un, to raustīdams un brēkdams skaļā balsī, nešķīstais gars no viņa izgāja. 27Tie visi pārbijās un sāka cits citu izprašņāt: “Kas tas ir? Vai jauna mācība, kurai ir vara? Pat nešķīstiem gariem viņš pavēl, un tie viņu paklausa.” 28Un tūlīt runas par viņu izplatījās visā Galilejas apgabalā.
Jēzus dziedina slimos
(Mt 8:14–17; Lk 4:38–41)
29Un tūlīt, no sinagogas izgājuši, viņi kopā ar Jēkabu un Jāni nāca Sīmaņa un Andreja namā. 30Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tie viņam tūlīt par to pateica. 31Piegājis viņš satvēra tās roku un to uzcēla, un drudzis tūlīt viņu atstāja, un viņa tiem kalpoja. 32Bet, kad vakars pienāca un saule bija norietējusi, pie viņa nesa visus neveselos un dēmonu apsēstos. 33Visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā. 34Un daudzus, kas sirga ar dažādām kaitēm, viņš darīja veselus un izdzina daudz dēmonu, un viņš neļāva dēmoniem runāt, jo tie viņu pazina#1:34 Dažos manuskriptos tālāk: ka viņš ir Kristus..
Jēzus sludina visā Galilejā
(Lk 4:42–44)
35Un rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, viņš izgāja laukā un, nogājis kādā vientuļā vietā, lūdza Dievu. 36Bet Sīmanis un tie, kas ar viņu bija, steidzās viņu meklēt. 37Viņu atraduši, tie sacīja: “Visi tevi meklē.” 38Tad viņš tiem sacīja: “Iesim uz tuvējiem miestiem, ka arī tur es sludinu, jo tādēļ es esmu nācis.” 39#Mt 4:23; 9:35Un viņš gāja, sludinādams viņu sinagogās, pa visu Galileju un izdzina dēmonus.
Spitālīgā dziedināšana
(Mt 8:1–4; Lk 5:12–16)
40Kāds spitālīgais atnāca pie viņa un, ceļos nometies, lūdza viņu: “Ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” 41Jēzus sirdī iežēlojās un, roku izstiepis, pieskārās tam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” 42Līdzko viņš to bija pateicis, spitālība no tā pazuda, un tas tapa šķīsts. 43Tad Jēzus skarbā balsī to tūlīt raidīja prom 44#3Moz 14:1–32un teica tam: “Pielūko, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.” 45Bet tas izgājis sāka daudz stāstīt un izplatīt runas par to, kas noticis, tā ka Jēzus atklāti vairs nevarēja ienākt pilsētā. Bet viņš palika ārpus pilsētas vientuļās vietās, un no visām malām ļaudis nāca pie viņa.
Pašlaik izvēlēts:
Marka 1: NLB-POR
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.