Pazudušā dēla pārveidošanās ar Kyle IdlemanParaugs

“GODĪGUMS saruna ar sevi pašu”

Otro AHA sastāvdaļu (neviltotu godīgumu) mēs atrodam Lūkas evaņģēlijā 15:17: “Attapies viņš sacīja…”

Neviena cita tur nebija, tikai viņš un cūkas. Reizēm pati smagākā saruna ir tā, kas tev ir ar sevi pašu. Neviltots godīgums sākas tad, kad mēs ieskatāmies spogulī un patiesi izvērtējam to, ko tur redzam. Lai notiktu AHA, tev sev pašam ir jāsaka patiesība par sevi.

Pazudušais dēls pats sev godīgi apliecināja, ko viņš būtu pelnījis. Šāds godīgums nenotiek viegli. Mums daudz labāk patiktu atklāsme bez godīguma skaudrības.

Tāpat kā to dara sieva, kas pamostas un ir pilna kritikas gara, bet nespēj atzīt: “Man nevajadzētu būt noskaņotai tik negatīvi. Es zinu, ka manam vīram ir nepieciešams mans iedrošinājums un atbalsts, bet es tikai žēlojos un kritizēju.”

Tāpat kā vīrs, kas apzinās savu seksuālo grēku, tomēr nespēj pateikt: “Mana problēma ar pornogrāfiju ir radījusi šķelšanos manā laulībā un ir nocietinājusi manu sirdi pret sievu.”

Ja mēs izvairāmies no skaudra godīguma, tad ilgstošas izmaiņas nav iespējamas. Ja notiek tikai atzīšana bez grēku nožēlas, AHA nenotiek. Kad Pazudušais dēls attapās, viņš bija godīgs un patiess pret sevi. Atklāsmei ir jāturpinās ar godīgumu. Pārliecībai ir jāturpinās ar grēka atziņu.

Galu galā mūsu debesu Tēvs zina un redz visu, tāpēc viņš mūs nevar “pieķert nedarbos”. Godīgums ir daudz kas vairāk nekā tikai vienkārša apzināšanās; tā ir savā ziņā salūšana. Jā, tu cilvēkam, kas tevi pieķēra, vari atvainoties, bet ar to vien nepietiek. Tajā godīgajā brīdī, kad neviena cita nav, tev sev pašam jāpasaka patiesība par sevi un jāzina, ka tu patiesi to nožēlo.

Tā ir atšķirība starp žēlumu un grēku nožēlošanu.

* Vai pēc atklāsmes esi turpinājis šo ceļu un esi bijis neviltoti godīgs pret sevi? Vai esi pietiekami godīgs pret sevi, lai ieraudzītu savu salauztību un to, kā tas sāpina Dievu?