Advents: ceļojums pretī ZiemassvētkiemParaugs

Ticība bez vilcināšanās

Padomā par laiku, kad dzirdēji no Dieva apsolījumu, apstiprinājumu, vai pārmācību. Kāda bija tava tūlītējā reakcija? Vai tu darīji to, ko Viņš teica, vai arī apsēdies un apdomāji, vai tā tik tiešām bija Dieva balss? Varbūt tu biji pārliecināta, ka tik tiešām dzirdēji, ko Viņš sacīja, tomēr vilcinājies. (Piebilde: Viss kārtibā - mēs visi tā esam darījuši!)

Lūkas evaņģēlija 2.nodaļā teikts, ka tad, kad eņģeļi ganiem izstāstīja Labo Vēsti par Jēzus dzimšanu, viņi "steidzās' Viņu atrast. Tā vietā, lai gaidītu un ļautu uzmākties šaubām, viņi rīkojās nekavējoties. Tas prasīja lielu ticību! Viņi noteikti vēlējās satikt Jēzu, bet viņiem bija arī pasaulīgās rūpes. Ko viņi darīs ar ganāmpulku? Vai viņiem vispirms vajadzētu to pastāstīt savām ģimenēm? Vai viņi bija pienācīgi ģērbušies? Vai vienkārši gani tiešām bija cienīgi tikties ar Ķēniņu Ķēniņu? Viņi neļāva šiem jautājumiem, ko šajā situācijā droši vien uzdotu mēs, atturēt viņus no tūlītējas paklausības Dievam.

Sekojot Jēzum, mums vajag apņemt šādu ticību. Kad mēs vilcināmies ar paklausību, mēs veidojam labvēlīgu augsni šaubām, bailēm un nedrošībai - sajūtām, kuras nenāk no Dieva. Kad no Viņa dzirdi noteiktu vārdu, uzticies Viņa norādījumiem. Viņš tev palīdzēs paveikt to, uz ko Viņš tevi ir aicinājis. Viss, kas tev ir jādara, ir jāatsaucas. Šodien sapurini savu ticību un jau iepriekš apņemies, ka tu iesi, kad Dievs teiks tev iet, neskatoties ne uz ko!

Lūgšana: Tēvs, paldies, ka Esi tik pacietīgs ar mani. Piedod par tām reizēm, kad kavējos Tev paklausīt, kad biji uz mani runājis. Es vēlos sekot Tavam plānam manai dzīvei. Es lūdzu, stiprini manu ticību un palīdzi man ātri vien Tev atbildēt, kad sadzirdu Tavu aicinājumu.

Lejuplādē dienas attēlu šeit.