Mūsu vietā - "Žēlastības laika" piedāvātās gavēņa rakstu vietas.Paraugs

Tu esi nemirstīgs

Cilvēka dabā ir svarīgas lietas uztvert kā pašsaprotamas, vai ne? Kad brauc savā mašīnā un pēkšņi tieši priekšā redzi spoži sarkanas gaismas no mašīnas, kas tikko tevi apdzinusi, tu nenodomā: "Nez, vai berzes likumi šodien iedarbosies?" Tu vienkārši spied pa bremzēm. Vai, kad pamosties no rīta, tu neprāto: "Vai šodien varētu būt tā diena, kad Zemes pievilkšanas spēks atlaižas, un es lēnām aizdreifēju kosmosā?" Tu vienkārši izej uz ietves un pieņem, ka tavas pēdas paliks pie zemes. Mēs mēdzam nepievērst daudz uzmanības vispārējiem principiem, kas satur kopā mūsu dzīves. Bet, ko tad, ja Lieldienas nebūtu notikušas?

Ja Kristus nebūtu augšāmcelts, viss, ko tu domā, ka zini par kristietību, sāk plaisāt un drupt, kā ēka bez pamatiem vētrā. Ja Kristus nebūtu augšāmcelts, te ir biedējošākā daļa no visa: tavi grēki paliktu nepiedoti un tu tiktu par tiem tiesāts. Tie, kuri "iemiguši" Kristū, ir pazuduši. Ja tikai šajā dzīvē vien mums cerība uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki, teicis Pāvils.

Bet saproti šo - Bībele saka: "Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem." (1. vēst. korint. 15:20.) Jēzus Kristus ir pirmā iemaksa augšāmcelšanai. Tāpēc, ka viņš iznāca no kapa dvēselē un miesā, tu un es esam nemirstīgi. Viņa augšāmcelšanās garantē tev piedošanu. Viņa augšāmcelšanās garantē tavējo.