Bībele BērniemParaugs

Ļoti sen Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu pie kādas jaunas ebreju meitenes vārdā Marija. Viņš teica viņai: „Tu dzemdēsi dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Viņu sauks par Visaugstākā Dēlu, un Viņa valstībai nebūs gala.”

„Kā tas var notikt?” izbrīnīti jautāja meitene. „Es vīra neapzinos.” Eņģelis pateica Marijai, ka šis bērns būs no Dieva. Viņa tēvs nebūs cilvēks.

Eņģelis pateica Marijai, ka viņas māsīca Elizabete gaida bērnu, lai gan viņa bija jau veca. Arī tas bija brīnums. Drīz vien Marija apciemoja Elizabeti. Viņas kopā slavēja Dievu.

Marija bija saderināta ar vīrieti vārdā Jāzeps. Jāzeps saskuma, kad uzzināja, ka Marija gaida bērnu. Viņš domāja, ka bērna tēvs ir kāds cits vīrietis.

Sapnī Dieva eņģelis pateica Jāzepam, ka šis bērns ir Dieva Dēls. Viņš lika Jāzepam palīdzēt Marijai audzināt Jēzu.

Jāzeps uzticējās un paklausīja Dievam. Viņš klausīja arī savas valsts likumiem. Jaunā likuma dēļ viņš kopā ar Mariju devās uz savu dzimto pilsētu Bētlemi, lai samaksātu nodevu.

Marija bija gatava dzemdēt. Jāzeps nespēja atrast nevienas brīvas istabas, kur palikt. Viss bija pilns.

Visbeidzot Jāzeps atrada stalli. Tur arī piedzima Mazais Jēzus. Viņa māte noguldīja viņu silē − trauciņā, kurā parasti liek ēdienu dzīvniekiem.

Netālu gani sargāja naktī savus lopus. Tiem parādījās Dieva eņģelis un pastāstīja brīnišķīgos jaunumus.

„Jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Jūs atradīsiet Bērnu silē gulošu.”

Pēkšņi parādījās vēl vairāk spožu eņģeļu, kas slavēja Dievu un sacīja: „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.”

Gani steidzās uz stalli. Kad viņi ieraudzīja Bērnu, viņi stāstīja visiem, ko satika, eņģeļu teikto par Jēzu.

Pēc četrdesmit dienām Jāzeps un Marija aizveda Jēzu uz templi Jeruzalemē. Tur bija vīrs vārdā Sīmeans, kurš teica Dievu par Bērnu. Vecā Anna, vēl viena Tā Kunga kalpone, arī slavēja Dievu.

Viņi abi zināja, ka Jēzus ir Dieva Dēls un apsolītais Pestītājs. Jāzeps upurēja divus putnus. Dievs bija pavēlējis nabadzīgiem cilvēkiem pienest šādus upurus, kad viņi svētīja Tam Kungam savu pirmdzimto bērnu.

Nedaudz vēlāk īpaša zvaigzne atveda trīs gudrus vīrus no austrumu zemes uz Jeruzalemi. „Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu Ķēniņš?” viņi jautāja. „Mēs atnācām Viņu pielūgt.”

Ķēniņš Hērods izdzirdēja par trīs gudrajiem vīriem. Viņš izbijās un jautāja viņiem, kur viņi atrada Jēzu. „Es arī gribu Viņu pielūgt,” teica Hērods. Bet viņš meloja. Hērods gribēja nogalināt Jēzu.

Zvaigzne aizveda gudros vīrus uz māju, kurā dzīvoja Marija, Jāzeps un viņu bērns. Ceļinieki nometās ceļos un pielūdza Jēzu, kā arī uzdāvināja viņam zeltu un smaržas.

Dievs brīdināja gudros vīrus, lai tie atgriežas mājās pa citu ceļu. Hērods apskaitās. Ļaunais valdnieks tik ļoti gribēja nogalināt Jēzu, ka lika nosist visus mazuļus Bētlemē.

Tomēr Hērods neko nespēja nodarīt Dieva Dēlam! Jāzeps, saņēmis sapnī brīdinājumu, aizveda Mariju un Jēzu uz Ēģipti, kur viņi bija drošībā.

Kad Hērods nomira, Jāzeps atveda Mariju un Jēzu atpakaļ no Ēģiptes. Viņi dzīvoja mazā pilsētiņā Nacaretē pie Galilejas jūras.

Beigas