Piedot tiem, kas mūs ievainojušiParaugs

Pāridarījumu atmiņu izdzēšana

Ikdienas mēs saglabājam uzkrāto pieredzi, ko atcerēties nākotnē - cerams savam priekam. Taču dažreiz notiekt arī sliktas lietas, kam ir paliekoša ietekme uz mūsu dzīvi. Reizēm nelaimes notiek kāda cita cilvēka slikta lēmuma rezultātā. Iespējams, iedzēris šoferis pamet avārijas notikuma vietu, atstājot bezpalīdzīgā stāvoklī pasažieri, tā radot tam paliekošu fizisku vai garīga rakstura sakropļojumu. Cilvēks citiem var nodarīt milzīgu ļaunumu neuzmanīgas vai savtīgas rīcības rezultātā. Kā lai mēs spētu pat sākt domāt par šāda ļaunuma piedošanu?

Piedošana ietver apzinātu citu cilvēku smago pārkāpumu un grēku atlaišanu. Tu izvēlies aizmirst citu cilvēku kļūdas. Psalmi 103:8-12 demonstrē apzinātu Dieva piedošanu. "Ne bezgalīgi viņš rāsies" (kaut arī viņam būtu tiesības to darīt) un "cik tālu ir austrumi no rietumiem, tik tālu viņš atņem no mums mūsu pārkāpumus". Tas ir mūžīgs attālums - divas debesspuses nekad nesatiksies. Dievs pēc savas brīvas gribas paņem prom no savu acu priekšas mūsu pārkāpumus un tos vairs neatceras! Kā mēs varētu praktizēt šādu piedošanu? Vienīgi mīlestība, ko mums sniedz Svētais Gars, spēj mūsu sirdis pārveidot tā, ka tās "neskaišas, nepiemin ļaunu" (1. korintiešiem 13:5). Šāda veida piedošanu mums sniedz Dieva žēlastība un to motivē īsta mīlestība pret citiem.

Ir ļoti grūti piedot citiem, ja mūsu fokusā pastāvīgi ir vienīgi mūsu pašu ciešanas un grūtības. Tā vietā, padomā, kā Dievs atbildēja pāridarījumiem: "Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība." (Jāņa 3:16). Dieva mīlestība pret mums lika Viņam ziedot savu Dēlu, lai nestu piedošanu par mūsu grēkiem. Vai mums vienkārši tāpat ir jāaizmirst? Jā! Bet ne mūsu pašu spēkā! Mēs, saprotams, atcerēsimies mūsu dzīves notikumus. Dažas lietas mēs nekad "neaizmirsīsim" šī vārda tiešajā nozīmē. Taču, vai mēs saglabāsim "pierakstus" par citu pāridarījumiem? Vai mēs atceramies vai atdzīvinām atmiņā negatīvo notikumu detaļas ikreiz, kad ieraugām šo cilvēku?

Dievišķā piedošana neizdzēš mūsu atmiņas, taču tā ļauj mums izdzēst pierakstus par pāridarījumiem un turpināt dzīvot atjaunotās attiecībās. Ar laiku un, pateicoties Dieva Garam, mēs konstatēsim, ka mūsu negatīvās domas un sajūtas pret tiem, kas mūs aizvainojuši, ir aizstājusi mīlestība.