Adventes pielūgsmeParaugs

Es ceru, ka dabūšu jaunu velosipēdu.
Es ceru, ka mana komanda uzvarēs šo spēli.
Es ceru, ka es patīku cilvēkiem.
Es ceru, ka es viņai/am patīku.
Es ceru, ka mani pieņems tajā skolā.
Es ceru, ka strādāšu savā sapņu darbā.
Es ceru, ka kāds mani gribēs mani apprecēt.
Es ceru, ka mani paaugstinās amatā.
Es ceru, ka man kādreiz būs bērni.
Es ceru, ka esmu labs cilvēks.
Es ceru, ka tikšu galā ar saviem ieradumiem.
Es ceru, viņi netiesās mani par to, cik man netīra māja. 

Es ceru, ka es pārstāšu šādi justies.
Es ceru, ka šim vispār ir nozīme.
Es ceru, ka nebūšu vīlies savā dzīvē.
Es ceru...
Es ceru...
Es ceru... 

Mūsu dzīves raksturo cerības. 

Salamana pamācības 13:12:
“Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet, ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks.” 

Mēs cenšamies izšķirties starp sirds piepildījumu un sliktām sajūtām, visas mūsu dzīves, vai ne tā? 

Bērnībā mēs iemācāmies - kad tu uz kaut ko ceri, tas var vest tikai vienā vai otrā virzienā. Mēs darām visu mūsu spēkos, lai izvairītos no sirds nespēka un nodrošinātu piepildījumu mūsu dzīvēs. 

Apdomā šo - reiz bija bezcerīgi cilvēki un Dievs runāja uz viņiem caur pravieti Jesaju. 

Jesajas 9:6:
“Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs Tā Kunga Cebaota dedzīgums.” 

Izklausās brīnišķīgi, taču pa vidu iespraud 700 gaidīšanas gadus.

Lūkas 2:12:
“... jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu." 

Starp Jesajas pareģojumu un Jēzus dzimšanu ir 700 gadi, neminot, ka Ābrahāmu un Jēzu šķīra 2000 gadi. 

Dievs mums dod solījumu, bet nedod laika līniju. Izklausās pazīstami? 

Mūsu trauksme lielākoties nāk no nespējas būt pacietīgiem. Mēs jaucam "ne tagad" ar "nekad". (Atceries par sirds nepiepildījumu!) 

Pētera 1. vēst. 1:13b:
“... lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies.” 

Cerēt Dievā ir būt pacietīgam Dievā. Tas nozīmē ticēt, ka visi fakti vēl nav zināmi. Tas nozīmē ticēt, ka stāsts vēl nav beidzies. Tas nozīmē noticēt, ka mums vēl viss nav parādīts un atklāts. Tas nozīmē ticēt, ka, neskatoties uz gaidīšanu, dzims bērns, kurš ir "patiess, patiess Dievs, mūžīgās Gaismas Gaisma.” 

Cerība skatās pretim Kristum - tiecoties tikt piepildīta. 

Atklāsmes gr. 22:2b:
“upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu.” 

Cerība vada mūsu dzīves. Ceļš uz to ir garš, taču tas ved uz kaut kurieni. 

Saskaņā ar Jāņa vīziju Atklāsmes grāmatā, tas ved uz dzīvības koku. Kā augstāk lasāmā pamācība, mūsu ilgas tiktu piepildītas. Šī cerība mūs nepieviltu. 

Šajā svētku sezonā raugies uz nākotni, ko Dievs tev apsola, skatoties uz šo bērnu, kas beidzot ieradās. Ko tu redzi? Tikai zīdaini šūpulī? Vai arī koka silīti, kas sevī glabā pašu Dzīvību, norādot uz augstāko dzīvības koku?  

Šī ir cerība. 

Es ceru, ka tu to saproti. 

...

Lūgšana: 

Kristus, esi mana cerība. Palīdzi man Tevi saredzēt. Palīdzi man meklēt. 

Praktizē:
Izveido savas dzīves karti, sākot ar visagrāko cerību. Uzraksti pietiekami daudz, lai atcerētos tās sajūtas, taču pārlieku neaizkavējies. Kad esi pabeidzis šo dzīves karti, uzraksti šo:    Es ceru, manas ilgas tiks piepildītas Kristū.
Pasakies Dievam par veidiem, kādos Viņš jau tur šo apsolījumu.