Latvian - Latvijas Bībeles biedrība, 2012 (NT) Non-Drama

Latvian - Latvijas Bībeles biedrība, 2012 (NT)

<div class="version vid3197 iso6393lvs" data-vid="3197" data-iso6393="lvs">
 <div class="book bkLUK">
 <div class="chapter ch19" data-usfm="LUK.19">
 <div class="label">19</div><div class="s">Zakhajs</div><div class="p"> 1Ien&#257;cis J&#275;rik&#257;, J&#275;zus dev&#257;s cauri pils&#275;tai. 2Un, redzi, tur bija k&#257;ds v&#299;rs, v&#257;rd&#257; Zakhajs, vi&#326;&#353; bija virsmuitnieks un bag&#257;ts. 3Vi&#326;&#353; p&#363;l&#275;j&#257;s ieraudz&#299;t J&#275;zu, k&#257;ds vi&#326;&#353; ir, bet nevar&#275;ja &#316;au&#382;u p&#363;&#316;a d&#275;&#316;, jo augum&#257; bija mazs. 4Paskr&#275;jis t&#257;l&#257;k uz priek&#353;u, tas uzk&#257;pa sikomores kok&#257;, lai vi&#326;u ieraudz&#299;tu, jo vi&#326;am vajadz&#275;ja tur iet gar&#257;m. 5Kad J&#275;zus non&#257;ca taj&#257; viet&#257;, paskat&#299;jies uz aug&#353;u, vi&#326;&#353; sac&#299;ja tam: &#8220;Zakhaj, k&#257;p steig&#353;us zem&#275;, jo man &#353;odien j&#257;paliek tav&#257; nam&#257;.&#8221; 6Tas steig&#353;us nok&#257;pa un ar prieku vi&#326;u uz&#326;&#275;ma. 7To ieraudz&#299;ju&#353;i, visi kurn&#275;ja, teikdami: &#8220;Pie gr&#275;c&#299;ga v&#299;ra vi&#326;&#353; apmeties.&#8221; 8Bet Zakhajs piec&#275;lies sac&#299;ja Kungam: &#8220;Redzi, Kungs, pusi no savas mantas esmu gatavs atdot nabagiem, un, ja esmu no k&#257;da netaisn&#299;gi kaut ko izspiedis, to atdo&#353;u &#269;etrk&#257;rt&#299;gi.&#8221; 9J&#275;zus vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;&#352;odien &#353;im namam pest&#299;&#353;ana ir notikusi, jo ar&#299; &#353;is ir &#256;brah&#257;ma d&#275;ls. 10#Mt 18:10Jo Cilv&#275;ka D&#275;ls ir n&#257;cis, lai mekl&#275;tu un gl&#257;btu pazudu&#353;o.&#8221;</div><div class="s">L&#299;dz&#299;ba par uztic&#275;to naudu</div><div class="r">(Mt 25:14&#8211;30)</div><div class="p"> 11 # 
 Mt 25:14&#8211;30
 Vi&#326;iem klausoties, vi&#326;&#353; st&#257;st&#299;ja v&#275;l vienu l&#299;dz&#299;bu, t&#257;d&#275;&#316; ka vi&#326;&#353; bija jau tuvu Jeruz&#257;lemei, un vi&#326;i dom&#257;ja, ka Dieva valst&#299;ba t&#363;l&#299;t par&#257;d&#299;sies. 12Tad vi&#326;&#353; st&#257;st&#299;ja: &#8220;K&#257;ds di&#382;cilt&#299;gs cilv&#275;ks aizce&#316;oja uz t&#257;lu zemi, lai sa&#326;emtu &#311;&#275;ni&#326;a varu un tad atgrieztos. 13Sasaucis desmit savus kalpus, vi&#326;&#353; iedeva tiem desmit naudas gabalus un sac&#299;ja tiem: saimniekojiet, kam&#275;r es p&#257;rn&#257;ku. 14L&#299;dzpilso&#326;i vi&#326;u neieredz&#275;ja un s&#363;t&#299;ja nopaka&#316; s&#363;t&#326;us, likdami sac&#299;t: m&#275;s negribam, ka vi&#326;&#353; vald&#299;tu p&#257;r mums. 15K&#316;uvis par &#311;&#275;ni&#326;u, vi&#326;&#353; atgriez&#257;s un lika sasaukt kalpus, kuriem bija iedevis naudu, lai uzzin&#257;tu, ko tie bija nopeln&#299;ju&#353;i. 16Pirmais kalps ierad&#257;s, teikdams: kungs, tavs naudas gabals nopeln&#299;jis desmitk&#257;rt. 17Tam vi&#326;&#353; sac&#299;ja: lieliski, krietnais kalp! Tu esi bijis uzticams maz&#257;s liet&#257;s, tad valdi p&#257;r desmit pils&#275;t&#257;m! 18Tad n&#257;ca otrais, sac&#299;dams: tavs naudas gabals, kungs, nopeln&#299;jis pieck&#257;rt. 19Un tam vi&#326;&#353; sac&#299;ja: valdi tu p&#257;r piec&#257;m pils&#275;t&#257;m! 20Tad n&#257;ca v&#275;l cits kalps, sac&#299;dams: kungs, redzi, tavs naudas gabals, ko tur&#275;ju noglab&#257;tu sviedraut&#257;. 21Es baid&#299;jos no tevis, jo tu esi bargs v&#299;rs. Tu &#326;em, ko neesi nolicis, un p&#316;auj, ko neesi s&#275;jis. 22Tam vi&#326;&#353; sac&#299;ja: p&#275;c taviem pa&#353;a v&#257;rdiem es tevi ties&#257;&#353;u, neliet&#299;gais kalps! Tu zin&#257;ji, ka esmu bargs cilv&#275;ks un ka es &#326;emu, ko neesmu nolicis, un p&#316;auju, ko neesmu s&#275;jis. 23K&#257;d&#275;&#316; tad tu nedevi manu naudu aug&#316;ot&#257;jam? P&#257;rn&#257;cis es to atg&#363;tu ar pe&#316;&#326;u. 24Un tiem kl&#257;teso&#353;ajiem vi&#326;&#353; sac&#299;ja: at&#326;emiet vi&#326;am &#353;o naudas gabalu un atdodiet tam, kam ir desmit. 25Un tie sac&#299;ja vi&#326;am: kungs, vi&#326;am jau ir desmit. 26#Mt 13:12; Mk 4:25; Lk 8:18Es jums saku: ikvienam, kam ir, tiks dots, bet, kam nav, tiks at&#326;emts ar&#299; tas, kas tam ir. 27Bet manus ienaidniekus, kuri negrib&#275;ja, ka es vald&#299;tu p&#257;r tiem, atvediet &#353;urp un nokaujiet man&#257; priek&#353;&#257;!&#8221;</div><div class="s">J&#275;zus iej&#257;j Jeruz&#257;lem&#275;</div><div class="r">(Mt 21:1&#8211;11; Mk 11:1&#8211;11; J&#326; 12:12&#8211;19)</div><div class="p"> 28To pateicis, vi&#326;&#353; turpin&#257;ja ce&#316;u uz Jeruz&#257;lemi. 29Kad vi&#326;&#353; tuvoj&#257;s B&#275;tfagei un B&#275;tanijai, pie t&#257; saukt&#257; Ol&#299;vkalna, vi&#326;&#353; s&#363;t&#299;ja divus savus m&#257;cek&#316;us, 30tiem sac&#299;dams: &#8220;Noejiet uz &#353;o ciemu, kas pret&#299;. Tur ieg&#257;ju&#353;i, j&#363;s atrad&#299;siet piesietu &#275;zel&#299;ti, uz kura neviens cilv&#275;ks nekad v&#275;l nav s&#275;d&#275;jis. To atsieniet un atvediet! 31Ja k&#257;ds jums jaut&#257;: k&#257;d&#275;&#316; j&#363;s to atrais&#257;t? &#8211; tad sakiet: tas ir vajadz&#299;gs Kungam.&#8221; 32Un tie, kas bija s&#363;t&#299;ti, aizg&#257;ja un atrada visu, k&#257; vi&#326;&#353; bija sac&#299;jis. 33Vi&#326;iem atraisot &#275;zel&#299;ti, saimnieki tiem jaut&#257;ja: &#8220;K&#257;d&#275;&#316; j&#363;s atrais&#257;t &#275;zel&#299;ti?&#8221; 34Vi&#326;i sac&#299;ja: &#8220;Kungam tas vajadz&#299;gs.&#8221; 35Un vi&#326;i atveda to pie J&#275;zus un, uzmetu&#353;i &#275;zel&#299;tim savas dr&#275;bes, uzs&#275;din&#257;ja J&#275;zu tam virs&#363;. 36Vi&#326;am j&#257;jot, tie kl&#257;ja savas dr&#275;bes uz ce&#316;a. 37Kad vi&#326;&#353; tuvoj&#257;s vietai, kur ce&#316;&#353; ved lejup no Ol&#299;vkalna, viss m&#257;cek&#316;u pulks priec&#257;damies ska&#316;&#257; bals&#299; s&#257;ka slav&#275;t Dievu par visiem br&#299;numiem, ko bija redz&#275;ju&#353;i. 38#Ps 118:26Tie sauca: &#8220;Sv&#275;t&#299;ts ir &#310;&#275;ni&#326;&#353;, kas n&#257;k Kunga v&#257;rd&#257;; miers debes&#299;s un gods augst&#299;b&#257;!&#8221; 39Da&#382;i farizeji no p&#363;&#316;a vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Skolot&#257;j, apsauc savus m&#257;cek&#316;us!&#8221; 40Bet vi&#326;&#353; atbild&#275;ja: &#8220;Es jums saku: ja vi&#326;i klus&#275;s, tad akme&#326;i br&#275;ks.&#8221;</div><div class="s">J&#275;zus raud par Jeruz&#257;lemi</div><div class="p"> 41Kad vi&#326;&#353; pien&#257;ca tuv&#257;k pils&#275;tai, uzl&#363;kojis to, vi&#326;&#353; s&#257;ka raud&#257;t, 42sac&#299;dams: &#8220;Ak, kaut tu &#353;odien b&#363;tu sapratusi, kas nes tev mieru. Bet tas v&#275;l ir apsl&#275;pts tav&#257;m ac&#299;m. 43N&#257;ks dienas p&#257;r tevi, kad tavi ienaidnieki cels ap tevi nocietin&#257;jumus, tevi ielenks un spied&#299;sies uz tevi no vis&#257;m pus&#275;m. 44Tie notrieks tevi zem&#275; un tavus b&#275;rnus, kas ir tev&#299;, un neatst&#257;s akmeni uz akmens, t&#257;d&#275;&#316; ka tu neapzin&#257;jies laiku, kad Dievs tevi apmekl&#275;ja.&#8221;</div><div class="s">J&#275;zus izdzen tirgot&#257;jus no temp&#316;a</div><div class="r">(Mt 21:12&#8211;17; Mk 11:15&#8211;19; J&#326; 2:13&#8211;22)</div><div class="p"> 45Ieg&#257;jis templ&#299;, vi&#326;&#353; s&#257;ka dz&#299;t &#257;r&#257; tos, kas templ&#299; tirgoj&#257;s, 46#Jes 56:7; Jer 7:11tiem sac&#299;dams: &#8220;Ir rakst&#299;ts: mans nams b&#363;s l&#363;g&#353;anas nams, bet j&#363;s to esat padar&#299;ju&#353;i par laup&#299;t&#257;ju midzeni.&#8221; 47#Lk 21:37Vi&#326;&#353; m&#257;c&#299;ja templ&#299; ik dienas. Bet virspriesteri un rakstu m&#257;c&#299;t&#257;ji, t&#257;pat ar&#299; iev&#275;rojam&#257;kie no tautas mekl&#275;ja, k&#257; vi&#326;u non&#257;v&#275;t, 48bet nesaprata, k&#257; to izdar&#299;t, jo visa tauta vi&#326;am bija pie&#311;&#275;rusies un vi&#326;&#257; klaus&#299;j&#257;s.</div>
 </div>
 </div>
</div>

New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.

Ienācis Jērikā, Jēzus devās cauri pilsētai. Un, redzi, tur bija kāds vīrs, vārdā Zakhajs, viņš bija virsmuitnieks un bagāts. Viņš pūlējās ieraudzīt Jēzu, kāds viņš ir, bet nevarēja ļaužu pūļa dēļ, jo augumā bija mazs. Paskrējis tālāk uz priekšu, tas uzkāpa sikomores kokā, lai viņu ieraudzītu, jo viņam vajadzēja tur iet garām. Kad Jēzus nonāca tajā vietā, paskatījies uz augšu, viņš sacīja tam: “Zakhaj, kāp steigšus zemē, jo man šodien jāpaliek tavā namā.” Tas steigšus nokāpa un ar prieku viņu uzņēma. To ieraudzījuši, visi kurnēja, teikdami: “Pie grēcīga vīra viņš apmeties.” Bet Zakhajs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi no savas mantas esmu gatavs atdot nabagiem, un, ja esmu no kāda netaisnīgi kaut ko izspiedis, to atdošu četrkārtīgi.” Jēzus viņam sacīja: “Šodien šim namam pestīšana ir notikusi, jo arī šis ir Ābrahāma dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu un glābtu pazudušo.”


Viņiem klausoties, viņš stāstīja vēl vienu līdzību, tādēļ ka viņš bija jau tuvu Jeruzālemei, un viņi domāja, ka Dieva valstība tūlīt parādīsies. Tad viņš stāstīja: “Kāds dižciltīgs cilvēks aizceļoja uz tālu zemi, lai saņemtu ķēniņa varu un tad atgrieztos. Sasaucis desmit savus kalpus, viņš iedeva tiem desmit naudas gabalus un sacīja tiem: saimniekojiet, kamēr es pārnāku. Līdzpilsoņi viņu neieredzēja un sūtīja nopakaļ sūtņus, likdami sacīt: mēs negribam, ka viņš valdītu pār mums. Kļuvis par ķēniņu, viņš atgriezās un lika sasaukt kalpus, kuriem bija iedevis naudu, lai uzzinātu, ko tie bija nopelnījuši. Pirmais kalps ieradās, teikdams: kungs, tavs naudas gabals nopelnījis desmitkārt. Tam viņš sacīja: lieliski, krietnais kalp! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, tad valdi pār desmit pilsētām! Tad nāca otrais, sacīdams: tavs naudas gabals, kungs, nopelnījis pieckārt. Un tam viņš sacīja: valdi tu pār piecām pilsētām! Tad nāca vēl cits kalps, sacīdams: kungs, redzi, tavs naudas gabals, ko turēju noglabātu sviedrautā. Es baidījos no tevis, jo tu esi bargs vīrs. Tu ņem, ko neesi nolicis, un pļauj, ko neesi sējis. Tam viņš sacīja: pēc taviem paša vārdiem es tevi tiesāšu, nelietīgais kalps! Tu zināji, ka esmu bargs cilvēks un ka es ņemu, ko neesmu nolicis, un pļauju, ko neesmu sējis. Kādēļ tad tu nedevi manu naudu augļotājam? Pārnācis es to atgūtu ar peļņu. Un tiem klātesošajiem viņš sacīja: atņemiet viņam šo naudas gabalu un atdodiet tam, kam ir desmit. Un tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit. Es jums saku: ikvienam, kam ir, tiks dots, bet, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas tam ir. Bet manus ienaidniekus, kuri negribēja, ka es valdītu pār tiem, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!”


To pateicis, viņš turpināja ceļu uz Jeruzālemi. Kad viņš tuvojās Bētfagei un Bētanijai, pie tā sauktā Olīvkalna, viņš sūtīja divus savus mācekļus, tiem sacīdams: “Noejiet uz šo ciemu, kas pretī. Tur iegājuši, jūs atradīsiet piesietu ēzelīti, uz kura neviens cilvēks nekad vēl nav sēdējis. To atsieniet un atvediet! Ja kāds jums jautā: kādēļ jūs to atraisāt? – tad sakiet: tas ir vajadzīgs Kungam.” Un tie, kas bija sūtīti, aizgāja un atrada visu, kā viņš bija sacījis. Viņiem atraisot ēzelīti, saimnieki tiem jautāja: “Kādēļ jūs atraisāt ēzelīti?” Viņi sacīja: “Kungam tas vajadzīgs.” Un viņi atveda to pie Jēzus un, uzmetuši ēzelītim savas drēbes, uzsēdināja Jēzu tam virsū. Viņam jājot, tie klāja savas drēbes uz ceļa. Kad viņš tuvojās vietai, kur ceļš ved lejup no Olīvkalna, viss mācekļu pulks priecādamies skaļā balsī sāka slavēt Dievu par visiem brīnumiem, ko bija redzējuši. Tie sauca: “ Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā ; miers debesīs un gods augstībā!” Daži farizeji no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, apsauc savus mācekļus!” Bet viņš atbildēja: “Es jums saku: ja viņi klusēs, tad akmeņi brēks.”

Kad viņš pienāca tuvāk pilsētai, uzlūkojis to, viņš sāka raudāt, sacīdams: “Ak, kaut tu šodien būtu sapratusi, kas nes tev mieru. Bet tas vēl ir apslēpts tavām acīm. Nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki cels ap tevi nocietinājumus, tevi ielenks un spiedīsies uz tevi no visām pusēm. Tie notrieks tevi zemē un tavus bērnus, kas ir tevī, un neatstās akmeni uz akmens, tādēļ ka tu neapzinājies laiku, kad Dievs tevi apmeklēja.”


Iegājis templī, viņš sāka dzīt ārā tos, kas templī tirgojās, tiem sacīdams: “Ir rakstīts: mans nams būs lūgšanas nams, bet jūs to esat padarījuši par laupītāju midzeni.” Viņš mācīja templī ik dienas. Bet virspriesteri un rakstu mācītāji, tāpat arī ievērojamākie no tautas meklēja, kā viņu nonāvēt, bet nesaprata, kā to izdarīt, jo visa tauta viņam bija pieķērusies un viņā klausījās.

Mihaino ny Lūkas 19