Obľúbené biblické verše z PIRMĀ MOZUS 27

Zdieľať

Lai tad Dievs dod tev no debesu rasas, un no zemes treknuma, un daudz labības, un svaiga vīna. Un tautas lai tev kalpo, un ciltis lai zemojas tavā priekšā, un pats kļūsti pavēlnieks taviem brāļiem; tavas mātes dēli lai zemojas tavā priekšā; nolādēts lai ir tas, kas tevi lād, un svētīts lai ir, kas tevi svētī.“

Tad Ēzavs sacīja: „Pēc tiesas viņu sauc Jēkabu, jo viņš mani ir divi reizes pievīlis: viņš paņēma manu pirmdzimtību, un tagad viņš paņēmis manu svētību.“ Un tas teica: „Vai tev vairs nav atlikusies nekāda svētība?“

Tad viņa tēvs īzāks atbildēja un sacīja viņam: „Lūk, bez zemes treknuma būs zeme un bez debess rasas no augšienes. No sava zobena tev būs dzīvot, un taviem brāļiem tev būs kalpot, bet notiks, ka tu sevi atbrīvosi, tad tu viņu jūgu nokratīsi nost no sava kakla.“

Un Ēzavs sacīja savam tēvam: „Vai tad tev ir tikai šī viena svētība, mans tēvs? Svētī arī mani, mans tēvs.“ Un viņš pacēla savu balsi un raudāja.