PIRMĀ MOZUS 12
12
1Un tas Kungs sacīja Abrāmam: „Izej no savas zemes, no savas cilts un no savām tēva mājām uz zemi, kuru Es tev rādīšu.
2Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.
3Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.“
4Un Abrāms izgāja, kā tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Abrāms, izejot no Chāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs.
5Un Abrāms ņēma Sāru, savu sievu, un savu brāļa dēlu Latu un visu īpašumu, kādu tie bija ieguvuši, un visas dvēseles, kādas tie Chāranā bija iemantojuši, un tie izgāja, lai dotos uz Kānaānu. Un tie nogāja uz Kānaāna zemi.
6Un Ābrāms pārstaigāja šo zemi līdz pat vietai, vārdā Sichema, līdz Mamres ozolam; bet tolaik tai zemē dzīvoja kānaānieši.
7Un tas Kungs parādījās Abrāmam un sacīja: „Taviem pēctečiem Es šo zemi gribu dot.“ Un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam, kas viņam bija parādījies.
8Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis tā, ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam un piesauca tā Kunga vārdu.
9Un Abrāms devās tālāk un tālāk uz dienvidiem.
10Bet tanī zemē bija bads, un Abrāms nogāja uz Ēģipti, lai kā svešinieks tur mistu, jo bads bija ļoti smags tanī zemē.
11Un notikās, kad viņš tuvojās Ēģiptei, viņš sacīja savai sievai Sārai: „Lūk, es zinu, ka tu esi ļoti skaista sieva,
12Un kad ēģiptieši tevi ieraudzīs, tad var gadīties, ka tie saka: „Tā ir viņa sieva. Viņi nokaus mani, bet tevi tie atstās dzīvu.
13Tādēļ saki: Es esmu viņa māsa, lai man klātos labi tevis dēļ un es palieku dzīvs tevis labad.“
14Un, Abrāmam tuvojoties Ēģiptei, tiešām gadījās, ka ēģiptieši ieraudzīja viņa sievu, ka tā bija ļoti skaista.
15Un faraona virsnieki ieraudzīja viņu un slavināja to faraona priekšā; un šī sieva tika paņemta faraona namam.
16Bet Abrāmam tas parādīja labvēlību viņas dēļ; tam tika doti sīklopi, liellopi un ēzeļi, kalpi un kalpones, ēzeļu mātes un kamieļi.
17Bet tas Kungs piemeklēja faraonu ar lielām mocībām, tāpat arī viņa namu Sāras, Abrāma sievas, dēļ.
18Tad faraons aicināja Abrāmu un sacīja: „Kāpēc tu esi man to darījis? Kāpēc tu man neesi sacījis, ka viņa ir tava sieva?
19Tu teici: Tā ir mana māsa, un es to esmu ņēmis par sievu. Bet tagad: še tava sieva, ņem vinu un ej.“
20Un faraons deva pavēles viņa dēļ vīriem, un tie viņu pavadīja un viņa sievu līdz ar visu, kas tiem bija.
Aktuálne označené:
PIRMĀ MOZUS 12: LTV1965
Zvýraznenie
Zdieľať
Kopírovať
Chceš mať svoje zvýraznenia uložené vo všetkých zariadeniach? Zaregistruj sa alebo sa prihlás
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PIRMĀ MOZUS 12
12
1Un tas Kungs sacīja Abrāmam: „Izej no savas zemes, no savas cilts un no savām tēva mājām uz zemi, kuru Es tev rādīšu.
2Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.
3Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.“
4Un Abrāms izgāja, kā tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Abrāms, izejot no Chāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs.
5Un Abrāms ņēma Sāru, savu sievu, un savu brāļa dēlu Latu un visu īpašumu, kādu tie bija ieguvuši, un visas dvēseles, kādas tie Chāranā bija iemantojuši, un tie izgāja, lai dotos uz Kānaānu. Un tie nogāja uz Kānaāna zemi.
6Un Ābrāms pārstaigāja šo zemi līdz pat vietai, vārdā Sichema, līdz Mamres ozolam; bet tolaik tai zemē dzīvoja kānaānieši.
7Un tas Kungs parādījās Abrāmam un sacīja: „Taviem pēctečiem Es šo zemi gribu dot.“ Un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam, kas viņam bija parādījies.
8Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis tā, ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam un piesauca tā Kunga vārdu.
9Un Abrāms devās tālāk un tālāk uz dienvidiem.
10Bet tanī zemē bija bads, un Abrāms nogāja uz Ēģipti, lai kā svešinieks tur mistu, jo bads bija ļoti smags tanī zemē.
11Un notikās, kad viņš tuvojās Ēģiptei, viņš sacīja savai sievai Sārai: „Lūk, es zinu, ka tu esi ļoti skaista sieva,
12Un kad ēģiptieši tevi ieraudzīs, tad var gadīties, ka tie saka: „Tā ir viņa sieva. Viņi nokaus mani, bet tevi tie atstās dzīvu.
13Tādēļ saki: Es esmu viņa māsa, lai man klātos labi tevis dēļ un es palieku dzīvs tevis labad.“
14Un, Abrāmam tuvojoties Ēģiptei, tiešām gadījās, ka ēģiptieši ieraudzīja viņa sievu, ka tā bija ļoti skaista.
15Un faraona virsnieki ieraudzīja viņu un slavināja to faraona priekšā; un šī sieva tika paņemta faraona namam.
16Bet Abrāmam tas parādīja labvēlību viņas dēļ; tam tika doti sīklopi, liellopi un ēzeļi, kalpi un kalpones, ēzeļu mātes un kamieļi.
17Bet tas Kungs piemeklēja faraonu ar lielām mocībām, tāpat arī viņa namu Sāras, Abrāma sievas, dēļ.
18Tad faraons aicināja Abrāmu un sacīja: „Kāpēc tu esi man to darījis? Kāpēc tu man neesi sacījis, ka viņa ir tava sieva?
19Tu teici: Tā ir mana māsa, un es to esmu ņēmis par sievu. Bet tagad: še tava sieva, ņem vinu un ej.“
20Un faraons deva pavēles viņa dēļ vīriem, un tie viņu pavadīja un viņa sievu līdz ar visu, kas tiem bija.
Aktuálne označené:
:
Zvýraznenie
Zdieľať
Kopírovať
Chceš mať svoje zvýraznenia uložené vo všetkých zariadeniach? Zaregistruj sa alebo sa prihlás
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.