2. Samuēla 12
12
Nātans pārmāca Dāvidu. Dāvids apraud savu grēku. Batsebas bērns mirst. Salamans piedzimst. Rabas pilsēta tiek ieņemta, 26
1Un Tas KUNGS sūtīja Nātanu pie Dāvida. Un tas gāja pie viņa un uz to sacīja: “Divi vīri bija vienā pilsētā, viens bagāts un otrs nabags. 2Un bagātam bija ļoti daudz avju un vēršu. 3Bet nabagam nebija it nekā kā viens vienīgs jēriņš, ko viņš bija pircis un uzaudzinājis, un tas pie viņa bija uzaudzis kopā ar viņa bērniem; tas ēda no viņa kumosa un dzēra no viņa biķera, un gulēja viņa klēpī, un bija viņam kā bērns. 4Kad pie bagātā vīra atnāca ceļinieks, tad tam bija žēl ņemt no savām avīm un no saviem vēršiem, lai ko labu pagatavotu ceļiniekam, kas pie viņa bija atnācis, un viņš ņēma nabaga vīra jēriņu un to sataisīja vīram, kas pie viņa bija atnācis.” 5Tad Dāvids dusmās ļoti aizdegās pret to vīru, un viņš sacīja uz Nātanu: “Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvs, vīrs, kas to darījis, nāvi pelnījis. 6Un jēru tam būs četrkārtīgi atdot, tāpēc ka viņš tā darījis un ka nav žēlojis.” #2Moz 22:1. 7Tad Nātans sacīja uz Dāvidu: “Tu esi tas vīrs. Tā saka Tas KUNGS, Israēla Dievs: Es tevi par ķēniņu esmu svaidījis Israēlam un tevi esmu izpestījis no Saula rokas, 8un tev esmu devis tava kunga namu, un tava kunga sievas tavā klēpī, un Es tev esmu devis arī Israēla un Jūdas namu. Un, ja tas vēl nepietiek, tad Es šo un to vēl gribēju pielikt. 9Kāpēc tad tu Tā KUNGA vārdu esi laidis pār galvu, darīdams, kas ļauns Viņa acīs? Hetieti Ūriju tu esi nokāvis ar zobenu un viņa sievu sev ņēmis par sievu, bet viņu tu esi nokāvis ar Amona bērnu zobenu. #11:15, 11:24-25. 10Nu tad zobens neatstāsies no tava nama nemūžam, tāpēc ka tu Mani esi nicinājis un hetieša Ūrijas sievu ņēmis sev par sievu. 11Tā saka Tas KUNGS: redzi, Es vedīšu nelaimi pār tevi no tava paša nama un ņemšu tavas sievas tavu acu priekšā, un došu tās tavam tuvākam; tas pie tavām sievām gulēs, saulei spīdot. #13:14, 15:1, 16:22, 17:1. 12Jo tu to esi darījis slepeni, bet Es to darīšu visa Israēla priekšā un pašā saulē.” 13Tad Dāvids sacīja uz Nātanu: “Es esmu grēkojis pret To KUNGU.” Un Nātans sacīja uz Dāvidu: “Tad nu Tas KUNGS arī tavus grēkus ir atņēmis; tev nebūs mirt. #Dāv.dz 51:1. 14Tomēr, tāpēc ka tu caur šo lietu Tā KUNGA ienaidniekiem tiešām esi devis iemeslu zaimot, tad arī dēlam, kas tev dzimis, būs mirt.” 15Un Nātans aizgāja uz savu namu. Un Tas KUNGS sita bērnu, ko Ūrijas sieva Dāvidam bija dzemdējusi, ka tas kļuva ļoti slims. 16Un Dāvids meklēja Dievu šā bērna dēļ, un Dāvids gavēja un iegājis gulēja naktī pie zemes. 17Tad visi viņa nama vecaji iegāja pie viņa un viņu gribēja uzcelt no zemes, bet viņš negribēja un neēda maizes ar tiem. 18Un septītajā dienā bērns nomira. Un Dāvida kalpi bijās viņam sacīt, ka bērns miris. Jo tie sacīja: “Redzi, kamēr bērns vēl bija dzīvs, tad mēs ar viņu runājām, un viņš negribēja mūsu balsi klausīt, kā tad lai viņam sakām, ka bērns miris, ka viņš nepadara ko ļaunu?” 19Bet Dāvids redzēja, ka viņa kalpi klusiņām savā starpā runāja, un Dāvids manīja, ka bērns miris. Un Dāvids sacīja uz saviem kalpiem: “Vai bērns miris?” Un tie sacīja: “Miris.” 20Tad Dāvids cēlās no zemes un mazgājās, un svaidījās, un pārmainīja savas drēbes, un gāja Tā KUNGA namā un pielūdza. Pēc tam viņš nāca savā namā un pavēlēja, lai viņam ceļ priekšā maizi, un ēda. 21Tad viņa kalpi uz viņu sacīja: “Kas tas ir, ko tu dari? Kad bērns bija dzīvs, tad tu gavēji un raudāji, un, kad bērns ir miris, tad tu celies un ēd maizi?” 22Un viņš sacīja: “Kamēr bērns vēl bija dzīvs, es gavēju un raudāju, jo es domāju, kas var zināt, vai Tas KUNGS par mani neapžēlosies, ka bērns paliek dzīvs. 23Bet, kad tas nu miris, kāpēc man būs gavēt? Vai es to vēl varēšu atvest atpakaļ? Es gan iešu pie viņa, bet viņš pie manis atpakaļ neatgriezīsies.” 24Un Dāvids iepriecināja Batsebu, savu sievu, un iegāja pie tās, un gulēja pie tās. Un tā dzemdēja dēlu, un tas nosauca viņa vārdu: Salamans. Un Tas KUNGS to mīlēja. #1Laik 3:5. Mat 1:6. 25Un viņš deva pavēli caur pravieti Nātanu, un šis nosauca viņa vārdu Jedidja (t.i. Dieva mīlēts) Tā KUNGA dēļ. 26Un Joābs karoja pret Rabu, Amona bērnu pilsētu, un ieņēma ķēniņa pilsētu. 27Tad Joābs sūtīja vēstnešus pie Dāvida un sacīja: “Es pret Rabu esmu karojis un pilsētas lejas daļu jau ieņēmis. 28Tad nu sapulcini atlikušos ļaudis un apmeties pret pilsētu, un ieņem to, lai es neieņemu pilsētu un slava par to lai nepaliek man.” 29Tad Dāvids sapulcināja visus ļaudis un nogāja uz Rabu, un karoja pret to, un ieņēma to, 30un ņēma viņu ķēniņa kroni no viņa galvas, tā svars bija viens talents zelta ar dārgakmeņiem, un tas tika likts Dāvidam galvā; un viņš izveda no pilsētas arī ļoti lielu laupījumu. #1Laik 20:2. 31Un ļaudis, kas tur bija, viņš izveda un lika tos pie zāģiem un pie kuļamiem dzelzs ruļļiem, un pie dzelzs cirvjiem, un lika tos ķieģeļu cepļos. Tā viņš darīja visām Amona bērnu pilsētām. Un Dāvids un visi ļaudis atgriezās atpakaļ Jeruzālemē.
Currently Selected:
2. Samuēla 12: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)