2. Samuēla 13
13
Amnons, Dāvida dēls, piesmej savu māsu un tiek Absaloma nokauts. Absaloms bēg
1Un notika pēc tam, Absalomam, Dāvida dēlam, bija skaista māsa, Tamāra vārdā, un Amnons, Dāvida dēls, to iemīlēja. 2Un Amnons gauži nobēdājās savas māsas Tamāras dēļ, un viņa bija jaunava, tā ka Amnonam rādījās grūta lieta viņai ko darīt. 3Bet Amnonam bija draugs, vārdā Jehonadabs, Šimus, Dāvida brāļa, dēls, un Jehonadabs bija ļoti gudrs vīrs. 4Tas uz viņu sacīja: “Kāpēc tu tāds izdilis, tu ķēniņa dēls, un jo dienas jo vairāk? Vai tu man to negribi pateikt?” Tad Amnons uz viņu sacīja: “Es mīlu Tamāru, sava brāļa Absaloma māsu.” 5Un Jehonadabs uz to sacīja: “Gulies savā gultā un izliecies slims. Kad nu tavs tēvs nāk tevi apraudzīt, tad saki uz to, lai jel mana māsa Tamāra nāk un man dod maizes ēst, un taisa manu acu priekšā ēdienu, ka es to redzu un ēdu no viņas rokas.” 6Tad Amnons apgūlās un izlikās slims. Kad ķēniņš nāca viņu apraudzīt, tad Amnons sacīja uz ķēniņu: “Lai jel mana māsa Tamāra nāk un sataisa kādus divus raušus manu acu priekšā, ka es ēdu no viņas rokas.” 7Tad Dāvids sūtīja namā pie Tamāras un sacīja: “Ej jel Amnona, sava brāļa, namā un taisi viņam ēdienu.” 8Un Tamāra nogāja Amnona, sava brāļa, namā, un viņš gulēja gultā. Un tā ņēma mīklu un mīcīja un taisīja raušus viņa acu priekšā, un cepa raušus. 9Un viņa ņēma pannu un no tās izlika viņa priekšā, bet viņš liedzās ēst. Tad Amnons sacīja: “Lai visi iziet ārā no šejienes.” Tad visi izgāja ārā no turienes. 10Tad Amnons sacīja uz Tamāru: “Nes man ēdienu istabā, ka es ēdu no tavas rokas.” Tad Tamāra ņēma raušus, ko bija taisījusi, un nesa tos savam brālim Amnonam istabā. 11Kad tā tos viņam pienesa, lai tas ēstu, tad viņš to sagrāba un uz to sacīja: “Nāc šurp, guli pie manis, mana māsa.” 12Bet viņa uz to sacīja: “Nē, mans brāli, nepiesmej mani, jo tā tas nepieklājas Israēlā! Nedari tādu trakumu. #3Moz 20:17. 5Moz 27:22. 13Jo kur es paliktu ar savu kaunu? Un tu būtu kā ģeķis Israēlā. Bet runā jel ar ķēniņu, jo viņš mani tev neliegs.” 14Bet tas viņas balsij negribēja klausīt, bet, stiprāks būdams nekā viņa, to piesmēja un piegulēja. 15Pēc tam Amnons viņu nīzdams ienīda; un naids, ar ko viņš to ienīda, bija lielāks nekā mīlestība, ar ko viņš to bija mīlējis. Un Amnons uz to sacīja: “Celies un ej projām!” 16Tad viņa uz to sacīja: “Ne tā! Šis ļaunums būtu lielāks nekā pirmais, ko tu man nodarījis, ka tu mani izdzen.” Bet viņš tai negribēja klausīt. 17Un viņš sauca savu puisi, kas viņam kalpoja, un sacīja: “Izraidi jel šo no manis ārā un aizslēdz durvis aiz viņas.” 18Un viņai bija svārki ar piedurknēm#13:18 svārki ar piedurknēm GL1 raibi svārki , jo ar tādiem virstērpiem ģērbās ķēniņa meitas, kas bija jaunavas. Un, kad viņa sulainis to bija izraidījis un durvis aiz viņas aizslēdzis, 19tad Tamāra meta pelnus uz savas galvas un saplēsa svārkus ar piedurknēm, kas tai bija mugurā, un lika savu roku uz savas galvas, un gāja apkārt brēkdama. #Ījab 2:12. 20Un viņas brālis Absaloms uz to sacīja: “Vai tavs brālis Amnons pie tevis bija? Nu tad, mana māsa, ciet klusu, viņš ir tavs brālis, neņem šo lietu tā pie sirds.” Tā Tamāra palika atstāta sava brāļa Absaloma namā. 21Un, kad ķēniņš Dāvids visu to dzirdēja, tad viņš ļoti apskaitās. Bet Absaloms nerunāja ar Amnonu nedz ļaunu, nedz labu. 22Jo Absaloms ienīda Amnonu par to, ka šis bija piesmējis Tamāru, viņa māsu. 23Un pēc kādiem diviem gadiem Absalomam bija avju cirpšana Baāl-Hacorā pie Efraima. Un Absaloms aicināja visus ķēniņa bērnus. 24Un Absaloms nāca pie ķēniņa un sacīja: “Redzi jel, nu tavam kalpam ir avju cirpšana, kaut ķēniņš ar saviem kalpiem nāktu pie sava kalpa.” 25Bet ķēniņš sacīja uz Absalomu: “Nē, mans dēls, visi mēs neiesim, ka tevi neapgrūtinājam.” Un viņš gan to lūdza, bet tas negribēja iet, bet viņu svētīja. 26Tad Absaloms sacīja: “Ja tu negribi, tad lai jel mans brālis Amnons mums nāk līdzi.” Bet ķēniņš uz to sacīja: “Kāpēc lai tas iet līdzi?” 27Un, kad Absaloms viņu vēl vairāk lūdza, tad viņš Amnonu tam laida līdzi ar visiem ķēniņa bērniem. 28Un Absaloms pavēlēja saviem puišiem un sacīja: “Raugiet jel, kad Amnona sirds būs priecīga no vīna un es uz jums sacīšu: kaujiet Amnonu! - tad nokaujiet viņu, nebīstieties, jo es jums to esmu pavēlējis; turieties stipri un esat droši vīri!” 29Un Absaloma puiši darīja Amnonam, kā Absaloms bija pavēlējis. Tad visi ķēniņa bērni cēlās un metās ikkatrs uz savu zirgēzeli un bēga. 30Un, tiem vēl ceļā esot, vēsts nāca pie Dāvida, un tā sacīja: “Absaloms nokāvis visus ķēniņa bērnus, ka neviens no tiem nav atlicis.” 31Tad ķēniņš cēlās un saplēsa savas drēbes, un metās pie zemes, un visi viņa kalpi stāvēja ar saplēstām drēbēm. 32Un Jehonadabs, Šimus, Dāvida brāļa, dēls atbildēja un sacīja: “Nedomā, mans kungs, ka visi jaunekļi, ķēniņa dēli, ir nokauti, bet Amnons vien ir miris. Jo Absaloms to ir apņēmies kopš dienas, kad tas bija piesmējis viņa māsu Tamāru. 33Un lai nu mans kungs, ķēniņš, šo lietu tā neņem pie sirds, domādams visus ķēniņa bērnus esam mirušus, jo Amnons vien ir miris.” 34Bet Absaloms aizbēga. Un sargs pacēla savas acis un skatījās, un redzi - daudz ļaužu nāca pa ceļu aiz viņa gar kalnu. 35Un Jehonadabs sacīja uz ķēniņu: “Redzi, ķēniņa bērni nāk! Kā tavs kalps sacījis, tā ir.” 36Un, kad viņš bija beidzis runāt, redzi, tad ķēniņa dēli nāca un pacēla savu balsi un raudāja. Arī ķēniņš un visi viņa kalpi raudādami raudāja ļoti stipri. 37Un Absaloms bēga un gāja pie Talmaja, Amihuda dēla, Gešuras ķēniņa. Bet Dāvids žēlojās pēc sava dēla katru dienu#13:37 katru dienu GL1 mūžam. 38Un Absaloms bēga un gāja uz Gešuru, tur viņš sabija trīs gadus. 39Un tas ķēniņu Dāvidu noturēja iziet pret Absalomu, jo viņš jau bija mierināts par Amnonu, ka tas miris.
Currently Selected:
2. Samuēla 13: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)