2. Samuēla 14
14
Gudra sieva no Tekoas pēc Joāba padoma pierunā Dāvidu atkal uzņemt Absalomu
1Kad nu Joābs, Cerujas dēls, manīja, ka ķēniņa sirds ilgojas pēc Absaloma, 2tad Joābs sūtīja uz Tekou un dabūja no turienes gudru sievu un uz to sacīja: “Izliecies sērojam un apvelc sēru drēbes, un nesvaidies ar eļļu, un turies kā sieva, kas sen dienas sēro par mirušo. 3Un ej pie ķēniņa un runā uz to šādus vārdus.” Un Joābs lika vārdus viņai mutē. 4Un tekoiešu sieva sacīja uz ķēniņu, uz savu vaigu pie zemes mezdamās un klanīdamās: “Palīdzi, ķēniņ!” 5Un ķēniņš uz to sacīja: “Kas tev kait?” Un viņa sacīja: “Kait gan, esmu atraitne, un mans vīrs miris. 6Un tad vēl tavai kalponei bija divi dēli, tie abi bārās laukā un tiem nebija šķīrēja, tad viens sita otru un to nokāva. 7Un, redzi, visi radi cēlās pret tavu kalponi un sacīja: izdod to, kas savu brāli nokāvis, lai mēs viņu nokaujam par brāļa dzīvību, ko viņš nokāvis, un izdeldējam arī šo mantinieku. Tā tie grib izdzēst manu dzirkstelīti, kas atlikusi, un neatstāt manam vīram ne vārdu, ne pēcnācējus virs zemes.” 8Tad ķēniņš uz to sievu sacīja: “Ej mājās, gan es tevis dēļ pavēlēšu.” 9Un tekoiešu sieva sacīja uz ķēniņu: “Mans kungs un ķēniņ, lai tas noziegums paliek uz manis un uz mana tēva nama, bet ķēniņš un viņa goda krēsls lai paliek nenoziedzīgs.” 10Un ķēniņš sacīja: “Ja kas pret tevi runā, tad atved to pie manis, tad tam tevi vairs nebūs aizskart.” 11Un viņa sacīja: “Lai jel ķēniņš piemin To KUNGU, savu Dievu, ka asinsatriebēji nevairo to postu, ka tie manu dēlu nenomaitā.” Tad viņš sacīja: “Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvs, ne mats tavam dēlam nenokritīs pie zemes!” 12Tad sieva sacīja: “Lai jel tava kalpone vienu vārdu uz savu kungu, ķēniņu, runā.” Un viņš sacīja: “Runā!” 13Un sieva sacīja: “Kāpēc tad tu tādu lietu esi nodomājis pret Dieva ļaudīm? Kad ķēniņš šo vārdu runājis, caur to viņš ir kā noziedzīgs, tāpēc ka ķēniņš savu atmesto neatved atpakaļ. 14Jo mirt mums jāmirst un mēs esam kā ūdens, kas, zemē izliets, netop atkal sasmelts, un Dievs negrib dzīvību atņemt, bet domā uz to, ka neatmet arīdzan tādu, kas atmests. #Eceh 18:32, 33:11. 15Nu tad es esmu nākusi ar savu kungu, ķēniņu, runāt šos vārdus, jo tie ļaudis mani ir izbiedējuši. Tad tava kalpone sacīja: es runāšu ar ķēniņu, vai ķēniņš nedarīs, ko viņa kalpone saka. 16Jo ķēniņš klausīs un izpestīs savu kalponi no vīra rokas, kas apņēmies mani un manu dēlu kopā izdeldēt no Dieva tautas. 17Un tava kalpone domāja, lai mana kunga, ķēniņa, vārds man ir par iepriecināšanu, jo mans kungs, ķēniņš, ir kā Dieva eņģelis, klausīdamies labu un ļaunu; bet Tas KUNGS, tavs Dievs, lai ir ar tevi.” 18Tad ķēniņš atbildēja un sacīja uz sievu: “Neslēp man nekā, ko es tev vaicāšu.” Un sieva sacīja: “Runā jel, mans kungs un ķēniņ!” 19Un ķēniņš sacīja: “Vai Joāba roka ar tevi nav visās šinīs lietās?” Tad sieva atbildēja un sacīja: “Tik tiešām, ka tava dvēsele dzīva, mans kungs un ķēniņ, citādi nav ne pa labo, ne pa kreiso roku ar visu to, kā mans kungs, ķēniņš, ir runājis; jo tavs kalps Joābs vien, tas man to ir pavēlējis un visus šos vārdus licis tavas kalpones mutē. 20Šīs lietas nodomu gribēdams apslēpt, tavs kalps Joābs to ir darījis. Bet mans kungs ir gudrs pēc Dieva eņģeļa gudrības zināt visu, kas virs zemes notiek.” 21Un ķēniņš sacīja uz Joābu: “Redzi, es šo lietu esmu darījis. Ej tad un atved to puisi Absalomu atpakaļ.” 22Un Joābs metās uz sava vaiga pie zemes klanīdamies un pateicās ķēniņam, un Joābs sacīja: “Šodien tavs kalps ir manījis, ka es žēlastību esmu atradis tavās acīs, mans kungs un ķēniņ, tāpēc ka ķēniņš sava kalpa vārdu paklausījis.” 23Tā Joābs cēlās un gāja uz Gešuru un atveda Absalomu uz Jeruzālemi. 24Un ķēniņš sacīja: “Lai viņš iet savā namā un nenāk manu acu priekšā.” Tad Absaloms gāja savā namā un neredzēja ķēniņa vaigu. 25Bet tāda vīra, tik skaista un ļoti slavējama kā Absaloms, nebija visā Israēlā; no pēdām līdz pat galvas virsmai viņam nebija nekādas vainas. 26Un, kad viņš savus galvas matus apgrieza, tas notika gadu no gada, ka viņš to apgrieza, jo mati viņam kļuva pārāk smagi, tāpēc viņš tos nogrieza, tad viņa galvas mati svēra divi simti šekeļu pēc ķēniņa svara. 27Un Absalomam piedzima trīs dēli un viena meita, Tamāra vārdā, tā bija ļoti skaista sieviete. 28Tā Absaloms palika Jeruzālemē divus gadus un neredzēja ķēniņa vaigu. 29Tāpēc Absaloms sūtīja pēc Joāba, ka viņš to pie ķēniņa sūtītu, bet tas negribēja nākt pie viņa. Tad viņš sūtīja vēl otrreiz, un tas vēl negribēja nākt. 30Tad viņš sacīja uz saviem kalpiem: “Redzi, Joāba tīrums ir pie mana klāt, un viņam tur ir mieži; ejiet un aizdedziniet to ar uguni!” Tad Absaloma kalpi aizdedzināja tīrumu ar uguni. 31Un Joābs cēlās un nāca Absaloma namā un uz to sacīja: “Kāpēc tavi kalpi manu tīrumu ar uguni ir aizdedzinājuši?” 32Un Absaloms sacīja uz Joābu: “Redzi, es pie tevis esmu sūtījis, sacīdams: nāc šurp, ka es tevi pie ķēniņa sūtu un lieku sacīt: kāpēc es esmu nācis no Gešuras? Man būtu labāk, ka es vēl tur būtu. Bet nu es gribu ķēniņa vaigu redzēt, un, ja vēl kāds noziegums ir pie manis, tad lai viņš mani nokauj.” 33Tad Joābs gāja pie ķēniņa un viņam to teica. Tad viņš aicināja Absalomu, un tas nāca pie ķēniņa un nometās uz sava vaiga pie zemes ķēniņa priekšā, un ķēniņš skūpstīja Absalomu.
Currently Selected:
2. Samuēla 14: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)