Evangelijs pēc Jōņa 17
17
XVII.
K. Jezus Jaunō Īstōdejuma Prīsters.
1Pēc šytūs vōrdu Jezus, pacēlis uz dabasim acis, saceja:
Tāvs, tei stuņde jau ir klōtu, uzslavej sovu Dālu, lai Tovs Dāls uzslaveitu Tevi. 2Tu tadei īdevi Jam varu par ikvīnu mīsu, lai Jys ikvīnam, kuru Tu Jam esi devis, dūtu myužeigū dzeivi.#17:2 Ikvīnu mīsu — vysu ciļvēci. 3Bet myužeigō dzeive ir tei: pazeit Tevi, vīneigū eistū Dīvu, un Tū, kuru Tu syuteji, — Jezu Kristu. 4Es Tevi uzslavēju vērs zemes, izpiļdeidams tū dorbu, kuru Tu Maņ izpiļdeit devi. 5Tāvs, tagad uzslavej Mani pi sevis tamā gūdā, kurs Maņ pi Tevis beja pyrms, na kai pasauļs tyka.
6Es pasludynōju ļaudim, kurus Maņ nu pasauļa devi, Tovu vōrdu. Jī beja Tovi, un Tu Maņ jūs devi, un jī globōja Tovu vōrdu. 7Tagad jī zyna, ka vyss, kū Tu Maņ īdevi, nu Tevis ir. 8Es tadei jim pasnēdžu vōrdus, kurus Tu Maņ īdevi, un jī tūs pījēme un eistyn atzyna, ka nu Tevis izgōju, un īticēja, ka Tu Mani syuteji.
K. Jezus lyudzās par mōceklim.
9Es lyudzu par jim. Par pasauli Es nalyudzu, bet gon par tim, kurus Tu Maņ īdevi, jo jī ir Tovi. 10Vyss tadei Muns pīdar Tev, un Tovs Maņ, un jimūs asmu uzslaveits. 11Pasaulī Es vairs napalikšu, jo Es eju uz Tevi, bet jī paliks pasaulī.
Svātais Tāvs, sova vōrda dēļ pasorgoj tūs, kurus Maņ īdevi, ka jī byutu vīns, kai Mes. 12Koleidz Es pi jim beju, Es tūs, kurus Maņ īdevi, Tovā vōrdā uzglobōju; Es jūs sorgōju, un nivīns nu jim navā pazudis, kai tikai pazusšonas dāls, ka izapiļdeitu Roksti.#17:12 Pazusšonas dāls — Judass, kas K. Jezu nūdeve. 13Bet tagad Es eju uz Tevi; un šytū Es runoju pasaulī, lai Muna prīca jymūs byutu piļneiga. 14Es jim pasnēdžu Tovu mōceibu, bet pasauļs jūs naīredz, jo jī nu šō pasauļa navā, kai ari Es nu šō pasauļa naasmu.#17:14 Jīnu šō pasauļa navā — jī sovā dzeivē pīsatur Dīva lykuma, bet na pasauļa īrašu. 15Es nalyudzu, ka Tu jūs nu šō pasauļa pajimtu, bet gon, lai jūs izsorgōtu nu ļauna. 16Tī pi pasauļa napīdar, kai ari Es pi pasauļa napīdaru. 17Uzupurej jūs patīseibai, Tovi vōrdi ir patīseiba. 18Kai Tu Mani uz pasauli syuteji, tai Es jūs uz pasauli syutu. 19Par jim Es uzupureju pats sevi, lai jī byutu patīseibā īsvēteiti.
K. Jezus lyudzās par visim ticeigajim.
20Es lyudzu na tikai par jim, bet ari par tim, kas caur jūs vōrdu Maņ īticēs.#17:20 K. Jezus lyudzās par visim ticeigajim, kas vērs zemes dzeivōs. 21Lai ari jī visi ir vīns, kai Tu, Tāvs, Manī, un Es Tevī, lai ari jī ikš Mums ir vīns; lai pasauļs tycātu, ka Tu Mani esi syutejis. 22Es jim devu tū gūdu, kuru Tu Maņ īdevi, lai jī byutu vīns, kai Mes vīns asam. 23Es byušu jymūs, kai Tu Manī esi, lai jī byutu piļneigi vīns, lai pasauļs zynōtu, ka Tu Mani syuteji un jūs mīļoj, kai Mani nūmīļōji.
24Tāvs, Es grybu, ka tī, kurus Tu Maņ devi, ar Mani byutu tur, kur Es asmu, lai jī radzātu munu gūdu, kuru Tu Maņ īdevi; Tu tadei Mani mīļoj agrōk, na kai pasauļs tyka.#17:24 Ar Mani byutu tur — dabasūs.
25Taisneigais Tāvs, pasauļs Tevis napazyna, bet Es Tevi pazynu, un ari šitī pazyna, ka Tu Mani syuteji. 26Es jim sludynōju un sludynōšu Tovu vōrdu, lai tei mīlesteiba, ar kuru Tu Mani nūmīļōji, jymūs byutu, un Es — jymūs.
Currently Selected:
Evangelijs pēc Jōņa 17: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
