Evangelijs pēc Jōņa 18
18
XVIII.
K. Jezus apcītynōšona.
1Pēc šytūs vōrdu Jezus reizē ar sovim mōceklim aizgōja pōri par Cedrona upeiti. Tur beja dōrzs, uz kuru staigōja Jys pats un Jō mōcekli. 2Šytū vītu zynōja ari Judass — Jō nūdevējs, jo Jezus ar mōceklim bīži tur gōja.
3Tad Judass, pajēmis karaveiru nūdaļu, vērsgoreidznīku un farizeju kolpus, aizgōja tur ar lukturim, eleja dagtem un īrūčim.
4Jezus, zynōdams vysu, kas nūtiks, aizgōja prīškā un tim saceja: Kō jyus meklejat? 5Tī Jam atbiļdēja: Jezus Nazaretīša. Jezus tim saceja: Es asmu. Ari Jō nūdevējs Judass tur ar jim stōvēja. 6Kad jim pasaceja: Es asmu, jī atsakōpe atpakaļ un pakryta uz zemes. 7Tad Jys vēļ reizi vaicōja: Kō jyus meklejat? Tī atbiļdēja: Jezus Nazaretīša. 8Jezus saceja: Es tadei jums saceju, ka Es Tys asmu. Tai tod, jo Manis meklejat, atļaunit šitim aizīt prūjom. 9Tai izapiļdeja vōrds, kuru Jys beja sacejis: Nu tim, kurus Tu Maņ īdevi, nivīna napazaudēju.
10Bet Seimaņs Pīters, izviļcis zūbynu, kas pi jō beja, īcērta goreidznīku prīkšnīka kolpam un nūcērta tam lobū ausi. Tam kolpam vōrds beja Malchus. 11Tad Jezus Pīteram saceja: Lic sovu zūbynu makstī. Vai tad tys bikers, kuru Tāvs Maņ snādz, Maņ navā jōdzer?
K. Jezus Annasa un Kaifasa prīškā.
12Tad karaveiru nūdaļas vērsinīks ar karaveirim un jūdu kolpim Jezu sajēme, sasēja 13un aizvede pyrms uz Annasu, Kaifasa, tō gods vērsgoreidznīka sīvas tāvu. 14Kaifass i beja tys, kas jūdim deve padūmu, ka lobōk byutu, jo vīns cylvāks par tautu nūmērtu. #18:14 Saleidz. J 11:49 15Seimaņs Pīters un vēļ vīns mōceklis gōja Jezum pakaļ. Tys mōceklis vērsgoreidznīkam beja pazeistams un reizē ar Jezu īgōja vērsgoreidznīka pogolmā, 16bet Pīters palyka ōrā stōvam pi vōrtim. Tad tys mōceklis, kas vērsgoreidznīkam beja pazeistams, izgōja ōrā, sarunōja ar vōrtu sorgu un īvede īškā Pīteri. 17Kolpyune, kas sorgōja vōrtus, vaicōja nu Pītera: Vai ari tu napīdar pi šō Cylvāka mōceklim? Jys atbiļdēja: Nē.
18Tai kai beja solts, tad kolpi un sulaini beja sakyuruši guni un siļdeidamīs stōvēja ap jū apleik. Ari Pīters reizē ar jim stōvēja un siļdejōs.
19Vērsgoreidznīks nu Jezus vaicōja par Jō mōceklim un par Jō mōceibu. 20Jezus tam atbiļdēja: Es pasauļam runōju atklōti, Es vysod mōceju vai synagogōs, vai ari svētneicā, kur sasalosa visi jūdi, paslāptā vītā Es nikō naasmu runōjis. 21Un kōpēc vaicoj nu Manis? Vaicoj tūs, kuri dzērdēja, kū Es jim stōsteju; jī zyna, kū Es runōju.
22Kad Jys šytū saceja, vīns klōtasūšais kolps īsyta Jezum par vaigu saceidams: Vai šytai Tu atbiļdi vērsgoreidznīkam? 23Jezus tam atbiļdēja: Jo Es nataisneigi pasaceju, tad pīrōdi nataisneibu, bet jo Es taisneibu saceju, kōpēc Maņ sit?
24Annass Jū sasītu aizsyuteja uz vērsgoreidznīku Kaifasu.
25Seimaņs Pīters stōvēja tur un siļdejōs. Tad jō vaicōja: Vai ari tu naesi nu Jō mōcekļu skaita? Jys aizalīdze un saceja: Naasmu.
26Vīns vērsgoreidznīka kolps, tō, kuram Pīters beja atcērtis ausi, radinīks, saceja: Vai tik es tevis dōrzā pi Jō naredzēju? 27Te Pīters otkon aizalīdze, un tyuleņ aizdzīdōja gaiļs. 28Nu Kaifasa jī aizvede Jezu uz tīsas nomu. Beja agrs reits. Jī poši tīsas nomā nagōja, ka napalikt nateirim, lai varātu ēst Leldines jāru.#18:28 Tīsas nomu — uz pili, kur dzeivōja keizara vītnīks Pilats. Pogōnu mōjas jūdi uzskateja par nateirom; tōpēc ikvīns jūds, kas pogōnu mōjā īgōja, uz vīnas dīnas lykuma prīškā beja uzskateits kai nateirs. Leldines jāru dreikstēja ēst tikai tī, kas beja teiri.
K. Jezus Pilata prīškā.
29Tōpēc Pilats, izgōjis pi jim ōrā, vaicōja: Kamā jyus šytū Cylvāku apvaiņojat?
30Jī atbiļdēja saceidami: Jo šytys nabyutu bejis ļaundars, tad mes Jō tev nabyutu nūdavuši.
31Bet Pilats jim atbiļdēja: Jemit Jū un poši pēc sova lykuma nūtīsojit. Jūdi jam atbiļdēja: Mums navā breivi kaut kū uz nōvi nūtīsōt. #18:31 Lai gon K. Jezus laikūs jūdu augstajai padūmei beja tīseibas pīsprīst nōves sūdu, tūmār sprīduma izpiļdeišonai beja vajadzeiga keizara vītnīka pīkrisšona. 32Tai izapiļdeja Jezus vōrdi, kurus Jys izteice, nūrōdeidams, kaidā nōvē nūmērs.
33Pilats īgōja atpakaļ tīsas nomā, lyka pasaukt Jezu un Jam saceja: Vai Tu esi jūdu kēneņš? 34Jezus atbiļdēja: Vai tu vaicoj pats nu sevis, vai ari citi tev par Mani ir stōstejuši? 35Pilats atbiļdēja: Vai tad es asmu jūds? — Tadei Tova tauta un vērsgoreidznīki Tevi munōs rūkōs nūdeve; kū Tu padareji? 36Jezus atbiļdēja: Muna kēnests navā nu šō pasauļa. Jo Muna kēnests byutu bejuse nu šō pasauļa, tad Muni pīkritēji, bez šaubom, karōtu, lai Manis jūdu rūkōs nanūdūtu. Bet Muna kēnests nu šenīnes navā.
37Pilats nu Jō vaicōja tōļōk: Tūmār Kēneņš Tu esi?
Jezus atbiļdēja: Tu pats tū pasaceji, ka Es kēneņš asmu. Es asmu pīdzimis un uz šū pasauli atgōjis, lai līcynōtu par patīseibu. Ikvīns, kas nu patīseibas paīt, Muna vōrda klausa.#18:37 Tu pats pasaceji — taida atbiļdes forma tyka lītōta svineigai apgolvōšonai. Tei nūzeimoj: Tai ir, tev taisneiba, taisneibu soki.
38Tad Pilats Jam saceja: Kas ir patīseiba?
Pēc šytūs vōrdu jys izgōja otkon ōrā pi jūdim un saceja: Es pi Jō nikaidas vaiņas naatrūnu.
39Pi jums ir īrodums, ka uz Leldines svātkim es jums vīnu palaižu vaļā. Vai gribit, ka es jums palaistu vaļā jūdu kēneņu? 40Tad jī sōce otkon klīgt: Nē, šytū nē, Barabbasu gon. Bet Barabbass beja ļaundars. #18:40 Saleidz. Mt 27:17
Currently Selected:
Evangelijs pēc Jōņa 18: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.