Evangelijs pēc Lukasa 23

XXIII.

K. Jezus Pilata prīškā.

1Tad vysa sapuļce cēlēs kōjōs, aizvede Jū uz Pilatu 2un sōce Jū apsyudzēt saceidami: Mes atrodom, ka šytys cyldynoj myusu ļaudis, ka aizlīdz moksōt keizaram nūdūkļus un sludynoj, ka šys asūt Kristus kēneņš. 3Tad Pilats vaicōja: Vai Tu esi jūdu kēneņš. Jys atbiļdēja: Pats pasaceji.

4Tad Pilats vērsgoreidznīkim un ļaužu puļkim pasludynōja: Es pi tō Cylvāka naatrūnu nikaidas vaiņas. 5Bet jī vēļ vairōk uzastōja, saceidami: Jys ar sovu mōceibu cyldynoj ļaudis pa vysu jūdu zemi, īsōkdams nu Galilejas leidz šenīnei.

6Tū izdzērdis, Pilats vaicōja, vai tys Cylvāks ir galilejīts. #23:6 K. Jezus pīdarēja pi Galilejas apgobola īdzeivōtōjim, jo ilgus godus nūdzeivōja Galilejas mīstā Nazaretā. Erods beja Galilejas pōrvaļdnīks. 7Izzynōjis, ka Jys pīdar pi Eroda pavaļstnīkim, nūsyuteja Jū uz Erodu, kurs tamā laikā ari beja Jeruzalemā.

K. Jezus Eroda prīškā.

8Īraudzejis Jezu, Erods ļūti prīcōjōs. Jys jau seņ Jū gribēja redzēt, jo beja daudzi par Jū dzērdējis un cerēja īraudzeit nu Jō kaidu breinumu. 9Tai tad daudz kō vaicōja, bet Jezus tam nikō naatbiļdēja. #23:9 Erods dūmōja, ka K. Jezus, kas vīnkōršōs tautas prīškā tik daudzi dareja breinumu, jō prīškā padareis vēļ vairōk.

10Vērsgoreidznīki sōce Jū ļūti apvaiņōt. 11Erods reizē ar sovejim Jū nycynōja un izsmēja, un, izsmīkļa dēļ apviļcis Jam boltu drēbi, nūsyuteja atpakaļ uz Pilatu. #23:11 Boltōs drēbēs staigōja dažreiz kēneni. Erods gribēja izsmīt Pesteitōja kēneņa gūdu. 12Tamā dīnā Erods ar Pilatu palyka draugi, jī tadei beja bejuši sovstarpejā īnaidā.

K. Jezus Pilata prīškā.

13Pilats, sasaucis kūpā vērsgoreidznīkus, augstōs padūmes lūcekļus un ļaudis, 14jim saceja: Jyus šytū Cylvāku atvedet pi manis, jo Jys cyldynoj ļaudis, bet raug, es jyusu prīškā Jū nūpratynōju, bet nikaidas vaiņas, kurā Jū apvaiņojat, pi Jō naatrodu. 15Taipat ari Erods. Jys tadei atsyuteja Jū pi manis atpakaļ. Un raug, Jys nikō navā padarejis, kas peļneitu nōvi. 16Es tad likšu Jū nūšausteit un palaist vaļā.

17Uz svātku dīnom vajadzeja vīnu cītumnīku jim vaļā palaist.

18Bet vyss ļaužu pyuļs brēce: Nūst ar šytū! Laid mums Barabbasu vaļā. 19Tys beja cītumā īslūdzeits dumpa dēļ, kas piļsātā beja nūticis, un slapkaveibas dēļ.

20Bet Pilats, grybādams Jezu palaist vaļā, mēginōja vēļ reizi jim runōt. 21Bet jī klīdze saceidami: Pīkaļ Jū krystā, pīkaļ Jū krystā!

22Tad jys vēļ trešu reizi jautōja: Kū gon Jys ļaunu ir padarejis? Es pi Jō nikō naatrūnu taida, kas peļneitu nōvi; es likšu Jū nūšausteit un palaisšu vaļā.

23Bet jī skubynōja ar lelu klīgšonu pīpraseidami, ka Jū pīkoltu krystā, — un jūs klīgšona arvīnu palyka spēceigōka.

24Tad Pilats nūlēme jūs grybu izpiļdeit. 25Tai tad palaide vaļā tū, kas cītumā beja īslūdzeits namīra ceļšonas un slapkaveibas dēļ, kurō jī pīpraseja, bet Jezu nūdeve pēc jūs grybas.

Krysta ceļš.

26Un kad Jū vede, sajēme kaidu Seimani Cyrineīti, kas gōja nu teiruma, un uzlyka jam krystu, ka jys tū nastu Jezum pakaļ.

27Pakaļ pēc Jō gōja lels ļaužu pulks un sīvītes, kuras pēc Jō raudōja un bādōjōs. 28Jezus atsagrīzis jom saceja: Jeruzalema meitas, naraudit par Mani, bet gon raudit par sevi un sovim bārnim. #23:28 Naraudit par mani . . . Es tadei caur cīsšonom un nōvi atpērkšu nu grākim pasauli. Bet gon raudit par sevi un sovim bārnim, jo tī, pēc muna ašņa olkdami, sauc uz sevis Dīva lōstu. 29Jo raug, atīs dīnas, kod saceis: Svēteigas naaugleigōs, kuru mīsas nav dzemdējušas un kryutis nav barōjušas. #23:29 Nōks laiks, kad mōtes, radzādamas sovu bārnu cīsšonas, dūmōs, ka lobōk byutu, jo jūs nabyutu bejis. Jeruzalemas apleņkšonas laikā īsastōja tik lels bods, ka mōtes pat sovus bārnus ēde. (J. Fl. B. M. 3, 4). 30Tad saceis kolnim: Kreitit uz myusu, — un pakaļnim: Apklōjit myusus! #23:30 Jeruzalemas īdzeivōtōji, cīsšonom apspīsti, gribēs lobōk tyuleņ mērt, kai tōļōk cīst. 31Un jo tai nūteik ar zaļu kūku, kas tad nūtiks ar sakoltušu? #23:31 Zaļš kūks ir taisneiga cylvāka symbols, sauss — grēcinīka. Jo tad Dīvs tai līk cīst sovam Dālam, kurs ir taisneigs, tad grēcinīkim, kuri nagrib lobōtīs, vajadzēs vēļ vairōk cīst.

32Reizē ar Jū vede iznycynōšonai divejus slapkovas.

Krystā pīkaļšona.

33Un kad jī atgōja uz tū vītu, kura saucās pīres kaula vīta, pīkola Jū krystā, kai ari ļaundarus: vīnu pa lobajai un ūtrū pa kreisajai pusei.

34Un Jezus lyudzēs: Tāvs, atlaid jim, jī tadei nazyna, kū dora. Drēbes sovstarpeigi sadaleja, masdami kauleņus.

35Ļaudis stōvēja un skatejōs. Augstōs padūmes lūcekli izsmēja saceidami: Cytus gon izglōbe; jo Jys ir Kristus, Dīva Izvālātais, lai izglōb pats sevi. 36Ari karaveiri Jam izasmēja. Jī, īdami klōt, deve Jam etiki 37saceidami: Jo esi jūdu kēneņš, izglōb pats sevi.

38Vērs Jō beja uzroksts (greku, latiņu un ebreju volūdōs): Šytys ir jūdu kēneņš.

39Un vīns ļaundars, kas korōjōs krystā, sōce Jū zaimōt saceidams: Jo Tu esi Kristus, tad izglōb pats sevi un myusus.

40Bet ūtrais Jū rōja saceidams: Tu pat Dīva nasabeisti, lai gon taidu pošu strōpi cīt! 41Mes gon cīšam taisneigi, jo mes par sovim dorbim sajamam taisneigu strōpi, bet Tys tadei nikō ļauna navā darejis. 42Tad jys lyudze: Jezu, pīmiņ par mani, kad īnōksi sovā kēnestī.

43Jys tam saceja: Patīši, Es tev soku: Šudiņ ar Mani byusi rajā.

K. Jezus nōve un paglobōšona.

44Apmāram beja jau sastō stuņde, un tymsums apklōja vysu zemi leidz pat deveitai stuņdei. 45Saule aptymsa, svētneicas aizkors pōrpleisa pa pusei. 46Jezus sōce saukt lelā bolsā saceidams: Tāvs, Tovōs rūkōs Es atdūdu sovu goru. Šytū pasacejis, Jys nūmyra.

47Vērsinīks, radzūt kas nūteik, slaveja Dīvu saceidams: Patīši, Šytys Cylvāks beja taisneigs. 48Visi ļaudis, kas beja klōtu sasalasejuši, radzādami, kas nūtyka, sysdami kryutīs, gōja atpakaļ. #23:48 Gōja atpakaļ uz Jeruzalemu. 49Nū tōlīnes stōvēja visi Jō pazeistamī un sīvītes, kas reizē beja atgōjušas nu Galilejas, un uz Jō skatejōs.

50Un raug, vīns cylvāks, vōrdā Jezups, Synedriona padūmnīks nu Arimateas, Judeas mīsta, lobs un taisneigs cylvāks, 51kas ari pats gaideja Dīva vaļsteibas, jūs sprīdumam un dorbim napīkryta. 52Jys aizgōja uz Pilatu un lyudze Jezus mīsu. 53Jys tū nūjēme (nu krysta), ītyna lynu drēbē un īlyka kliņtī izkoltajā kopā, kurā vēļ nikas nabeja gulējis. 54Un tei beja sasagatavōšonas dīna, un sabats gōja vērsum.

55Sīvītes, kas nu Galilejas reizē beja atgōjušas, gōja leidza un redzēja kopu un mīsas paglobōšonu. 56Atgōjušas atpakaļ, sataiseja smōrdeigas zōles, bet sabata dīnu, saskaņā ar bausleibu, pavadeja klusumā.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Lukasa 23: LGT

Highlight

Copy