Evangelijs pēc Lukasa 24
24
XXIV.
Sīvītes pi kopa.
1Pyrmōs nedeļas dīnas agrā reitā jōs gōja uz kopu ar smōrdeigajom svaidamajom zōlem, kuras beja sagatavōjušas. #24:1 Pyrmōs nedeļas . . . svātdines reitā. 2Un atrodušas nu kopa atvaltu akmini 3un īgōjušas īškā, Kunga Jezus mīsas naatroda. 4Kad jōs beja ļūti uztrauktas, raug, divi veirīši speidūšōs drēbēs stōvēja jūs prīškā. 5Jōs nūsabeida un acis nūlaide uz zemi. Bet jī tom saceja: Kōpēc jyus Dzeivō meklejat myrušūs vydā? #24:5 Divi veirīši — eņgeli veirīšu veidā, kas beja Dīva syuteiti, lai pasludynōtu par K. Jezus augšamceļšonūs. 6Jō te navā. Jys tadei nu myrūnim pīsacēle. Pīminit, kū Jys jums pasaceja Galilejā byudams, 7kad saceja: Cylvāka Dālam jōbyun nūdūtam grēcinīku rūkōs un pīkoltam krystā, bet trešā dīnā jōpīsaceļ augšam.
8Tad jom īgōja prōtā Jō vōrdi. #24:8 Jō vōrdi — Pesteitōja vōrdi. 9Un grīzušōs atpakaļ nu kopa, pasludynōja vysu tū tim vīnpadsmit un visim citim. 10Tōs beja Marija Madaļa, Joanna un Jākuba mōte Marija un vēļ cytas, kas par tū pastōsteja apostolim. 11Bet jūs vōrdi izalyka tim par tukšu skaņu: jī tam naticēja.
12Pīters tūmār pīsacēlis aizasteidze uz kopu. Un pīsalīcis redzēja tikai lynu drēbes guļūt. Pylns breinōšonōs par nūtykušū, jys aizgōja uz sātu.
Mōcekli ceļā uz Emmaus.
13Un raug, tamā pat dīnā divi nu jim gōja uz mīstu, vōrdā Emmaus, kurs atsarūn nu Jeruzalemas sešdesmit stadiju attōļumā. 14Jī sovā storpā pōrrunōja par vysu tū, kas nūtyka.
15Jim tai runojūt un pōrsprīžūt, pīgōja klōtu Jezus un gōja ar jim reizē. 16Bet jūs acis beja aizdareitas tai, ka Jō napazyna. 17Tad Jys tim saceja: Kas tōs par runom, kuras runojat sovā storpā, pa ceļu īdami? Jī beja nūskumuši. 18Vīns nu tim, Kleofass vōrdā, Jam saceja: Vai tad Tu vīneigs svešinīks Jeruzalemā, ka nazini, kas šamōs dīnōs tur nūtyka?
19Jys vacōja: Kas taids? Jī atbiļdēja: Nūtykums ar Jezu nu Nazaretes, kurs beja veirs pravīts, vareigs dorbūs un vōrdūs, Dīva un vysu ļaužu prīškā; 20kai Jū vērsgoreidznīki un myusu vacōkī nūtīsōja uz nōvi un pīkola krystā. 21Bet mes cerējom, ka Jys byus Izraeļa Atpērcējs. Un pēc vysa tō šudiņ jau ir treša dīna, kai tys nūtyka. 22Laigon dažas myusu sīvītes, kas agri reitā bejušas pi kopa, myusus pōrbīdēja. Jōs bejušas pyrms saules lēkšonas pi kopa, bet Jō mīsas naatrodušas. #24:22 Pōrsabeida — tai kai jī ticeibā beja vōji, tad sīvīšu stōsts izsauce baili. 23Jōs atgōjušas stōsteja, ka asūt eņgeļu pasarōdeišonu redzējušas, kuri sacejuši, ka Jys dzeivoj; 24ari nu myusu daži bejuši aizgōjuši pi kopa un atroduši, kai sīvītes stōstejušas, un Jō (mīsas) naredzējuši.
25Tad Jys tim saceja: Ak, jyus napraškas, cik kyutras jyusu sirdis, lai tycātu vysam tam, kū pravīši īprīkš pasludynōja. 26Vai tad Kristum nabeja vyss tys jōcīš, lai īītu sovā gūdā? 27Tad īsōcis nu Moizeša un nu visim pravīšim, Jys izskaidrōja jim tū, kas vysūs Rokstūs par Jū ir raksteits.
28Tai jī pīgōja pi mīsta, uz kuru gōja, bet Jys izalyka, itkai grybātu īt tōļōk. 29Bet jī pīrunōja Jū saceidami: Palic ar mums, tadei jau vokors un dīna jau beidzās. Un Jys īgōja palyktu pi jim.
30Un nūtyka, kad Jys sēdēja reizē ar jim pi golda, pajēmis maizi, pōrsvēteja tū un lauzdams deve jim. 31Tad atsadareja jim acis, un jī Jū pazyna, bet Jys nu jūs acim nūzuda. 32Un jī vīns ūtram saceja: Vai tad myusu sirdis nadaga, kad Jys ceļā ar mums runōja un iztulkōja mums Rokstus?
33Tamā pat stuņdē jī cēlēs kōjōs, aizgōja atpakaļ uz Jeruzalemu un atroda sasapuļcējušūs tūs vīnpadsmit reizē ar jūs bīdrim, 34kuri saceja: Kungs, patīši, ir pīsacēlis nu myrūnim un pasarōdeja Seimaņam. 35Tad jī ari pastōsteja, kas ar jim ceļā nūtyka un kai jī pi maizes lauzšonas Jū pazyna.
K. Jezus pasarōda apostolim.
36Koleidz vēļ jī par tū runōja, Jezus nūstōja jū vydā un jim saceja: Mīrs jums! (Es asmu, nasabeistit).
37Bet jī nūsabeiduši uztraukumā dūmōja, ka redz goru. 38Bet Jys tim saceja: Kōpēc jyus asat pōrsabeiduši un sovā sirdī šaubatēs? 39Apskotit munas rūkas un kōjas. Es tadei pats asmu. Aptaustit Mani un raugit. Goram tadei navā ni mīsas, ni kaulu, kai jyus tū pi Manis redzit. 40Pēc šytūs vōrdu parōdeja jim rūkas un kōjas. 41Lelōs prīcas dēļ jī tūmār vēļ navarēja īticēt. Tad Jys saceja: Vai jums ir kaut kas kū ēst? 42Jī padeve captas zivis gabaleņu un kōri mads. 43Jys pajēme, un, jim radzūt, ēde (pōrpalykušū atdeve jim atpakaļ).
44Tad Jys tim saceja: Šitī ir Muni vōrdi, kū Es, vēļ pi jums byudams, saceju: Vysam tam vajaga izapiļdeit, kas par Mani stōv raksteits kai Moizeša lykumā, tai ari pravīšūs un psaļmūs. 45Tad Jys deve jim jāgu dēļ Rokstu saprasšonas 46un jim saceja: Tai stōv raksteits: Kristum ir jōcīš un trešā dīnā nu myrūnim jōpīsaceļ. 47Jō vōrdā jōsludynoj vysom tautom atsagrīzšona un grāku atlaisšona nu Jeruzalemas īsōcūt. 48Jyus asat tō līcinīki. 49Un raug, Es nusyutu uz jums sova Tāva Apsūleišonu. Palicit piļsātā, koleidz apsagērbsit spākā nu augstumim. #24:49 Tāva Apsūleišonu — Svātū Goru.
K. Jezus kōpšona dabasūs.
50Jys, izvedis tūs leidz pat Betanijai, pacēle rūkas un jūs svēteja. 51Un nūtyka, ka, svēteidams tūs, nu jim atsaškeire un pasacēle uz dabasim.
52Jī atdeve Jam gūdu, un ar lelu prīcu nūgōja atpakaļ uz Jeruzalemu, 53un pastōveigi slaveja un teice Dīvu svētneicā.
(Amen).
Currently Selected:
Evangelijs pēc Lukasa 24: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
