Suosittuja jakeita Raamatun kirjasta Evangelijs pēc Jōņa 6

Jaa

Jezus tim atbiļdēja: Es asmu dzeives maize; kas atīt pi Manis, tys boda nacīss; kas Maņ tic, tys nikod naslōps.

Gors ir tys, kas padora dzeivu, mīsa naleidz nikō. Tī vōrdi, kurus Es jums saceju, ir gors un dzeive.

Nasadzenit pēc ēdīņa, kurs izneikst, bet dzenitēs pēc ēdīņa, kurs pastōv myužeigai dzeivei, kuru jums dūs Cylvāka Dāls. Tū tadei Dīvs Tāvs aplīcynōja.

Muna Tāva vaļa ir taida: Ikvīnam, kas redz Dālu un Jam tic, byus dzeiveiba, un Es jū postora dīnā pīceļšu.

Jezus tim atbyldādams saceja: Tys ir Dīva dorbs, ka jyus tycātu Tam, kuru Jys ir syutejis.

Ikvīns, kū Tāvs Maņ dūd, atīt uz Mani, un kas uz Mani atīt, tō Es nūst naatstumšu.

Seimaņs Pīters Jam atbiļdēja: Kungs, uz kū lai mes ejam? Tev tadei ir myužeigōs dzeives vōrdi.

Es asmu tei dzeivō maize, kas nu dabasim nūkōpe. Kas šytū maizi ād, tys dzeivōs myužam. Bet maize, kuru Es dūšu, ir Muna mīsa dēļ pasauļa dzeives.

Nivīns navar pi Manis atīt, jo Tāvs, kas Mani syuteja, tō naviļks; un Es tū izmūdynōšu postora dīnā.

Tadei Dīva maize nūsalaiž nu dabasim un dūd pasauļam dzeivi.

Es asmu dzeives maize.

Jezus pajēme tūs maizes kukuļus un, nūskaitejis pateikšonas lyugšonu, izdaleja tim, kas beja nūsāduši; tai pat ari zivis, cik vīn kas gribēja. Kad jī jau beja paāduši, Jys saceja sovim mōceklim: Salosit pōrpalykušūs gabaleņus, lai nikas napazyud.

Un kad jī beja nūbraukuši divdesmit pīcas leidz trejsdesmit stadiju, īraudzeja Jezu, ejūšu pa jyuras vērsu un tyvojūšūs klōtu pi laivas. Jūs pōrjēme baile. Bet Jys tim saceja: Es asmu, nasabeistit.