Evangelijs pēc Jōņa 6
6
VI.
Maizes pavairōšonas breinums.
1Pēc tam Jezus pōrbrauce uz ūtrū Galilejas jyuras krostu, tys ir Tiberijas. 2Jam pakaļ gōja lels ļaužu pulks, jo jī beja redzējuši tūs breinumus, kurus Jys pi slymajim padareja. 3Te Jezus uzkōpe kolnā un kūpā ar sovim mōceklim nūsāda. 4Tyvōjōs jūdu svātki — Leldine.
5Jezus, pacēlis acis un īraudzejis klōt ejam ļūti lelu ļaužu pulku, saceja Filipam: Kur mes nūpērksim maizi, lai jūs pabarōtu. 6Bet tū Jys saceja tik tōdēļ, lai jū pōrbaudeitu; Jys pats gon zynōja, kū Jys padareis. 7Filips Jam atbiļdēja: Par divi simti denaru maizes napītiks, lai ikvīns kaut drusku sajimtu. #6:7 7 200 denaru myusu naudā apm. 140–150 latu. 8Vīns Jō mōceklis Seimaņa Pītera brōļs Andrivs saceja: 9Šite gon ir vīns jaunēklis, kam ir pīci mīžu maizes kukuļi un divi zivis; bet kas tys ir dēļ taida daudzuma?
10Tad Jezus saceja: Licit ļaudim nūsēst. Tamā vītā beja daudz zōles. Tai tad veirīši, skaitā ap pīcom tyukstūšom, nūsāda. 11Jezus pajēme tūs maizes kukuļus un, nūskaitejis pateikšonas lyugšonu, izdaleja tim, kas beja nūsāduši; tai pat ari zivis, cik vīn kas gribēja. 12Kad jī jau beja paāduši, Jys saceja sovim mōceklim: Salosit pōrpalykušūs gabaleņus, lai nikas napazyud. 13Ti salaseja nu pīcim maizes kukulim divpadsmit peitnīku druponu, kas ādōjim beja pōri palykušas.
14Ļaudis, radzādami breinumu, kū Jezus beja padarejis, saceja: Patīši, šytys ir tys Pravīts, kam beja uz pasauli jōatīt.
15Bet Jezus, pamanejis, ka jī grib Jū sakert un īceļt par kēneņu, aizgōja vīns pats uz kolna. #6:15 Ļaudis beja pōrlīcynōti, ka K. Jezus, byudams par pasauleigu vaļdinīku, arvīnu jūs apgōdōs breineigā kōrtā ar pōrtyku kai agrōk Moizešs. Tōpēc ari gribēja Jū īceļt par kēneņu.
K. Jezus īt pa jyuru.
16Vokoram īstōjūt, mōcekli atgōja uz jyuru, 17īkōpe laivā un laidēs braukt pōri par jyuru uz Kafarnaumu. Jau sōce timst timseņš, bet Jezus vys vēļ pi jim nabeja atgōjis; 18bet stypra vēja dēļ jyura sōce cylōtīs. 19Un kad jī beja nūbraukuši divdesmit pīcas leidz trejsdesmit stadiju, īraudzeja Jezu, ejūšu pa jyuras vērsu un tyvojūšūs klōtu pi laivas. Jūs pōrjēme baile. 20Bet Jys tim saceja: Es asmu, nasabeistit. 21Jī tad ar prīcu pajēme Jū laivā, un laiva tyuleņ nūstōja pi krosta, uz kurū jī brauce.
Jezus apsūla īstateit Vyssvātōkū Sakramentu.
22Nōkušā reitā, ļaudis, kas palyka uz ūtrō krosta, pamaneja, ka tur cytas laivas nabeja, kai tik vīna un ka Jezus reizē ar mōceklim tamā laivā naīkōpe, ka mōcekli aizbrauce vīni poši. 23Tam breižam nu Tiberijas atgōja cytas laivas un apstōja natōļ nu tōs vītas, kur Kungs skaiteja pateikšonas lyugšonu, un jī ēde maizi. 24Ļaudis radzādami, ka tur vairs navā ni Jezus, ni mōcekļu, sasāda laivōs un aizbrauce Jezus meklēt uz Kafarnaumu. 25Atroduši Jū uz ūtrō krosta, Jam saceja: Mōceitōj, kod Tu uz šenīni atgōji?
26Jezus tim atbyldādams saceja: Patīši, patīši, Es jums soku: jyus Manis meklejat na tōdēļ, ka breinumus redzējot, bet tōdēļ, ka ēdet maizi un pasaseitynōjot. 27Nasadzenit pēc ēdīņa, kurs izneikst, bet dzenitēs pēc ēdīņa, kurs pastōv myužeigai dzeivei, kuru jums dūs Cylvāka Dāls. Tū tadei Dīvs Tāvs aplīcynōja. 28Tad jī Jam saceja: Kas mums jōdora, lai izpiļdeitu Dīva dorbus? 29Jezus tim atbyldādams saceja: Tys ir Dīva dorbs, ka jyus tycātu Tam, kuru Jys ir syutejis. #6:29 Tikai tys, kas tic K. Jezus mōceibai un breinumim, sajims Dīva žēlesteibu. 30Tad jī Jam saceja: Kaidu zeimi Tu padareisi, ka radzādami Tev tycātu? Kaidu padareisi dorbu? 31Myusu tāvi tuksnesī ēde mannu; tadei ir raksteits: Jim bareibai deve nu dabasim maizi.
32Jezus tim atbiļdēja: Patīši, patīši, Es jums soku: na Moizešs jums nu dabasim maizi deve, bet muns Tāvs dūd jums nu dabasim eistū maizi. 33Tadei Dīva maize nūsalaiž nu dabasim un dūd pasauļam dzeivi. 34Tad jī īsasauce: Kungs, dūd mums vīnmār tū maizi.
35Jezus tim atbiļdēja: Es asmu dzeives maize; kas atīt pi Manis, tys boda nacīss; kas Maņ tic, tys nikod naslōps. 36Bet Es jums saceju, jyus gon Mani redzējot, bet Maņ naticit. 37Ikvīns, kū Tāvs Maņ dūd, atīt uz Mani, un kas uz Mani atīt, tō Es nūst naatstumšu. 38Es tadei nu dabasim atgōju na tōdēļ, lai dareitu Munu, bet gon lai piļdeitu Tō vaļu, kas Mani syuteja. 39Un Tō, kas Mani syuteja, vaļa ir nōkūša: Lai Es nikō nu tō, kū Maņ īdeve, napazaudātu, bet gon lai postora dīnā pīcaltu. 40Muna Tāva vaļa ir taida: Ikvīnam, kas redz Dālu un Jam tic, byus dzeiveiba, un Es jū postora dīnā pīceļšu.
41Te jūdi sōce kūrnēt, kam Jys teice: Es asmu maize, kas nu dabasim ir nūkōpuse. 42Un jī saceja: Vai tad tys navā Jezupa Dāls Jezus? Vai tad mes napazeistam Jō tāva un Jō mōtes? Kai tad Jys var saceit: Es asmu nu dabasim nūkōpis? #6:42 Vītā atzeit K. Jezus dīveibu, kuru pats K. Jezus ar tik daudz breinumim aplīcynōja, bezticeigī jūdi redz tik tū, kas ir mīseigs un K. Jezus pasmōdej.
43Jezus tim atbyldādams saceja: Nakūrnit sovstarpeigi. 44Nivīns navar pi Manis atīt, jo Tāvs, kas Mani syuteja, tō naviļks; un Es tū izmūdynōšu postora dīnā. #6:44 Pi Manis atīt — Maņ ticēt. 45Pi pravīšim stōv raksteits: Visi byus par Dīva mōceklim. Ikvīns, kas Tāva klausa un ļaun sevi mōceit, atīt uz Mani. 46Tys nazeimoj, ka Tāvu kas byutu redzējis, jo tikai tys redzēja Tāvu, kas nu Tāva paīt. 47Patīši, patīši, Es jums soku: Kas (Maņ) tic, tam ir myužeiga dzeive.
48Es asmu dzeives maize. #6:48 Kai bez maizes cylvāks navar dzeivōt laiceigā dzeivē, tai bez K. Jezus Mīsas — myužeigā. 49Jyusu tāvi tuksnesī ēde mannu un nūmyra. 50Bet šitei ir maize, kas nu dabasim nūīt, lai nivīns, kas jū ād, namērtu. 51Es asmu tei dzeivō maize, kas nu dabasim nūkōpe. Kas šytū maizi ād, tys dzeivōs myužam. Bet maize, kuru Es dūšu, ir Muna mīsa dēļ pasauļa dzeives.
52Jūdi sōce sovstarpeji streidētīs saceidami: Kai tad šytys var sovu Mīsu dūt mums par bareibu?
K. Jezus mīsa — bareiba un asnis — dzērīņs.
53Jezus tim atbiļdēja: Patīši, patīši, Es jums soku: Jo jyus Cylvāka Dāla mīsas naēssit un Jō ašņa nadzersit, tad jums pošim sevī dzeives nabyus. 54Kas ād Munu mīsu un dzer Munu asni, tam ir myužeigō dzeive, un Es jū pīceļšu postora dīnā. 55Muna mīsa tadei ir patīsa bareiba, un Muns asnis ir patīss dzērīņs. 56Kas ād Munu mīsu un dzer Munu asni, tys Manī mōjoj, un Es jymā. 57Kai Mani syuteja dzeivais Tāvs, un Es caur Tāvu dzeivoju, tai ari tys, kas Mani ād, caur Mani dzeivōs. 58Maize, kas nu dabasim ir nūkōpuse, navā taida, kai tei, kuru jyusu tāvi ēde un nūmyra. Kas šytū maizi ād, tys dzeivōs myužam.
59Šytūs vōrdus Jezus saceja tūlaik, kad mōceja Kafarnauma synagogā.
60Daudzejī Jō mōcekli, kas Jō klausejōs, saceja: Šytei runa ir cīta. Kas Jōs var klauseitīs?
61Jezus zynōdams, ka Jō mōcekli par tū kūrnēja, jim saceja: Vai tad šytys jyusus atbaida? 62Bet kad īraudzeisit Cylvāka Dālu izkōpam tur, kur agrōk beja?
63Gors ir tys, kas padora dzeivu, mīsa naleidz nikō. Tī vōrdi, kurus Es jums saceju, ir gors un dzeive. #6:63 Gors — dvēsele cylvāka mīsai dūd dzeiveibu, mīsa bez dvēseles ir myruse. 64Bet jyusu vydā ir daži, kas natic. Jezus pošā sōkumā zynōja, kas natic un kas byus Jō nūdevējs. 65Jys saceja tōļōk: Šytū Es jums saceju tōpēc, ka nivīns navar uz Mani atīt, jo jam tō nabyus devis Tāvs.
66Nu šytō laika daudzejī mōcekli atsastōja nu Jō un vairs Jam pakaļ nagōja. 67Tad Jezus vaicōja nu tim divpadsmit: Vai tad ari jyus gribit īt prūjom? 68Seimaņs Pīters Jam atbiļdēja: Kungs, uz kū lai mes ejam? Tev tadei ir myužeigōs dzeives vōrdi. 69Mes tycam un atzeistam, ka Tu esi Dīva Svātais. #6:69 Vulgatā un dažūs greku rūkrokstūs šys verss skaņ sekūši: Mes tycam un atzeistam, ka Tu esi Kristus Dīva Dāls. Bet kai vīnā, tai ūtrā gadejumā saceitais ir atteicynojams uz K. Jezus personu. 70Jezus jam atbiļdēja: Vai tad Es jyusu divpadsmit naizvēlēju? Un tūmār vīns nu jums ir satans! 71Jys dūmōja par Seimaņa Iskariotas dālu Judasu; tys, lai gon pīdarēja pi tim divpadsmit, tūmār jys beja tys, kas Jū nūdūs.
Tällä hetkellä valittuna:
Evangelijs pēc Jōņa 6: LGT
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
